Global menu

Our global pages

Close

Can the domain „notary” be used for private notaries advertising?

  • Latvia
  • Other

01-06-2010

Author: Viktorija Jarkina

Sworn notaries can not attribute all the notary ie. notary management acts and legal systems and the title to themselves.

Using domain name „notary” in the interests of one person is a Notary Law and ethics rules disruption. Compliance of ethical principles and standarts is every sworn notary’s personal thing.

To act ethically is sworn notary’s liability, defined by laws and regulations and sworn notary’s statuss as well as  in relations with the society. Not less importance in compliance of ethical principles and standarts is given to the case law, which creates the unity between sworn notaries.

Ētikas principu un normu ievērošana zvērinātu notāru darbībā nav katra zvērināta notāra personīga lieta. Rīkoties ētiski ir zvērināta notāra pienākums, ko nosaka normatīvie akti un zvērināta notāra statuss attiecībās ar sabiedrību. Ne mazāk svarīga nozīme ētikas principu un normu ievērošanā ir piešķirama arī judikatūrai, kas rada vienotību zvērinātu notāru darbībā.

Tiešā šī iemesla dēļ īpaši aktuāls ir Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A425150071, kurā pirmo reizi tika apskatīti jautājumi saistībā ar zvērinātu notāru ētikas prasībām. Īpašu uzmanību, pēc autores domām, pelna šādi turpmāk norādītie jautājumi: (1) Zvērinātu notāru padomes tiesības ierosināt disciplinārlietu un lēmuma par zvērināta notāra rīcības nepareizības izskaidrošanu juridiskā kvalifikācija; (2) zvērināta notāra īpašs tiesiskais statuss un ētikas prasības; (3) zvērināta notāra pienākums darboties kolēģu interesēs; (4) ilgstoša pārkāpuma noilguma tecējums.

Lietas apstākļi

Analizējot administratīvās lietas faktiskos apstākļus, uzmanība ir jāvērš uz šādiem pamatapstākļiem:

[1] Latvijas Zvērinātu notāru padome (ZNP) izskaidroja rīcības nepareizību zvērinātam notāram par domēna vārda "notariats.lv" izmantošanu interneta mājaslapas adresē un uzdeva nodrošināt interneta mājaslapas atbilstību Latvijas Zvērinātu notāru ētikas kodeksa prasībām. Tā kā notārs šo lēmumu nepildīja, tika piemērots disciplinārsods, izsakot piezīmi par domēna vārda "notariats.lv" izmantošanu interneta mājaslapas adresē un ZNP lēmuma nepildīšanu, kā arī uzlikts pienākums līdz noteiktam datumam nodrošināt interneta mājaslapas atbilstību ētikas kodeksa prasībām.2

[2] Pirmās instances tiesa apmierināja zvērināta notāra pieteikumu3, uzskatot, ka iestājies disciplinārlietas ierosināšanas noilgums (ilgstošā pārkāpuma gadījumā noilgumu skaita no pārkāpuma atklāšanas datuma) un ZNP rīcība, uzsākot administratīvo procesu no jauna, nav atbilstoša Administratīvā procesa likuma (APL) 88. panta noteikumiem.

[3] Apelācijas instances tiesa noraidīja zvērināta notāra pieteikumu kā nepamatotu4, atzīstot, ka lēmumi, ar kuriem tika izskaidrota zvērināta notāra rīcības nepareizība pirms lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu, ir atzīstami par iekšējiem lēmumiem, nevis administratīvajiem aktiem, tādējādi APL 88. pants nav piemērojams. Bez tam apelācijas instances tiesa secināja, ka ilgstoša pārkāpuma gadījumā, kas netika pārtraukts līdz lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu pieņemšanai, nebija iestājies noilgums. Pretējs secinājums, pieņemot, ka valsts amatpersona var ilgstoši veikt prettiesisku rīcību, bet viņai nebūtu iespējams piemērot sodu sakarā ar to, ka šādu prettiesisku rīcību viņa sākusi īstenot pirms trim gadiem un turpina, būtu pretrunā ar tiesību sistēmu, kuras viens no mērķiem ir pārtraukt prettiesisku rīcību.

[4] Nepiekrītot apelācijas instances spriedumam, zvērināts notārs iesniedza kasācijas sūdzību. Kasācijas sūdzība pamatota ar to, ka apelācijas instances tiesa nepareizi interpretējusi Latvijas Zvērinātu notāru ētikas kodeksa normas. Domēna reģistrācijas brīdī nebija tiesību normu, kas zvērinātiem notāriem noteiktu interneta mājaslapas izveidošanas prasības, tādēļ ētikas kodeksa prasības nav pārkāptas. Apelācijas sūdzībā arī norādīts, ka apelācijas instances tiesa nepareizi piemērojusi tiesību normas, lai noteiktu, vai iespējamam disciplinārpārkāpumam ir iestājies noilgums. Ilgstoša pārkāpuma gadījumā noilgums sāk tecēt no dienas, kad pārkāpums ir atklāts, līdz ar to nepamatoti nav piemērota APL 88. panta pirmā daļa. Zvērinātam notāram uzliktie ierobežojumi nav noteikti likumā un nav samērīgi, bet lēmumi, ar kuriem tika izskaidrota rīcības nepareizība, ir atzīstami par administratīvajiem aktiem, jo būtiski ierobežo pieteicēja privāttiesības uz īpašumu.

[5] Izskatot kasācijas sūdzību, Latvijas Republikas Augs­tākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments apelācijas instances spriedumu atstāja negrozītu. Spriedumā minēts šāds pamatojums. Zvērināts notārs savu amatu pilda personiski, tādēļ nevar sev piedēvēt visa notariāta, t.i., notariālo aktu pārzināšanas tiesiskās sistēmas, nosaukumu, bet var lietot tikai sava amata apzīmējumu "zvērināts notārs". Sabiedrība katru zvērinātu notāru uztver kā daļu no notariālās sistēmas, tādēļ institucionālā apzīmējuma "notariāts" lietošana aizskar citus zvērinātus notārus, kuri arī personiski katrs ir daļa no šīs institucionālās sistēmas. Turklāt apzīmējums "notariāts" viena notāra domēna nosaukumā nav pieļaujams arī tādēļ, ka interneta meklēšanas automātiskās sistēmas pēc vispārējā notariāta apzīmējuma atrod tikai viena notāra mājaslapu. Pieteicēja pārkāpuma gadījumā noilgums nemaz nav sācis tecēt, jo pārkāpums joprojām turpinās.

ZNP tiesības ierosināt disciplinārlietu un lēmums par rīcības nepareizības izskaidrošanu

Notariāta likuma 180. pants piešķir ZNP un tieslietu ministram disciplinārlietas ierosināšanas tiesības. Šādas tiesības nodrošina notariālo lietu atbilstošu kārtošanu un notariāta sekmīgu funkcionēšanu, lai zvērināts notārs varētu neatkarīgi pildīt savus publiskā amata pienākumus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Amata darbībā zvērināti notāri tiek pielīdzināti valsts amatpersonām (Notariāta likuma 3. pants). Savukārt ZNP un tieslietu ministrs uzrauga notāra darbību, lai konstatētu kļūdas vai pārkāpumus. Ja notāra darbībā konstatēts pārkāpums, ZNP vai tieslietu ministrs var piemērot notāram disciplinārsodu atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Notariāta likuma 183. pants noteic, ka ZNP ir tiesības izskaidrot zvērinātiem notāriem viņu rīcības nepareizību, kā arī par 180. pantā paredzētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta notāra darbību, uzlikt šādus sodus: izteikt piezīmi vai rājienu.

Tulkojot sistēmiski Notariāta likuma normas, secināms, ka disciplinārlietu ierosina un Notariāta likuma 183. pantā minētos sodus piemēro par Notariāta likuma 180. pantā minētajiem pārkāpumiem. Pārējos gadījumos, kad kļuvusi zināma zvērināta notāra nepareiza rīcība, kas nav pārkāpums Notariāta likuma 180. panta izpratnē, disciplinārlietu neierosina, bet atbilstoši Notariāta likuma 183. pantam ZNP var izskaidrot zvērinātam notāram viņa rīcības nepareizību. Bez tam rīcības nepareizības izskaidrošana zvērinātam notāram nerada tiesiskās sekas un nav disciplinārsods. Ievērojot minēto, secināms, ka lēmums izskaidrot zvērinātam notāram rīcības nepareizību neatbilst APL 1. panta trešajā daļā noteiktajām administratīvā akta pazīmēm un nav administratīvais akts. Lēmums, ar kuru ir izskaidrota zvērināta notāra rīcības nepareizība, uzskatāms par iekšējo lēmumu APL izpratnē.

Īpaši jāatzīmē, ka lēmums izskaidrot zvērinātam notāram viņa rīcības nepareizību nav attiecināms uz zvērināta notāra privāto sfēru un nevar ierobežot viņa cilvēktiesības. Zvērināts notārs attiecībās ar ZNP nav uzskatāms par privātpersonu, un ZNP prasības ievērot ētikas normas un saskaņot mājaslapas domēna vārdu ar Ētikas kodeksa noteikumiem nav saistītas ar privātpersonas īpašuma tiesību ierobežojumiem, bet gan ar zvērināta notāra kā amatpersonas pienākumiem ievērot likumus un ētikas normas.

Zvērināta notāra īpašais tiesiskais statuss un ētikas prasības

Zvērinātu notāru darbību Latvijā regulē Notariāta likums, likums "Par tiesu varu", kā arī virkne pakārtoto normatīvo tiesību aktu. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 106.3 pantu zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām. Līdzīgu regulējumu satur arī Notariāta likuma 2. un 3. pants, kas noteic, ka zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām. Savukārt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" izpratnē zvērināts notārs ir ne tikai pielīdzināts valsts amatpersonai, bet ir valsts amatpersona.5

Tā kā zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, likums "Par tiesu varu" uzskatāms par pamata un vispārējo regulējumu, kas noteic un iedibina zvērinātu notāru institūtu kā tādu. Jau nosakot paša zvērināta notāra institūta eksistenci un būtību, uzsvērts, ka amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām. Speciālais regulējums šīm likuma "Par tiesu varu" normām ir Notariāta likums. Būtiski, ka visās minētajās tiesību normās uzsvērts tas, ka zvērināti notāri, pildot amata pienākumus, ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Tāpēc līdz ar amata statusa iegūšanu zvērinātiem notāriem rodas papildu atbildība pret sabiedrību.

Notariāta likuma 2. pants paredz, ka zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus. Notariāta likuma 214. pants noteic, ka Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu notāru profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus notārus. Saskaņā ar 215. panta noteikumiem Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā pēc profesijas principa apvienoti zvērināti notāri, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes apgūšanu, lai izpildītu šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.

Notariāts kā valsts pārvaldes funkcija un brīvā profesija nodrošina ļoti noderīgu funkciju - saikni starp valsti un pilsoni,6 tāpēc notariāta tiesību institūtam un notāra tiesiskajam statusam ir piešķirta īpaši svarīga loma. Izvērtējot zvērināta notāra statusu, jāņem vērā arī apstāklis, ka zvērināti notāri piekopj brīvo profesiju (Notariāta likuma 238. pants). Brīvo profesiju svarīgākās iezīmes ir īpaša klientu uzticība, pakalpojuma individualitāte, īpaša (akadēmiskā) kvalifikācija, kā arī darbība sabiedrības interesēs. Zvērinātu notāru profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, tās mērķis nav peļņas gūšana (Notariāta likuma 239. pants), un zvērinātu notāru darbība, t.i., prakse, tiek organizēta tikai Notariāta likumā noteiktajā veidā (Notariāta likuma 240. pants). Tādēļ papildus tam, ka zvērinātam notāram kā valsts amatpersonai ir īpaša atbildība pret sabiedrību, viņam ir arī īpaša atbildība pret Latvijas Zvērinātu notāru kolēģiju.

Tulkojot sistēmiski Notariāta likuma 2., 214. un 215. pantu, secināms, ka zvērināts notārs, pildot Notariāta likuma uzliktos pienākumus, nav uzskatāms par privātpersonu, tādēļ īpašuma tiesības uz domēnu notariats.lv viņam pieder kā amatpersonai, nevis privātpersonai. Reģistrētajam domēnam notariats.lv būtu jāsniedz sabiedrībai būtiska informācija par iespēju izmantot nevis viena zvērināta notāra, bet visu Latvijas Republikas zvērinātu notāru pakalpojumus. Zvērināts notārs nedrīkst atsaukties uz privātpersonas uzvedības brīvību, aizmirstot savu speciālo tiesisko statusu un no tā izrietošos pienākumus.

Saskaņā ar Notariāta likuma 230. panta noteikumiem ZNP sargā zvērinātu notāru amata godu un cieņu, kā arī uzrauga un kontrolē zvērinātu notāru un zvērinātu notāru palīgu darbību. Būtiski, ka pašas amatpersonas prettiesiska rīcība tiek atzīta par tādu, kas kaitē sava amata godam un cieņai. Likums paredz pienākumu amatpersonām atturēties no tādu darbību veikšanas, kas aizskar personas godu un cieņu. Personām, kas veic reglamentēto profesionālo darbību, ir pienākums ievērot savus profesionālos noteikumus attiecībā uz cieņu un profesijas godu, piemēram, sniedzot komerciālu paziņojumu attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu.7 Būtiski ir ņemt vērā, ka likumdevējs atzīst par zvērināta notāra necienīgu tādu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai kas nav savienojama ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izdarīts, izpildot amata pienākumus vai arī nav saistīts ar šo pienākumu izpildi.8

Rezumējot izklāstīto, jāatzīst, ka zvērināts notārs, kas pretēji sabiedrības un Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas interesēm izmanto domēnu vārdu savtīgos nolūkos, noliedz savu profesionālo kultūru, ko veido koleģialitāte, delikātums un nesavtība.

Domēna notariats.lv lietošana no zvērināta notāra puses veido aizliegtu pašreklāmu un rada nepareizu priekšstatu par notariātu kā tiesību institūtu kopumā. Šāda zvērināta notāra rīcība ir atzīstama par nekorektu. Notāram aizliegta jebkāda nekorekta rīcība.9 Nekorekta rīcība var izpausties arī kā viena no daudzajām pašreklāmas formām.

Vai būtu pieļaujama notāra reklāma? Atbildei jābūt noliedzošai.10 Reklāma ir pretrunā ar notāra misiju, kas ir publisks dienests, un ar viņa statusu, kas pielīdzināms ierēdnim. Tas, kas ir publisks, nevar tikt pārdots tirgū. Notārs ir ārpus komercijas un tiek respektēts, pateicoties savai autoritātei, kvalitātei, stingrībai, un nepārveidojas, lai izpatiktu sabiedrības vēlmēm. Reklāma ir nepiemērota, jo tā aizskartu sabiedrības uzticību. Pašreklāma ir nepieņemama, kad ar to nodarbojas profesionāļi, kas, pildot savu misiju, var izmantot privileģētu statusu.

Pilnīgi jāpiekrīt kasācijas instances spriedumā izteiktajiem argumentiem, ka zvērināts notārs nevar sev piedēvēt visa notariāta (t.i., notariālo aktu pārzināšanas tiesiskās sistēmas) nosaukumu. Jēdziens "notariāts" ir plašāks nekā jēdziens "zvērināts notārs". Apzīmējuma "notariāts" lietošana viena notāra domēna nosaukumā nav pieļaujama arī tādēļ, ka interneta meklēšanas automātiskās sistēmas pēc vispārējā notariāta apzīmējuma atrod viena notāra mājaslapu. Šādā situācijā šim notāram ir saimnieciskas priekšrocības attiecībā pret citiem notāriem (sal. Vācijas Federālās Augstākās tiesas 2005. gada 11. jūlija spriedumu Notarzeitung, Nr. 8/2005). Ievērojot iepriekšminēto, zvērināts notārs, kurš lieto domēna vārdu "notariāts", pārkāpj Notariāta likuma normas. Ētikas kodekss tikai konkretizē notāra reklāmas noteikumus, taču tie pastāv arī bez to konkretizācijas, jo izriet no Notariāta likuma.11 Tādējādi secināms, ka zvērināts notārs nevar lietot domēna vārdu "notariāts" savas prakses vietas reklamēšanai.

Piemērotā disciplinārsoda samērīgums

Piemērojot zvērinātam notāram disciplinārsodu konkrētās administratīvās lietas ietvaros, sabiedrības ieguvums ir lielāks par viena zvērināta notāra tiesībām un privātpersonas interesēm. Tādēļ, ka klienta intereses prevalē pār notāra interesēm un visu notāru intereses prevalē pār viena notāra interesēm.

Norādījumi par zvērināta notāra mājaslapas izveidošanu atbilstoši Ētikas kodeksa prasībām paši par sevi nav uzskatāmi par īpašuma tiesību ierobežojumu, jo zvērināta notāra īpašuma tiesības uz domēna vārdu netika atņemtas vai ierobežotas. Bez tam tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā tiesiskā valstī nav absolūtas. Pirmkārt, tiesības uz īpašumu sevī ietver arī īpašnieka sociālo pienākumu pret sabiedrību - īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Otrkārt, tiesības uz īpašumu saskaņā ar Satversmes 105. panta noteikumiem var ierobežot saskaņā ar likumu.

Samērīguma princips prasa ievērot saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības un personas interesēm, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses.

Lai konstatētu, vai samērīguma princips ir ievērots, jānoskaidro, vai ZNP izraudzītie līdzekļi bija piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai nebija saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai un vai ZNP rīcība ir atbils­toša. Šajā sakarā jānorāda, ka konkrētās administratīvās lietas ietvaros ZNP leģitīmā mērķa sasniegšanai (kolēģijas biedru interešu ievērošanai, zvērināta notāra pašreklāmas pārtraukšanai, ētikas normu pārkāpšanas nepieļaušanai) piemēroja zvērinātam notāram disciplināro sodu par ZNP izdoto lēmumu nepildīšanu, kā arī ētikas normu un likuma pārkāpumiem.

ZNP lēmuma pildīšanas gadījumā visi Latvijas zvērināti notāri varētu izmantot domēnu notariats.lv, tādējādi sniedzot sabiedrībai informāciju par notariātu kā tiesību institūtu un visiem zvērinātiem notāriem Latvijā, kā arī sabiedrībai nerastos nepareizs priekšstats, ka viens zvērināts notārs simbolizē visu Latvijas notariātu. Līdz ar to ierobežojums ir piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai un ir samērīgs, jo nav citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Notariāta likums konkrētās lietas ietvaros neparedz citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus kā notāra rīcības nepareizības izskaidrošana un disciplinārsoda piemērošana. Viena zvērināta notāra dēļ nevar ciest nedz sabiedrība kopumā, nedz arī kolēģijas biedri. Līdz ar to nav citu, saudzējošāku līdzekļu, kas ļautu sasniegt leģitīmo mērķi, mazāk ierobežojot pieteikuma iesniedzēja tiesības uz īpašumu.

Vērtējot atbilstību samērīguma principam, jāizvērtē arī ZNP rīcības atbilstība. Būtiski ņemt vērā, ka zvērināts notārs ir speciāls tiesību subjekts, kas pilda savas amata funkcijas ar publisku raksturu un kam ir saistošas Notariāta likuma un notāra profesiju regulējošas ētikas prasības. Līdz ar to zvērināts notārs nevar aizbildināties ar to, ka nav zinājis par īpašu atbildību un kolēģu interešu respektēšanu. Turpinot izmantot domēna vārdu "notariāts" privātā mājaslapā, zvērināts notārs aizskar savu kolēģu tiesiskās intereses.

Ilgstoša pārkāpuma noilgums

Konkrētās administratīvās lietas ietvaros ne mazāk aktuāls ir jautājums par ilgstoša pārkāpuma noilgumu. Atšķirībā no advokāta vai juriskonsulta notārs ir valsts amatpersona. Tas nozīmē, ka valsts notāram ir devusi varas uzticību un viņam to ir jāprot saglabāt. Tieši šī iemesla dēļ, ņemot vērā, ka Notariāta likums12 kā speciālo tiesību normu saturošs normatīvais akts atsevišķi neregulē jautājumus par ilgstošu pārkāpumu un noilgumu, pastāv pamats piemērot likuma analoģiju13, attiecinot uz notāriem līdzīgo regulējumu jautājumā par civildienesta ierēdņu disciplinār­atbildības noilgumu, nevis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumus, tādējādi sasniedzot sabiedrības interesēm atbilstošāku un taisnīgāku rezultātu.

Balstoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, Notariāta likuma un Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma noteikumiem, jānonāk pie atzinuma, ka administratīvā un disciplinārā atbildība nav sinonīmi, bet divi juridiskā satura un seku ziņā atšķirīgi jēdzieni. Administratīvais sods ir piemērojams par administratīvo pārkāpumu,14 bet disciplinārsods ir piemērojams par tādu disciplinārpārkāpumu,15 kas nav uzskatāms par administratīvo pārkāpumu. Vadoties no Notariāta likuma 180. panta noteikumiem, par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu, Notariāta likuma, Padomes lēmuma un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem iestājas nevis administratīvā, bet disciplinārā atbildība. Līdz ar to Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa16 piemērošanai nav pamata.

Pamatojoties uz Valsts civildienesta ierēdņu disciplinār­atbildības likuma 1. pantā17 noteikto mērķi (kas ir līdzīgs arī zvērināta notāra disciplināratbildības mērķim), ņemot vērā zvērināta notāra kā valsts amatpersonas īpašu statusu attiecībās ar valsti un sabiedrību, atbilstošāka un taisnīgāka rezultāta sasniegšanai zvērinātam notāram jautājumā par disciplināratbildības noilgumu var piemērot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma noteikumus. Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19. panta pirmās daļas 1. punkta (b) noteikumiem disciplinārlietu ierosina, ja kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā divi gadi.

Notariāta likuma 192. pants noteic, ka disciplinārlietas nav ierosināmas un zvērināti notāri disciplināri nav sodāmi, ja pagājuši divi gadi no pārkāpuma izdarīšanas. Noilguma seku pamatā ir apsvērumi, ka tiesiskā miera aizskārums ar laiku samazinās, tādēļ sodīšana vairs nesasniedz savu mērķi. Saskaņā ar citēto tiesību normu noilgums sākas ar dienu, kad darbība ir pabeigta. Taču darbības (delikti) var būt dažādi. Ilgstošu pārkāpumu gadījumā noilgums sākas ar to pabeigšanu. Savukārt, ja pārkāpums izpaužas kā pienākuma neveikšana, - ar pienākuma atkrišanu (sal. Scfavacke P. Recht der Ordnungswidrigkeiten. 4. Aufl. Berlin: Kohlhammer, 2006, S. 9918).

Gan Apelācijas instances tiesa, gan Kasācijas instances tiesa, autores ieskatā, pareizi konstatējusi, ka zvērināta notāra pārkāpums ir ilgstošs. Senāts, ieskatoties mājaslapā www.notariats.lv,19 konstatēja, ka tā darbojas un tajā pieejama informācija par pieteicēja darbību. Arī interneta meklēšanas sistēma, ievadot meklējamo atslēgvārdu "notariāts", piedāvā pieteicēja mājaslapu. Tādējādi secināms, ka zvērināta notāra pārkāpuma gadījumā noilgums nemaz nav sācies, jo pārkāpuma izdarīšana tiek turpināta un noilguma piemērošanai nav nekāda pamata.

Neskatoties uz likuma analoģijas un tiesu praksi attiecībā uz iespēju piemērot ilgstoša pārkāpuma noilgumu zvērinātam notāram, ir nepieciešams veikt Notariāta likuma grozījumus, paredzot, ka ilgstošu pārkāpumu gadījumā noilgums sākas ar to pabeigšanu, nevis ar to atklāšanu.

Kopsavilkums

1. ZNP lēmumi par zvērināta notāra rīcības nepareizības izskaidrošanu nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem APL 1. panta izpratnē.

2. Zvērinātiem notāriem līdz ar sava statusa iegūšanu atšķirībā no citiem brīvo profesiju pārstāvjiem rodas papildu atbildība pret sabiedrību. Notariāts kā valsts pārvaldes funkcija un brīvā profesija nodrošina ļoti noderīgu funkciju - saikni starp valsti un pilsoni, tāpēc notariāta tiesību institūtam un notāra tiesiskajam statusam ir piešķirta īpaši svarīga loma.

3. Zvērināts notārs attiecībās ar ZNP nav privātpersona, un ZNP prasības ievērot ētikas normas un saskaņot mājaslapas domēna vārdu ar Ētikas kodeksa noteikumiem nav saistītas ar zvērināta notāra kā privātpersonas īpašuma tiesību ierobežojumiem, bet ir saistītas ar zvērināta notāra kā amatpersonas pienākumiem ievērot likumus un ētikas normas.

4. Zvērināts notārs, kas pretēji sabiedrības un kolēģijas biedru interesēm izmanto domēnu vārdu tikai savai reklāmai, noliedz savas profesijas kultūru, ko veido koleģialitāte, delikātums un nesavtība. Sasaistot viena zvērināta notāra vārdu interneta vidē ar jēdzienu "notariāts", zvērināts notārs trešajām personām rada maldinošu iespaidu, ļaujot tām asociēt visas kolēģijas kopīgo darbību ar atsevišķa zvērināta notāra individuālo praksi, tādējādi šādā veidā nepamatoti īstenojot pašreklāmas darbības un radot nepareizu priekšstatu par notariātu kā tiesību institūtu.

5. Zvērinātiem notāriem ir pienākumi pret saviem kolēģiem un pret profesijas organizāciju. Zvērinātam notāram ir ar Notariāta likumu uzlikts aktīvs pienākums ievērot ētikas normas un rīkoties zvērinātu notāru kolēģijas interesēs.

6. Reklāma ir pretrunā ar notāra statusu un misiju.

7. Domēnam notariats.lv jāsniedz sabiedrībai būtiska informācija par iespēju izmantot nevis viena zvērināta notāra, bet visu Latvijas Republikas zvērinātu notāru pakalpojumus.

8. Zvērināts notārs nevar sev piedēvēt visa notariāta, t.i., notariālo aktu pārzināšanas tiesiskās sistēmas, nosaukumu. Domēna vārda "notariāts" lietošana viena notāra interesēs ir Notariāta likuma un ētikas normu pārkāpums.

9. Neatkarīgi no Ētikas kodeksa redakcijas zvērinātam notāram ir pienākums veidot un izmantot savu mājaslapu atbilstoši ētikas normu prasībām bez pašreklāmas, vienlaicīgi ievērojot Zvērinātu notāru kolēģijas kopīgās intereses.

10. ZNP lēmumi par rīcības nepareizības izskaidrošanu, kas ir attiecināmi uz zvērināta notāra mājaslapas izveidošanu, atbilstoši Ētikas kodeksa prasībām nav uzskatāmi par īpašuma tiesību ierobežojumu. Bez tam tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā tiesiskā valstī nav absolūtas. Pieteicēja tiesības uz īpašumu šajā konkrētajā gadījumā nav saistītas ar pieteicēja kā privātpersonas tiesībām, bet ir vērtējamas kā valsts amatpersonas tiesības pretstatā sabiedrības un Zvērinātu notāru kolēģijas interesēm.

11. Vadoties no Valsts civildienesta ierēdņu disciplinār­atbildības likuma 1. pantā noteiktā mērķa, ņemot vērā zvērināta notāra kā valsts amatpersonas īpašu statusu attiecībās ar valsti un sabiedrību, atbilstošāka un taisnīgāka rezultāta sasniegšanai zvērinātam notāram jautājumā par disciplinār­atbildības noilgumu jāpiemēro Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma noteikumi, nevis Latvijas administratīvā pārkāpuma kodekss. Tā kā zvērināta notāra pārkāpums pat līdz šim brīdim turpinās (nav pabeigs), konstatējams, ka disciplināratbildības noilgums neiestājas.

12. Notariāta likumā kā speciālās tiesību normas saturošajā normatīvajā aktā jautājumi par ilgstošu pārkāpumu un noilgumu nav regulēti (atšķirībā no Latvijas administratīvā pārkāpuma kodeksa un Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma). Būtu nepieciešams veikt Notariāta likuma grozījumus, paredzot, ka ilgstoša pārkāpuma gadījumā disciplināratbildības noilguma tecējums sākas ar pārkāpuma pabeigšanas, nevis atklāšanas brīdi.

 


  1. 2010. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A42515007 (SKA-278/2010). Nav publicēts.
  2. Latvijas Zvērinātu notāru ētikas kodeksa teksts pieejams: http://latvijasnotars.lv/site/docs/2007/10/16/eetikas_kodekss.pdf.
  3. 2008. gada 16. jūnija spriedums lietā A42515007 (A2788-08/6). Nav publicēts.
  4. 2009. gada 1. decembra spriedums lietā Nr. A42515007 (AA43-0862-09/6). Pieejams: http://c4.vds.deac.lv/files/AL/2009/12_2009/01_12_2009/AL_0112_apg_AA43-0862-09_6.pdf.
  5. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" 4. panta pirmās daļas 21. punkts.
  6. Notāra profesija, tās deontoloģija un tās struktūras. Ziņojumu sastādīja Ēriks Dekerss, Beļģijas Karaliskās notāru federācijas goda priekšsēdētājs, Starptautiskās latīņu notariāta savienības Pastāvīgās padomes loceklis. 2000. gads.
  7. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 8. pants. Informācija par komerciāliem paziņojumiem.
  8.  Ja komerciālu paziņojumu attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedz persona, kas veic reglamentēto profesionālo darbību, tās pienākums ir ievērot profesionālos noteikumus, īpaši attiecībā uz neatkarību, cieņu un profesijas godu, profesionālo noslēpumu un godīgumu pret klientiem un citiem profesijas pārstāvjiem.
  9. Notariāta likuma 180. pants. Par likumu un citu normatīvo aktu, par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu, lēmumu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai atļaujas tādu necienīgu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai kas nav savienojama ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā, neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izdarīts, izpildot amata pienākumus vai arī nav saistīts ar šo pienākumu izpildi, ZNP vai tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, pēc personu sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas.
  10. Notāra profesija, tās deontoloģija un tās struktūras. Ziņojumu sastādīja Ēriks Dekerss, Beļģijas Karaliskās notāru federācijas goda priekšsēdētājs, Starptautiskās latīņu notariāta savienības pastāvīgās Padomes loceklis. 2000. gads. van Gervens V. Komerctiesības un ekonomiskās tiesības. Deel I Ondernemingsrecht, Standaard, 1975, 27. lpp., Ē. Dekerss. Notāru apvienības un starpprofesiju apvienības. No: Notārs - jūsu partneris šodien un rīt. Brisele: Academia-Bruylant, 1992.
  11. Notāra profesija, tās deontoloģija un tās struktūras. Ziņojumu sastādīja Ēriks Dekerss, Beļģijas Karaliskās notāru federācijas goda priekšsēdētājs, Starptautiskās latīņu notariāta savienības pastāvīgās Padomes loceklis. 2000. gads. Gaups R. Notāra deontoloģijas nozīme klientiem, kolēģiem un valstij. No: Vācijas delegācijas ziņojumi XXII starptautiskajam latīņu notariāta kongresam. Ķelne: Federālā notāru kamera, 1998, 140.-142. lpp.
  12. 2010. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A42515007 (SKA-278/2010).
  13. 192. pants. Disciplinārlietas nav ierosināmas, un zvērināti notāri disciplināri nav sodāmi, ja pagājuši divi gadi no pārkāpuma izdarīšanas.
  14. Ar likuma analoģiju saprot atsevišķas likuma normas "atbilstošu" piemērošanu, precīzāk, tās tiesisko seku un ar to neregulēto faktisko sastāvu - "vienam sastāvam dotā noteikuma izmantošana citā, tam līdzīgā sastāvā" (Neimanis J. Tiesību tālākveidošana. Rīga: LV, 2006, 192 lpp.).
  15. LAPK 9. pants. Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
  16. Notariāta likuma 180. pants noteic, ka par likumu un citu normatīvo aktu, par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu, lēmumu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai atļaujas tādu necienīgu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai kas nav savienojama ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā, neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izdarīts, izpildot amata pienākumus vai arī nav saistīts ar šo pienākumu izpildi, ZNP vai tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, pēc personu sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas.
  17.  LAPK 37. pants. Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Ja lietā nepieciešams saņemt eksperta atzinumu, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas.
  18.  VCIDL 1. pants. Likuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumu izdarīšanas apstākļu noskaidrošanu, taisnīga lēmuma pieņemšanu, kā arī disciplinārpārkāpuma cēloņu un seku noskaidrošanu un novēršanu.
  19. 2010. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A42515007 (SKA-278/2010).
  20. Turpat



For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings