Global menu

Our global pages

Close

Every detail counts in insurance

  • Latvia
  • Other

25-05-2009

Authors: Agris Bitans and Elina Umbraško

Dienas Bizness (Juridiskais pielikums), 25.05.2009., Nr.97 (3605)

Economic decrease has also impact on the behavior of insurers and that of the insured. Lawyers point out that decline of financial resources forces to appraise actions of the other party more carefully which frequently causes disagreements regarding to whether and in what amount the insurance indemnity should be payable by the insurer.

Reklamas var pievilt

Zverinatu advokatu biroja Eversheds Bitans zverinats advokats Agris Bitans norada, ka apdrošinajuma nemeji medz uzskatit, ka galvenais apdrošinašanas dokuments ir polise, tacu ta ir tikai dala patiesibas, jo apdrošinašanas ligumu veido gan polise, gan apdrošinašanas noteikumi.

Tomer apdrošinajuma nemejiem bieži ir slinkums ar šiem noteikumiem iepazities. «Tacu tieši noteikumos ir paredzets, kados gadijumos personai ir tiesibas sanemt apdrošinašanas atlidzibu un kadas darbibas javeic, lai šo atlidzibu sanemtu,» norada Eversheds Bitans juriste Elina Umbraško.

Piemeram, apdrošinašanas noteikumos tiek atrunats, kada termina apdrošinajuma nemejam ir jazino apdrošinatajam par apdrošinašanas gadijuma iestašanos un kadas darbibas javeic, iestajoties šim gadijumam. Ja noteiktas darbibas netiek veiktas vai tiek izpilditas nepilnigi, apdrošinatajs var atteikt izmaksat apdrošinašanas atlidzibu vai samazinat tas apmeru. «Tapec ir rupigi jaiepazistas ar visiem apdrošinašanas noteikumiem, jo reklama solitas apdrošinašanas premijas apjoms nav vienigais kriterijs, izveloties apdrošinašanu,» atgadina A. Bitans.

 Svarigi iznemumi

Biroja specialisti norada, ka ipaša uzmaniba japieverš ari iznemumu sadalai, proti, kados gadijumos apdrošinašanas atlidziba netiks izmaksata. «Dažkart šie apstakli ir atkarigi tieši no apdrošinajuma nemeja ricibas. Piemeram, apdrošinašanas liguma iznemumu sadala var but noteikts, ka apdrošinašana netiek piemerota, ja apdrošinatais risks – celu satiksmes negadijums - noticis, apdrošinata transportlidzekla vaditajam parsniedzot atlauto braukšanas atrumu vairak ka par 30 km/h. Zinot šadu prasibu, automašinas vaditajs, visticamak, pastiprinati sekos lidzi izveletajam braukšanas atrumam,» stasta E. Umbraško.

Bieži it ka vienkaršs iznemums var radit virkni neskaidribu. Piemeram, noteikumos var but paredzets, ka atlidziba par ipašumam nodaritajiem bojajumiem netiek maksata, ja apdrošinašanas gadijumu izraisijis sals. «Tas nozime, ka apdrošinašana nesegs zaudejumus ne tikai, ja ipašums ir bojats tieša sala ietekme, bet ari tad, ja bojajumu izraisijis kads cits apstaklis, piemeram, udensvada plisums, ko savukart ir izraisijis sals,» skaidro A. Bitans.

 Nekustamais ipašums

Advokats ari norada uz to, ka pec nekustama ipašuma tirgus burbula plišanas apdrošinašanas atlidzibu var ietekmet ari tadi faktori, kas nav tieši saistiti ar apdrošinašanas nemeja ricibu, piemeram, ipašuma vertibas izmainas.

«Tas savukart rada neskaidribas attieciba uz zemapdrošinašanu sakara ar straujam nekustama ipašuma vertibas izmainam. Piemeram, apdrošinajuma nemejs apdrošinaja savu ipašumu par vienu un to pašu summu gadu no gada, lai ari ta ipašumu vertiba butiski pieauga, ka rezultata, iestajoties apdrošinašanas gadijumam, apdrošinajuma nemeju sagaidija nepatikams parsteigums – proporcionali samazinata apdrošinašanas atlidziba, jo patiesiba nav apdrošinata visa ipašuma vertiba, bet tikai ta dala. Šobrid gan varetu notikt preteja tendence,» skaidro A. Bitans.

«Vieta ir atgadinat, ka uz apdrošinataju gulstas likuma Par apdrošinašanas ligumu noteiktais pienakums – pieradit jebkurus apstaklus, kas to atbrivo no apdrošinašanas liguma noteiktajam saistibam izmaksat apdrošinašanas atlidzibu, taja skaita apdrošinajuma nemeja saistibu neizpildi,» bridina E. Umbraško.

 Krapties nav izdevigi

Savukart zverinats advokats Normunds Liepinš norada, ka apdrošinatajs aizvien biežak izvelas iespeju nemaksat savam klientam apdrošinašanas atlidzibu, bet ta vieta piedava nemt apdrošinatajam priekšmetam lidzvertigu priekšmetu. Ka piemeru advokats mineja gadijumus, kad finanšu grutibas nonakusi persona, kas iepriekš lizinga nemusi lepnu automašinu, ar viltu cenšas izvairities no lizinga maksašanas un, cerot, ka apdrošinašanas atlidziba segs atlikušos lizinga maksajumus, inscene automašinas avariju.

«Tomer apdrošinatajs ir viltigaks, ja tas jut, ka avarija kaut kas ir aizdomigs, bet launpratibu nespej pieradit, tad viltigajam šoferim tiek iedota pat jaunaka automašina, kas pašreizejos tirgus apstaklos ir krietni letaka par iepriekš apdrošinato auto, bet lizinga nemejs joprojam ir spiests maksat bankai,» stasta N. Liepinš.

Protams, iespejami esot ari gadijumi, kad apdrošinataja aizdomas gulstas par godpratigu lizinga vai apdrošinajuma nemeju un apdrošinašanas ligums netiek izpildits ta, ka ta butibu izpratis apdrošinajuma nemejs. Šados gadijumos iespejams tiesaties ar apdrošinašanu, tacu daudzos gadijumos apdrošinatajs liguma ieklavis škirejtiesas klauzulu, kas apdrošinajuma nemeja ceribas – tiesajoties uzvaret apdrošinataju – pec butibas samazina lidz minimumam. N. Liepinš norada, ka apdrošinašanas liguma ar fizisku personu škirejtiesas atruna nav speka un stridus skatitu visparejas jurisdikcijas tiesa, tacu šis process var aiznemt pat piecus gadus. Ari juridiskam personam ir tiesibas sarunu cela no apdrošinašanas liguma iznemt škirejtiesas atrunu, tacu daudzu apdrošinataju darbinieki pat nezina, kas tada škirejtiesa vispar ir.

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings