Global menu

Our global pages

Close

Justified debtors objections as one of legal enforcement measures

  • Latvia
  • Other

06-07-2010

Author: Viktorija Jarkina

Insolvency Law don’t have to be considered as Collection of Debt’s Law. For collection of debts are provided other legal enforcement measures.


1st Clause of Insolvecy Law states the aim of insolvecy proceeding which is to promote insolvency subjects solvency’s renewal and to protect interests of creditor in case of debitors limited solvency or insolvency.

Insolvency principles are: 1) to allow a honest commercial activity performer to be exempted from debt commitment and responsibility which is the result of his financial difficulties; 2) to ensure debitors asset’s fair distribution among creditors; 3) to ensure debtors possibility to reorganize business or to restructure debt, if such economic activity is justified to relevant company’s liquidity and cost-efficiency indicators and other evidence of business retention validity.

Maksātnespējas procesa mērķis, kas ir formulēts Maksātnespējas likuma 1. pantā, ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

Maksātnespējas pamatprincipi ir: 1) ļaut godīgam finansiālajās grūtībās nonākušam saimnieciskās darbības veicējam tikt atbrīvotam no parādsaistībām un atbildības, kas ir viņa finansiālo grūtību rezultāts; 2) nodrošināt parādnieka mantas - aktīvu - taisnīgu sadalīšanu starp kreditoriem; 3) nodrošināt parādniekam iespēju reorganizēt uzņēmumu vai restrukturizēt parādu, ja šāda darbības turpināšana ir pamatota ar atbilstošiem uzņēmuma likviditātes un rentabilitātes rādītājiem un citiem uzņēmuma saglabāšanas pamatotības pierādījumiem.1

Ievērojot Maksātnespējas likuma mērķi un maksātnespējas procesa pamatprincipus, jāsecina, ka kreditors kā maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nedrīkst izmantot maksātnespējas procesa pieteikumu kā līdzekli parāda ātrākai piedziņai. Maksātnespējas likums nav uzskatāms par parādu piedziņas likumu. Parādu piedziņai ir paredzēti citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Maksātnespējas procesa pieteikuma izmantošana kā līdzeklis ātrākai parāda piedziņai ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma misiju. Lai nepieļautu, ka kreditors ļaunprātīgi izmanto maksātnespējas procesu, parādnieka maksātnespējas procesā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret nepamatotu maksātnespējas procesu ir pamatoti iebildumi pret prasījumu, kas ir pamats maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanai.

Pamatotu iebildumu būtība balstās uz kreditoru prasījumu atspēkošanas efektivitātes, kā arī kreditoru kopuma interešu aizsardzības apsvērumiem, nekaitējot parādnieka saimnieciskajai darbībai. Tiesām, ievērojot Maksātnespējas likuma 50. panta 2. punktu kopsakarā ar citām Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normām, neveidojas pienākums izvērtēt parādnieka iebildumu pamatotību pēc būtības, jo tad maksātnespējas process var pārvērsties par citu ar maksātnespēju nesaistītu jaunu procesu. Atbilstoši Maksātnespējas likuma mērķim par pamatotiem iebildumiem ir atzīstami iebildumi, kuri atspēko konkrētā kreditora prasījumu un norāda uz strīdu starp kreditoru un parādnieku.

Parādnieka iebildumi pēc savas būtības nevar ietekmēt parādnieka maksātspējas stāvokli - tas ir ekonomisks, nevis juridisks aspekts.2 Pilnīgi jāpiekrīt N. Zikova teiktajam, ka parādnieka iebildumiem ir ievērojama nozīme ne tikai kreditoru aizsardzības procesa efektivitātes noteikšanā, bet arī parādnieka aizsardzībā pret kļūdainas informācijas vadītu vai nelabticīgu kreditoru.3 Līdz ar to, izskatot parādnieka iebildumu pamatotības jautājumu, vienlaikus ir jāizvērtē kreditora interešu aizskārumu un pamatotības rakstura iztulkošanas variantu atbilstība kreditoru interešu kopuma aizsardzības jautājumiem, nepārkāpjot taisnīguma un samērīguma principus.

Izlemjot jautājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma pamatotību, ne mazāk svarīga loma ir piešķirama arī taisnīguma un samērīguma principu ievērošanai.To piemērošana, pēc autores domām, neierobežojas tikai ar administratīvo procesu. Minētajā kontekstā jāatzīmē, ka taisnīguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā, kā to norādījusi Satversmes tiesa 2003. gada 4. februāra spriedumā lietā Nr. 2002-06-01. Spriedumā arīdzan tika pausta atziņa, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu - tiesas darba rezultātam, t. i., tiesas spriedumam, bez šaubām ir jābūt "taisnīgam spriedumam".4 Sprieduma taisnīguma klauzula ir attiecināma uz visiem spiedumiem. Attiecībā uz samērīgumu ir jānorāda, ka samērīguma princips maksātnespējas lietās prasa ievērot saprātīgu līdzsvaru starp kreditora interešu aizsardzību un parādnieka likumiskajām interesēm.

Gadījumā, ja starp parādnieku un kreditoru pastāv strīds par parāda esamību vai līgumsaistību izpildi, kas ir saistīta ar parādu, Maksātnespējas likuma noteikumi nav piemērojami, bet strīds Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir pakļauts izskatīšanai prasības kārtībā.5

Bez visa minētā jānorāda, ka svarīga loma maksātnespējas lietās ir arī judikatūrai. Saskaņā ar juridiskajām atziņām un atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestās daļas noteikumiem jāsecina, ka tiesu prakse un tiesas spriedums citā lietā kā sekundārs tiesību avots izmantojams sprieduma argumentācijā attiecībā uz noteiktas tiesību normas piemērošanu6 un kalpo par praktisku palīgu tiesu praksē izskatāmās lietās par līdzīgām tiesiskām attiecībām. Tā kā atbilstoši pastāvošajai judikatūrai maksātnespējas lietās tiesas samērā reti pieņem spriedumus, ar kuriem maksātnespējas procesa pieteikums tiek atzīts par apzināti nepatiesu, īpaši aktuāls ir 2010. gada 2. februāra Liepājas tiesas spriedums civillietā Nr. C20-1804-10/12,7 ar kuru tika noraidīts maksātnespējas pieteikums, attiecīgi izbeidzot maksātnespējas procesu. Sprieduma rezultatīvajā daļā tiesa arīdzan atzinusi iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu par apzināti nepatiesu. Maksātnespējas procesa pieteikums tika atzīts par apzināti nepatiesu, jo tas tika iesniegts, zinot, ka ir pamatoti parādnieka iebildumi pret prasījumu nolūkā apdraudēt parādnieka saimniecisko darbību un ekonomisko stāvokli.

Atzīstot maksātnespējas procesa pieteikumu par apzināti nepatiesu sakarā ar parādnieka pamatotu iebildumu esamību, aktuāls ir jautājums par to, kādā maksātnespējas procesa stadijā tiesām ir pienākums izdarīt attiecīgus secinājumus un pārbaudīt maksātnespējas procesa pieteikuma un parādnieka iebildumu pamatotību. Minētajā kontekstā būtiski atzīmēt, ka Maksātnespējas likums un Civilprocesa likums neizliek pienākumu tiesai pārbaudīt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieka iebildumu pamatotību maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī. Pieteikuma un parādnieka iebildumu pamatotība tiek pārbaudīta, izskatot lietu pēc būtības.8 Šāds viedoklis ir pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

Pirmkārt, juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanu un reģistrāciju regulē Civilprocesa likuma 46.1 nodaļa. Maksātnespējas procesa ierosināšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka tiks pasludināta kapitālsabiedrības maksātnespēja. Maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī tiesai nav jāvērtē maksātnespējas procesa pieteikuma pamatotība, kas tiek pārbaudīts, skatot lietu pēc būtības, bet jāpārbauda pieteikuma formālā atbilstība Maksātnespējas likuma 52.-54. panta prasībām, kā arī Maksātnespējas likuma 50. pantā norādīto maksātnespējas pazīmju esamību.

Otrkārt, nedz Maksātnespējas likums, nedz arī Civilprocesa likums neuzliek tiesai par pienākumu pārbaudīt parādnieka celto iebildumu pamatotību maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī.

Treškārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. panta noteikumiem tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Tādējādi secināms, ka tiesa var lemt par parādnieka iebildumu pamatotību un maksātnespējas procesa pieteikuma atzīšanu par apzināti nepatiesu pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas, pārbaudot tiesas sēdē lietā esošos pierādījumus un noklausoties arī lietas dalībnieku paskaidrojumus.

Kopsavilkums

1. Maksātnespējas likums nav uzskatāms par parādu piedziņas likumu. Parādu piedziņai ir paredzēti citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Maksātnespējas procesa pieteikuma izmantošana kā līdzeklis ātrākai parāda piedziņai ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma misiju.

2. Parādniekam maksātnespējas procesā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret nepamatotu maksātnespējas procesu ir pamatotu iebildumu pret prasījumu celšana. Par pamatotiem iebildumiem ir atzīstami iebildumi, kuri atspēko konkrētā kreditora prasījumu un norāda uz strīdu starp kreditoru un parādnieku.

3. Tiesām atbilstoši Maksātnespējas likuma 50. panta 2. punktam, analizējot šo normu kopsakarā ar citām Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normām, neveidojas pienākums izvērtēt parādnieka iebildumu pamatotību pēc būtības, jo tad maksātnespējas process var pārvērsties par citu ar maksātnespēju nesaistītu jaunu procesu. Minētais tomēr neatbrīvo parādnieku no pienākuma pierādīt savu iebildumu pamatotību.

4. Izskatot parādnieka iebildumu pamatotības jautājumu, vienlaikus ir jāizvērtē kreditora interešu aizskārumu un pamatotības rakstura iztulkošanas variantu atbilstība kreditoru interešu kopuma aizsardzības jautājumiem, nepārkāpjot taisnīguma un samērīguma principus.

5. Gadījumā, ja starp parādnieku un kreditoru ir strīds par parāda esamību vai līgumsaistību izpildi, kas ir saistīta ar parādu, Maksātnespējas likuma noteikumi nav piemērojami, bet strīds Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir pakļauts izskatīšanai prasības kārtībā.

6. Parādnieka iebildumu un maksātnespējas procesa pieteikuma pamatotība nav pārbaudāma maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas brīdī. Tas tiek pārbaudīts, skatot lietu pēc būtības.


  1. Sk. likumprojekta "Maksātnespējas likums" 2009. gada 13. novembra anotāciju. Pilns anotācijas teksts ir pieejams: www.mk.gov.lv/doc/2005/TMAnot_131109_MNL.3941.doc.
  2. Zikovs N. Parādnieka pamatoti iebildumi maksātnespējas procesā. Jurista Vārds, 26.05.2009., Nr. 21(574).
  3. Turpat.
  4. Sk.: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2002-06-01.rtf%20(Secin%C3%87jumu%20da%E2%88%ABas%202.4.%20un 3. punkts).
  5.  Civilprocesa likuma 258. pants noteic: ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.
  6. Sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta2007.gada 28.februāra spriedumu lietā Nr. SKC-89. Sprieduma teksts pieejams: http://www.at.gov.lv/files/archive/department1/2007/cd1_280207.doc.
  7. 2010. gada 2. februāra Liepājas tiesas spriedums lietā Nr. C20-1804-10/12. Nav publicēts.
  8.  Sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja V. Jonikāna 2010. gada 31. marta atbildi par lūgumu iesniegt protestu par Liepājas tiesas 2010. gada 2. februāra spriedumu. Nav publicēta.

 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings