Global menu

Our global pages

Close

Latvians also want oil money

  • Latvia

    07-03-2012

    Interview with Agris Bitāns

    LDiena, Nr. 2012/10 (251), 07.03.2012.

    Persian Gulf attracts exporters and service providers with their passion for quality and luxury goods, as well as a fairly substantial funds for the purchase of such products. LD explains how to get a piece of this oil money pie. Agris Bitāns - Managing Partner of Law Office “Eversheds Bitāns” shares with his experience and impressions of co-operation with the Middle East.


    Persijas līcis vilina eksportētājus un pakalpojumu sniedzējus ar savu mīlestību pret kvalitāti un luksusa precēm, kā arī diezgan ievērojamiem līdzekļiem šādu produktu iegādei. LD skaidro, kā iekosties naftas naudas pīrāgā. ZAB Eversheds Bitāns vadošais partneris Agris Bitāns dalās pieredzē un iespaidos par sadarbību ar Tuvajiem Austrumiem.

    Šīs nedēļas nogalē premjers Valdis Dombrovskis un vairāki desmiti Latvijas uzņēmēju dosies vizītē uz Persijas līča valstīm. Iespējams, mazliet pārsteidzoši, bet mūsu uzņēmumi nav bi­juši naski uz šo naftas ekonomiku iekaro­šanu, lai gan tās tīko tieši to, ar ko Latvi­jas tautsaimniecība var lepoties, - koksni, tehnoloģijas un pārtikas produktus. Tomēr Tuvie Austrumi nav arī gluži balts lau­kums uzņēmēju kartē, par to liecina kaut vai plašais nozaru loks, kas pārstāvēts no 10. līdz 18. martam paredzētās vizītes dele­gācijas sarakstā - metālapstrāde, enerģēti­ka, pārtikas pārstrāde, medicīna, izglītība, būvniecība, juridiskie pakalpojumi u.c.

    Par to, ka lielas Tuvo Austrumu turīgāko valstu iedzīvotāju daļas pirktspējas līmenis ir vilinošs eksporta uzsākšanai uz šīm valstīm, liecina, piemēram, iekšzemes kopprodukta rādītājs uz iedzīvotāju. Apvie­notajos Arābu Emirātos tas ir 70 tūkstoši ASV dolāru - aptuveni septiņas reizes lielāks nekā Latvijā. 2010. gadā šī valsts bija 40. lielākais Latvijas preču eksporta tirgus: uz turieni tika eksportētas preces 8,2 miljonu latu vērtībā, kas gan ir pavisam neliela daļa no kopējā eksporta un sasniedz 0,2% Latvijas eksporta bilancē. Savukārt uz Kataru un Kuveitu eksporta apjomi bija attiecīgi 259 tūkstoši un 606 tūkstoši latu, lai gan, piemēram, Katara atkarībā no aprēķina metodes ierindojas otrajā līdz sestajā vietā pasaulē pēc iepriekšminētā rādītāja.

    JĀPARŪPĒJAS PAR TŪRISTIEM

    Zvērināts advokāts Agris Bitāns skaidro, ka Tuvo Austrumu tirgū jau strādā vairāki Latvijas uzņēmumi. Vietējie juristu biroji šajā reģionā nereti apkalpo arī Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēju intereses saistībā ar nekustamā īpašuma vai cita vērtības aktīva iegādi vai apsaimniekošanu. Jomas, kurās Latvijas komersanti rastu savu nišu, galvenokārt varētu būt saistītas ar būvniecību, jo tiek būvēti daudzi infrastruktūras objekti, kā arī pakalpojumi un informācijas tehnoloģijas.

    Vēl viena ekonomikas nozare, kur Tuvajos Austrumos speciālistu trūkst, ir tūrisma un viesmīlības sektors, norāda advokāts. Viņš gan piebilst, ka ekonomiskā lejupslīde ir radījusi kritumu tūrisma apjomā, tomēr pieprasījums pēc kvalita­tīviem tūrisma pakalpojumiem joprojām pastāv. Tas attiecas gan uz ceļotāju atveša­nu, gan izmitināšanu un apkalpošanu. Tā­pat potenciāla eksporta joma ir ekoloģiskā pārtika, kurai lielveikalos pat atvēlētas atsevišķas nodaļas un par ko turīgie reģiona iedzīvotāji ir gatavi maksāt.

    «Protams, pirmā valsts, par ko iedomājas, runājot par Tuvo Austrumu tirgiem, ir Apvienotie Arābu Emirāti. Tomēr tā noteikti nav vienīgā valsts šajā reģionā, kur var notikt veiksmīga komercdarbība,» uzsver A. Bitāns. «Arābu pasaule nav viengabalains veidojums. Lai gan viņiem ir kopīga reliģija, zināms skatījums uz pasauli savā attīstībā, biznesa veidošanā, vides drošības ziņā katrā valstī atšķiras.» Piemēram, Irāka var šķist nestabila un nedroša vieta, bet, no otras puses, šajā valstī nepieciešamas investī­cijas, lai to atjaunotu pēc ilgās karadarbības. «Tur ir valsts nodrošināti pasūtījumi. Tāpat ir plānotas koncesijas, piemē­ram, ķīmiskajā rūpniecībā, jo viņi vienkārši nevar visu «pavilkt». Tādēļ tiek meklēti speciālisti, kas var ienākt valstī ar savām tehnoloģijām un strādāt vietējam tirgum.» A. Bitāns novērojis, ka viena no šādām jomām varētu būt arī atjaunojamā enerģija, jo tur ar degvielu darbinātu ģeneratoru ražotā elektrība ir ikdiena, nevis ārkārtas situācija, kā ierasts citās valstīs. Pašlaik šādi ražot elektrību ar naftu bagātajās valstīs ir izdevīgāk nekā būvēt elektrostacijas, tomēr tas sāk mainīties.

    ĻAUJ NOVĒRST SEZONALITĀTI

    Lauvas tiesu no tām kravām, kas dodas uz Tuvajiem Austrumiem, veido dažādas elektroiekārtas un ierīces, tāpat turp tiek vesti arī dažādi pārtikas produkti. Viens no šiem uzņēmumiem ir plastmasas cauruļu ražotājs SIA Evopipes, kas pērn vienojies par sadarbību ar Kuveitas lielāko elektroinstalāciju un telekomunikāciju uzņēmumu. Pirmā pasūtījuma vērtība bija 150 tūkstoši eiro, bet to paredzēts turpināt. Uzņēmuma eksporta vadītājs Māris Melderis LD atzīst, ka šajā gadījumā Latvijas uzņēmumu uzrunājusi Kuveitas kompānija. Tā kā Evopipes galvenais eksporta tirgus ir Eiropa, bizness mēdz būt sezonāls, proti, ziemā likt caurules zemē te nav iespējams, un part­nera atrašana siltākā zemē var palīdzēt izlīdzināt pārdošanas rādītājus. M. Melderis atminas, ka kompānijai nācās sagādāt Kuveitas sertifikāciju produkcijai, tomēr tas nav bijis ļoti sarežģīts vai laikietilpīgs process. Tagad Kuveitas partnerkompānija plāno ne tikai iegādāties Evopipes produkciju savām vajadzībām, bet arī kļūt par tās izplatītāju Persijas līča valstīs. Šajā reģionā strādā arī SIA SWH Sets, kas sadarbojas ar Hitachi Smart City, proti, Hitachi nodrošina dažādu objektu infrastruktūras aprīkojumu, savukārt Latvijas uzņēmums - programmatūru. Darbs Persijas līča valstīs gan sākts tikai pērn.

    JĀIZVĒRTĒ RISKI

    A. Bitāns gan zina teikt, ka, strādājot Tuvo Austrumu valstīs, jārēķinās ar zināmu risku, ko pērn nodemonstrēja arī masu nemieri un revolūcijas, kas turpina satricināt arābu pasauli vēl tagad. Tādēļ pirms darba uzsākšanas kādā no reģiona valstīm ir ieteicama rūpīga izpēte gan par politisko situāciju, gan arī konkrētās nozares stāvokli un atkarību no režīma tajā. Tomēr pastāv iespējas veikt arī zināmus priekšdarbus, lai politiskās izmaiņas nerada neatgriezenisku kaitējumu. īpaši riskants ir naftas ieguves un pārstrādes bizness, jo šajā nozarē strādājošajiem ir svarīgi, lai būtu spēkā esošs līgums ar valsti, piemēram, lai atradne būtu nodota koncesijā. «Tomēr es nezinu, cik Latvijas uzņēmumiem tas varētu būt svarīgi,» smej advokāts. Jāņem vērā, ka daudzās valstīs ir saglabājies patronisms, t. i., ārvalstu uzņēmējs savu uzņēmumu uz vietas var nodibināt tikai ar kādu vietējo pilsoni. Tāpat A. Bitāns iesaka sākt darbu Tuvajos Austrumos ar partnera vai vismaz konsultanta meklēšanu, citādi nepieciešamo atļauju saņemšana, līgumu slēgšana un vietējo likumu ievērošana varētu izrādī­ties sarežģītāka. «Dubaijā ir teritorija, kas raksturojama kā valsts valstī, jo tajā darbojas Lielbritānijas tiesības. Tur ir biržas un darījumu centri. Līgumi, kas noslēgti šajā teritorijā, ir pakļaujami Lielbritānijas tiesībām, un arī strīdus var izskatīt pēc Lielbritānijas tiesībām speciāli izveidotajā šķīrējtiesā. Kā šķīrējtiesnesi var pieaicināt Lielbritānijas juristu. Tas, protams, rada lielāku komfortu kā Rietumu, tā arī vietējiem komersantiem. Tādēļ arvien vairāk komersantu uzskata, ka ir vērts slēgt darījumus vai uzturēt birojus šajā zonā.» Viņš piebilst: kā zivis ūdenī šajā reģionā jutīsies cilvēki, kas ir raduši kaulēties, jo šī prasme tiek izmantota ne tikai tirgū, bet arī biznesā. Tomēr jāatceras, ka cena nav vienīgais, ar ko būtu jākonkurē. Arābus interesē kvalitāte, un par to viņi ir gatavi maksāt.

    VĪRIETIM DROŠĀK

              Tiem uzņēmumiem, kas vēlētos strādāt arābu valstīs, bet kurus biedē nesen pieredzētās režīmu maiņas un nemieri, ir arī iespējas, kā padarīt savu darbu finansiāli drošāku. A. Bitāns norāda, ka atsevišķās vietās priekšapmaksa ir akceptēta norēķinu sistēma, kamēr citās prasību samaksāt iepriekš uzskata par apvainojumu un neuzticēšanos. Tomēr pastāv arī citi finansējuma ieguves veidi, piemēram, tā sauktais Islamic financing, proti, vietējo privāto vai institucionālo aizdevēju izsniegts aizdevums vai bankas garantija par konkrēto personu -biznesa partneri vai klientu.

    Raugoties uz Tuvo Austrumu tirgu, jāņem vērā arī dažādi ierobežojumi, proti, ANO un ES noteiktās sankcijas - ne tikai pret valstīm, bet arī konkrētām nozarēm un darījumu veidiem. Turklāt arī tāds priekšstats, ka, piemēram, ar Irānu vispār nav atļauta sadarbība, ir kļūdains, jo pastāv jomas, kur ierobežojumu nav.

    Uzņēmumiem, kas dodas iekarot arābu valstu tirgus, gan arī jāņem vērā tas, ka, lai gan attiecībā pret dzimumu vienlīdzību daudzās valstīs ir manāms progress, īpaši attieksmē pret Rietumu uzņēmējiem, tomēr sākotnēji dibināt kontaktus un kārtot darījumus daudz vienkāršāk būs kompānijas pārstāvim vīrietim.

    For more information contact

    < Go back

    Print Friendly and PDF
    Subscribe to e-briefings