Global menu

Our global pages

Close

Legal memoranda in relation to Latgall language as a strain of historical Latvian language

  • Latvia

    06-03-2012

    Author: Agris Bitans

    Jurista Vards, Nr.10 (709), 06.03.2012.

    Currently there is no legal basis to refuse to communicate with state and local government institutions in any vernacular of Latvian language or dialect.

    I express my gratitude to the journal “Jurista Vards” which in the issue No 42(690) of 25 October 2011, summarized opinion of lawyers in respect to Latgall language. This in turn eliminates the necessity to spend time convincing that this issue is not worth for legal research. Also, it shows that it is not just a presumption of Latvian province people that they can have their own language which also could be used in official communication. The goal of this article aims to look at Latgall language as strain of Latvian language from the legal point of view

    Jaizsaka pateiciba žurnalam "Jurista Vards", kas 2011. gada 25. oktobra numura Nr. 43(690) apkopoja ieverojamu juristu domas par latgaliešu valodu. Tas savukart noverš nepieciešamibu teret laiku, lai parliecinatu, ka šis jautajums ir juridiskas izpetes verts. Tapat tas apliecina, ka ta nav tikai viena Latvijas parnovada iedzivotaju iedoma, ka viniem var but sava valoda, kuru varetu lietot ari oficialaja sazina. Ša raksta merkis ir apskatit latgaliešu valodas ka latviešu valodas paveidu juridiskaja skatijuma. Skaidrs, ka viena raksta nevares sniegt atbildes uz visiem jautajumiem un piedavat juridisku risinajumu. Tomer, lai saprastu latgaliešu valodas juridisko statusu, ir jaizverte juridiska rakstura jautajumi.

    Lai šo jautajumu skatitu racionali, vispirms ir ja­kliede vairaki aizspriedumi un neskaidribas.

    Pirmkart, ir janorada, ka diskusijas par latgaliešu valodu netiek skaidri noškirts skatupunkts, no kura šis jautajums tiek aplukots. Runajot par jebkuru valodu, ir janoškir valoda ka lingvistisks (valodniecisks)1 koncepts no juridiska un sociala koncepta. Katra no tiem valodas definejums un ari izpratne var atškirties. Nenoliedzot katra koncepta nozimigumu, ša raksta izpetes objekts bus valoda ka juridisks koncepts.

    Otrkart, ne vienmer ir skaidri noškirti tadi jedzieni ka "valoda", "dialekts" un "izloksne". Jasaka, ka izpratne par to, kas ir dialekts un kas ir izloksne, laika gaita mainas. Tas, ka vairuma Latvijas sabiedribas vesturiski apzina ir iesaknojies, ka latgaliešu valoda ir tikai dialekts vai izloksne, bet ne valoda, nonak pretruna ar pasaule izplatitu viedokli, ka ta ir atseviška valoda, un to pat pasniedz arvalstu universitates. Tas, ka latviešu valoda ka valoda izveidojas 19. gadsimta otraja puse,2 nenozime, ka ta ir radusies ne no ka. Ta nevareja izveidoties bez Latvijas teritorija pirms tam pastavošam valodam,3 t.sk. senas latgalu valodas.4

    Treškart, ir verts noskaidrot terminologisku apzimejumu - latgalu valoda vai latgaliešu valoda. Terminu "latgalu valoda" lieto divas nozimes. No vesturiskas perspektivas: senas latgalu cilts valoda, ko runaja musdienu Latvijas teritorijas austrumos. Un no musdienu perspektivas: valoda, kura runa musdienu Latvijas Latgales regiona. Latvija ta tiek uzskatita par latviešu valodas dialektu, bet pasaule plaši izplatits viedoklis, ka ta ir atseviška valoda. Pec autora domam, termins "latgalu valoda" (latgalu voluda) butu atbilstošaks, jo tas aptver šis valodnieciskas vienibas senaku izcelsmi un normativismu, ka ari tas pastavešanu arpus Latgales teritorijas. Lidz ar to termins "latgalu valoda" šaja raksta tiks lietots ka pagaidu termins šis valodnieciskas vienibas apzimešanai ar šadu nozimi.

    Vai latgalu valoda ir drauds

    Neatkarigi no to, ka ši valodnieciska vieniba tiek apzimeta, ka ari vai ta ir valoda vai dialekts, pamatjautajums ir par šis valodnieciskas vienibas statusu Latvija. Tadejadi ari par to, vai Augstakas tiesas Senata Administrativo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lemuma lieta Nr. A42571907 SKA-596/2009 atzitais, ka "latgaliešu rakstu valoda sastadits dokuments atzistams par dokumentu, kas sastadits svešvaloda" iztur kritiku?

    Izvertejot tezes5 pie ša nolemuma,6 rodas izjuta, ka latgalu valoda aplukota ka kaut kas antagonisks. Bez ša lemuma logiskajam un juridiskajam kludam, kas tiks aplukotas velak, ir acimredzams, ka jatiek skaidriba par to, vai latgalu valoda, pat esot izloksnes vai dialekta statusa, ir drauds valsts valodai?

    Šaja sakara ir verts apskatit citu valstu konstitucionalo regulejumu par valsts valodu.

    Piemeram, Spanijas konstitucijas 3. pants atzist, ka bez kastiliešu ka oficialas Spanijas valodas tiek atzita citu vietejo valodu pastavešana regionos (3. panta otra dala). Savukart lingvistisko dažadibu esamiba tiek atzita par Spanijas kulturvesturisku mantojumu, kas ir seviškas cienas un aizsardzibas objekts (3. panta treša dala).7 Ari Francijas konstitucija, pasludinot francu valodu ka Francijas oficialu valodu (2. pants), atzist regionalas valodas ka Francijas mantojuma dalu (75-1. pants).8

    Somijas konstitucija atzist ne tikai somu valodu un zviedru valodu ka Somijas nacionalas valodas (17. panta pirma dala un otra dala), bet ari samu un romu, un citu pamatiedzivotaju grupu tiesibas uz savas valodas lietošanu un attistišanu.9 Lidzigi ari Norvegijas konstitucija paredz valsts pienakumu nodrošinat samiem vinu valodas aizsardzibu un attistibu (110a. pants).10

    Savukart Italijas konstitucijas 6. pants aizsarga lingvistiskas minoritates ar specialu likumu.11

    Apkopojot iepriekš mineto, ir redzams, ka citu valstu konstitucijas ne tikai nodrošina pamatiedzivotaju valodas aizsardzibu, bet pat dialektus un citas lingvistiskas dažadibas atzist par nacionalo kulturvesturisko mantojumu, kas ir seviškas cienas un aizsardzibas verts. Savukart Latvija no oficialu iestažu puses ši nostaja ir preteja. Pielauju, ka tas ir vesturiska aizsprieduma un ari nezinašanas rezultats.

    Latgalu valodas statusa geneze

    Latgalu valodas valstiska atzišana nav sakusies tikai 1999. gada 9. decembri, kad tika pienemts Valsts valodas likums.12

    Latgalu valodas juridiskais statuss ir meklejams jau 1917. gada, kad Rezeknes kongress 10. maija (pec jauna stila) pienema vesturisku lemumu: "Mes, Latgolas latviši (t.i., latgali), apsavinodami ar Kurzemes un Vidzemes latvišim, paturesim sovu pošvaldeibu, pošnuteikšonas tiseibu voludas, ticeibas, bazneicas, skolu un saimisteibas, kai ari zemes jautojuma." (Mes, Latgales latvieši (t.i., latgali), apvienodamies ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem, paturesim savu pašparvaldi, pašnoteikšanas tiesibu valodas, ticibas, baznicas, skolu un saimnieciskaja, ka ari zemes jautajuma).13 Rezeknes kongresa lemums tika apstiprinats no parejo latviešu novadu puses 1917. gada Latviešu pagaidu nacionalas padomes kongresa Valka.

    1918. gada 6. decembra Pagaidu nolikuma par Latvijas tiesam un tiesašanas kartibu (kas velak kluva par Tiesu iekartas likumu)14 piezime pie 10. panta skaidri noradija: "Visam valsts iestadem un amatpersonam japienem iestažu un privatpersonu iesniegumi latgaliešu izloksne. Latgale valsts un pašvaldibas iestadem, ka ari amatpersonam ir tiesiba lietot latgaliešu izloksni darbvediba un sarakstoties, ka ari sludinajumos, uz izkartnem utt." Tatad latgalu valodas lietošana Latvijas Republikas pirmajos pastavešanas gados bija skaidri defineta - dokumenti latgalu valoda bija japienem visam valsts iestadem un amatpersonam, t.sk. ari tiesvediba, un Latgale bija tiesibas to lietot ka valsts un pašvaldibas iestades, ta ari privataja apgroziba.

    1919. gada likums "Par Latvijas izglitibas iestadem"15 sniedza nakamo latgalu valodas statusa juridisko nostiprinajumu jau izglitibas joma. Ša likuma 39. pants noteica, ka "Visas obligatoriskas skolas maciba jasniedz skolenu gimenes valoda", savukart par skolena gimenes valodu, saskana ar ša likuma 40. pantu, tika atzita ta valoda, kuru uzdod bernu vecaki, piesakot bernu skola, un kura vinš var brivi izteikt savas domas.

    Ka logisks turpinajums latgalu valodas juridiska statusa nostiprinašanai Latvijas Republika ir atzistami 1921. gada 21. augusta pienemtie Ministru kabineta "Noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu".16 Pec savas butibas šie noteikumi atkartoja jau Tiesu iekartas likuma 10. panta piezimi:

    "1. Visam valsts iestadem un amata personam japienem iestažu un privatpersonu iesniegumi latgaliešu izloksne.

    2. Latgale valsts un amata personam, ka ari pašvaldibas iestadem ir tiesiba lietot latgaliešu izloksni sarakstoties, ka ari sludinajumos un uz izkartnem utt."

    To, ka pirmas republikas laika rupejas par latgalu valodas attistibu, apliecina izglitibas ministra biedra Dominika Jaudzema 1929. gada 19. junija rikojums Nr. 2593 "Par latgaliešu izloksnes pareizrakstibu",17 ar kuru tika noteikts, ka skolas, kuras maca latgaliešu izloksni, pareizrakstibai par pamatu nemami latgaliešu izloksnes ortografijas kartošanas komisijas izstradatie un Izglitibas ministrijas apstiprinatie "Noteikumi par latgaliešu izloksnes ortografiju".

    Nenoliedzami, ka iepriekš nosauktie normativie akti apliecina latgalu valodas valstiskas atzišanas un regulejuma attistibu Latvijas Republika tas pirmsakuma. Tomer latgalu valodas normativais regulejums strauji mainas pec Karla Ulmana apversuma 1934. gada, kad paradas doma par "pareizu" latviešu valodu u.tml. To uzskatami parada 1934. gada 2. augusta pienemtie grozijumi Tiesu iekartas likuma 10. panta, kur pazud piezime par latgaliešu izloksnes lietošanu.18

    Latgalu valoda ka viens no Latvijas valsts dibinašanas sturakmeniem tika atzits pie Latvijas Republikas dibinašanas, un tas tika konsekventi respektets ari pec Latvijas Republikas proklamešanas. Tas dod pamatu atzit, ka šai valodnieciskajai vienibai pastaveja savs noteikts statuss Latvijas Republikas normativaja regulejuma. Normativaja lauka latgalu valodas aizmiršana vai ignorešana aizsakas tikai pec K. Ulmana apversuma. Tacu jašaubas, ka tas atnema latgalu valodas juridisko statusu un tas lietošanas regulejumu, lai gan prakse notika latgalu valodas ignorešana.

    Latgalu valoda esošaja normativaja regulejuma

    Ari apskatot visparigi esošo normativo regulejumu, jasecina, ka taja ir rodama vieta latgalu valodai.

    Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmais teikums nosaka, ka valsts valoda Latvijas Republika ir latviešu valoda. Valsts valodas likums savukart nosaka, ka Latvijas Republika valsts valoda ir latviešu valoda (3. panta pirma dala) un ka Latvijas Republika ikvienam ir tiesibas vers­ties ar iesniegumiem un sazinaties valsts valoda iestades, sabiedriskajas un religiskajas organizacijas, uznemumos (uznemejsabiedribas) (3. panta otra dala).

    Vienlaikus ša paša panta ceturtaja dala ir skaidri noradita valsts apnemšanas nodrošinat latgaliešu rakstu valodas ka vesturiska latviešu valodas paveida saglabašanu, aizsardzibu un attistibu.19

    No šis tiesibu normas skaidri izriet, ka valstij ir seviška attieksme pret latgalu valodu (latgaliešu valodu). Vispirms ir janorada, ka valsts ir apnemusies aizsargat latgalu valodu. Termins "aizsardziba" juridiskaja doktrina vienlaikus nozime ari regulešanu.20 Un regulet var to, kas tiek atzits un pastav, tadel ir gruti iedomaties, ka valsts aizsarga (un regule) latgalu valodu, kuru vienlaikus neatzist.

    Butiski noradit, ka valsts ir uznemusies vel lielaku pienakumu - (1) saglabat un (2) attistit latgaliešu rakstu valodu, t.i., latgalu valodu. Tas savukart pieprasa daudz aktivaku valsts uzvedibu - veikt visas nepieciešamas darbibas, lai saglabatu un attistitu latgalu valodu.

    Tomer visvairak neskaidribu ir par to, ka izpaužas realaja dzive "latgaliešu rakstu valodas ka vesturiska latviešu valodas paveida saglabašana, aizsardziba un attistiba". Vai tas dod tiesibas versties iestade ar dokumentu, kas ir sastadits latgalu valoda? Vai iestadem ir japienem un jaizskata pec butibas šads dokuments? Kada valoda uz to ir jaatbild? Un vai vispar oficiala sazina, t.sk. Saeimas deputata zveresta došana, var notikt latgalu valoda?

    Šaja sakara ir verts velreiz izvertet Valsts valodas likumu. Valsts valodai Latvijas Republika ir noteikts juridisks statuss. Gan valsts, gan privato iestažu darbiniekiem, ka ari komersantiem, t.sk. arvalstu specialistiem un uznemumu (uznemejsabiedribu) arvalstu parvaldes locekliem, un pašnodarbinatajiem:

    1) japrot un jalieto valsts valoda tada apjoma, kads nepieciešams savu profesionalo un amata pienakumu veikšanai (6. pants);

    2) sežu un citu darba sanaksmju valoda ir valsts valoda (7. panta pirma dala);

    3) dokumentacija javed valsts valoda (8. pants);

    4) to rikotiem pasakumiem ir janotiek valsts valoda (11. panta pirma dala).

    Bez tam:

    5) Nacionalo brunoto speku strukturvienibas lietojama tikai valsts valoda (12. pants);

    6) fizisko un juridisko personu ligumi par arstniecibas, veselibas aprupes, sabiedriskas drošibas un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorija sledzami valsts valoda (9. pants);

    7) ikvienai iestadei, organizacijai un uznemumam (uznemejsabiedribai) japienem un jaizskata valsts valoda noformeti dokumenti (10. panta pirma dala);

    8) tiesvediba Latvijas Republika notiek valsts valoda (13. pants);

    9) izglitiba Latvijas Republika ir iegustama valsts valoda (14. pants) un zinatnisko gradu iegušanai darbs ir jaiesniedz un jaizstav valsts valoda vai janodrošina tulkojums (15. pants).

    Tatad atliek vien definet, kas ir latviešu valoda, un attiecigi no ta varetu izdarit secinajumus ari par latgalu valodas lietošanas iespejam. Uz jautajumu saistiba ar valsts valodu - "Kas ir latviešu valoda?" visbiežak dzirdeta atbilde ir - "Latviešu literara valoda". Vai šadai atbildei ir normativs vai logisks pamats? Lai cik tas neskanetu divaini, uz šo jautajumu ir jaatbild negativi - nav!

    Neviens likums vai cits normativais akts to nenosaka. Lai gan Valsts valodas likuma 23. panta pirma dala nosaka, ka oficialaja sazina latviešu valoda lietojama, ieverojot speka esošas literaras valodas normas. No gramatiska tulkojuma raugoties, termins "literars" attiecas uz dailliteraturu vai rakstu valodas normam atbilstošu vai ari ipašu koptu un normetu valodu.21 Nevajadzetu but stridu, ka latgalu valoda atbilst visam šim pazimem, jo taja tiek izdota dailliteratura, rakstita dzeja, dziedatas dziesmas, tiek uzvestas teatra izrades un ir pat uznemta kinofilma. Vel vairak, Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortografijas apakškomisija ar 2007. gada 28. septembra lemumu Nr. 1 apstiprinaja "Latgaliešu rakstibas noteikumus",22 nosakot latgalu valodas normativu.

    Janorada, ka gan Senats, gan citas valsts iestades ignore Valsts valodas likuma 23. panta trešas dalas nosacijumus - latviešu literaras valodas normas apstiprina Ministru kabinets. Kabinets nav apstiprinajis latviešu literaras valodas normas.

    Attiecigi nav normativa pamata secinajumam, ka valsts valoda, kura var tikt veikta neierobežota sazina ar valsts un pašvaldibas iestadem, ka ari privatpersonam, ir tikai latviešu literara valoda. Tatad apgalvojums, ka par valsts valodu ir atzistama tikai latviešu literara valoda, nav pamatots. Lidz ar to pašlaik nav juridiska pamata liegt sazinaties ar valsts un pašvaldibas iestadem jebkura latviešu valodas izloksne vai dialekta. Vel jo mazak ir juridisks pamats ierobežot sazinu oficiali atzitaja valsts valodas paveida - latgalu (latgaliešu) valoda.

    Isas piezimes par Senata lemumu

    Ka jau noradits iepriekš, tad Augstakas tiesas Senata Administrativo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lemuma lieta Nr. A42571907 SKA-596/2009 paustajam apgalvojumam, ka tikai latviešu literara valoda ir valsts valoda Administrativa procesa likuma 110. panta izpratne, nav rodams tiešs normativais pamatojums.

    Vispirms ir janorada, ka jautajums par to, vai dokumenti latgaliešu valoda ir pienemami no Latvijas Republikas valsts iestažu puses vai nav, bija šis administrativas lietas butiba. Ta ka šis jautajums šaja lieta netika izskatits pec butibas, tad tiesa nevareja izlemt šaja procesa stadija jautajumu, kas bija jaizspriež, izskatot lietu pec butibas.

    Faktiski Senats šaja lieta veica "selektivu" Satversmes un Valsts valodas likuma teksta iztulkošanu. Neizmantojot visu Valsts valodas likuma tekstu, tika parkapts sistemiskas iztulkošanas princips. Ari izmantojot vesturisko iztulkošanas metodi, iespejams neinformetibas del, no Senata puses netika izmantoti visi starpkaru republikas normativie akti saistiba ar latgalu valodu.

    Ne mazak nepiedodams no juridiskas tehnikas viedokla ir tas, ka tika piemeroti Ministru kabineta noteikumi,23 lai iztulkotu augstakas hierarhijas aktu - Valsts valodas likumu. Turklat šo noteikumu 8. punkta 4. teikums satureja skaidru noradi uz Valsts valodas likuma prasibu ieverošanu.

    Vel vairak neizpratni rada tas apstaklis, ka šie 1996. gada pienemtie noteikumi tika piemeroti, lai iztulkotu velak, 1999. gada, pienemtu likumu - Valsts valodas likumu. Taisnibas labad janorada, ka ari Ministru kabineta 1996. gada 23. aprila noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstradašanas un noformešanas noteikumi" 8. punkts24 netika pareizi iztulkots un piemerots šaja lieta. Noteikumu 8. punkts satureja prasibu - rakstit dokumentu literara valoda. Tas, ka tas noradits iepriekš, dod pamatu iestadem pienemt dokumentu latgalu valoda, ja tas ir sastadits atbilstoši literaras valodas prasibam. Savukart šadas latgalu valodas pareizrakstibas normas un terminologija uz lemuma pienemšanas bridi jau bija apstiprinata likuma noteikta veida, un lidz ar to ta juridiski ir atzistama par literaru valodu.

    Tik strikta "piekasišanas" pie dokumenta valodas atbilstibas literaras valodas prasibam var novest pie situacijas, ka iestadei ir pamats atteikt pienemt dokumentu tikai tapec, ka taja ir daudz gramatisku kludu, vai ir izteikumi, kas tiek lietoti ikdienas valoda, bet vel nav atziti literaraja.

    Un visbeidzot, ka pilnigs nelogiskums ir jaatzist secinajums, ka latgalu valoda Latvija Administrativa procesa likuma 110. panta izpratne ir atzistama par svešvalodu. Ka paveids var klut par kaut ko preteju? Vai tiešam Senats, respektejot latviešu un latgalu valodu atškiribas, ir oficiali atzinis to ka atsevišku valodu un dala Latvijas iedzivotaju var droši rakstit sava dzives gajuma latgalu valodu ka vel vienu svešvalodu?

    Savukart secinajuma, ka jebkura izloksne, t.sk. suitu vai kada cita, ir atzistama par svešvalodu, Senats ir izgajis arpus elementaras logikas, jo jebkuras izloksnes lietošana automatiski kvalificejas par svešvalodu - kada arvalsti dzivojošas tautas valodu.25 Ši secinajuma pretruna ir acimredzama. Šada latgalu valodas pretnostadišana latviešu valodai ir pilnigi nepamatota, un ta rada tikai protestu un nepatiku. Tacu ši nelogiska attieksme turpinas ari no citam valsts iestadem. Piemeram, Valsts valodas centrs 2011. gada 3. maija atbildes vestule Nr. 1-4.8/42 pilsonim A.T., atsaucoties uz iepriekš mineto Senata lemumu, atstaja latgalu valoda sagatavoto iesniegumu bez izskatišanas, jo tas nav objektivi saprotams ka svešvaloda sastadits.

    Ir jamaina valsts iestažu kludaina attieksme, un, pareizi interpretejot Valsts valodas likumu, janodrošina ta 3. panta ceturtaja dala noteiktais. Tapat ir javeic izglitošanas darbs, lai saprastu, ka latgalu valodas lietošana oficialaja sazina ir ne tikai likumiga, bet ari stiprinas latviešu valodu ka vienigo valsts valodu. Tas savukart veicinas visu novadu lokalpatriotismu.

    Valsts neizpilditais "majasdarbs"

    Ir verts izvertet, ka valsts pilda savu Valsts valodas likuma 3. panta ceturtaja dala noteikto pienakumu nodrošinat "latgaliešu rakstu valodas ka vesturiska latviešu valodas paveida saglabašanu, aizsardzibu un attistibu". Ja butu javerte ar atzimi ka skola, tad vertejums nebutu pozitivs. Pirmkart, jau tadel, ka valsts ša pienakuma izpildei pec butibas nav neko izdarijusi. Ka vienigo darbu var atzit iepriekš minetos Latgaliešu rakstibas noteikumus. Tacu vai Izglitibas un zinatnes ministrija ir ieklavusi šos noteikumus visparejas izglitibas programmas macibu priekšmeta "Latviešu valoda" standarta, ka ari akademisko un profesionalo studiju programmas "Latviešu filologija" un "Baltu filologija", ka tas ir ieteikts 2. punkta? Otrkart, mums ir raksturigi, ka kadas situacijas regulejumam vai problemai ir japienem likums, tacu netiek kontroleta ta izpilde. Valsts nav veikusi nopietnu kontroli, ka tiek pildits Valsts valodas likums un it seviški ta 3. panta ceturta dala. Treškart, to, ka valstij nav viss kartiba ar ša likuma izpildes kontroli, apliecina fakts, ka no valsts puses nebija nekadas reakcijas uz to, ka tiesa pielava acim redzamu logisku kludu un padarija latgalu valodu par svešvalodu. Ceturtkart, valstij nav konkretas programmas attieciba uz latgalu valodas ka vesturiska latviešu valodas paveida saglabašanu, aizsardzibu un attistibu. Piektkart, visuzskatamakais apliecinajums valsts kontroles trukumam Valsts valodas likuma izpilde ir 2012. gada 18. februara tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozijumi Latvijas Republikas Satversme" (referendums). Vispirms jau tadel, ka šads referendums vispar tika pielauts gan juridiski, gan faktiski. Lai gan tris ceturtdalas balsojošo pilsonu nobalsoja pret šadiem grozijumiem,26 lielais pilsonu skaits, kas balsoja "par" un it seviški lielais "par" balsojošo skaits Latgale ir loti negativs signals Latvijai ka valstij. Referendums uzskatami paradija valsts kludas - gan par krievvalodigo lielo ipat­svaru Latgale un Riga, gan par Latvijas Republikas pilsonu, it seviški krievvalodigo, zemo izpratni par Latvijas valsts pamatvertibam. Tapat ir janem vera, ka nozimigs ipatsvars balsojumam "par" bija ari protesta balsojums gan sakara ar socialekonomiskajiem jautajumiem, gan ari saistiba ar latgalu (latgaliešu) valodas nerespektešanu Latvija.

    Gribas ceret, ka valsts izdaris atbilstošus secinajumus no referenduma, un nekavejoties uzsaks sava "majas darba" gatavošanu. Skaidrs, ka referendums atklaja kludas vairakas jomas un lidz ar to darbibai jabut kompleksai.

    Kopuma varetu runat par trim galvenajiem virzieniem, kas ir savstarpeji saistiti. Pirmkart, vienotas informativas telpas nodrošinašana visa Latvijas teritorija. Ka absurds ir jaatzist lidzšineja valsts politika, kas neveicinaja, lai Latgale tiktu nodrošinata Latvijas radio un televizijas programmu uztveršana. Par kadu Latvijas pilsonu lojalitati var runat, ja šie pilsoni sanem informaciju no kaiminu valsts medijiem? Nacionala elektronisko plašsazinas lidzeklu padome (iepriekš - Nacionala radio un televizijas padome) šaja joma bija, maigi izsakoties, pasivs statists. Tas attiecinams ne tikai uz latviskas informativas telpas nenodrošinašanu Latgale, bet ari visa Latvija, par ko ta tika pamatoti kritizeta. Ari adekvatas reakcijas trukums, piemeram, situacija, kad "Latgolas radeja" pekšni mainija skanejumu un saka retranslet programmu "Alisa plus", apliecinaja šis padomes neapmierinošo darbibu. Valstij ir jaienem aktiva pozicija savas informativas telpas nodrošinašanai, gan veicinot lielaku raidijumu t.sk. ari muzikas un reklamas, ipatsvaru latviešu valoda un ari attieciba uz Eiropas Savieniba raiditajam programmam. Te liela atbildiba butu jaunajai Nacionalajai elektronisko plašsazinas lidzeklu padomei, bet ari valstij ir japieškir nepieciešamie naudas lidzekli gan publisko mediju darbam, gan ari pilnveidojot nacionalo pasutijumu. Šaja sakara butu nepieciešams nodrošinat valsts finansetus raidijumus un programmas latgalu valoda gan Latgales, gan nacionalajos plašsazinas lidzeklos.

    Otrkart, Latvijas pilsonu skaita pieauguma nodrošinašana Latgale. Izskatas, ka valsts tikai pec referenduma uzzinaja, ka Latgale ir mazs Latvijas pilsonu skaits, un par vinu zemo lojalitates limeni. Skaidrs, ka valstij nebija savas politikas šaja sakara ne tikai attieciba uz Latgali, bet ari uz visu Latviju. Iespejams tadel, ka Latvija aprobežojas ar Rigu. Nebus nekads atklajums, ka daudzi Latvijas pilsoni ir izbraukuši. Cinini ar tautas skaitišanu parada, ka 20 un varbut 30% no iedzivotajiem ir izbraukuši no Latvijas ekonomisku un socialu iemeslu del. Lai gan ta nav tikai Latvijas problema, tomer nav saskatama skaidra valsts politika, lai mazinatu iedzivotaju, tostarp ari pilsonu, izbraukšanu. Tapat valstij ir jadoma, ka veicinat izbraukušo atgriešanos. Skaidrs, ka to var izdarit tad, ja valsts var paradit, ka tai ir plans, ka veicinat ekonomisko izaugsmi un socialo stabilitati. Attieciba uz Latgali ir loti svarigi radit jaunas darba vietas vai atjaunot iepriekšejas.

    Valsts politikas trukums ir jutams attieciba uz valsts austrumu robežas nostiprinašanu. Tas attiecas ka uz tehnisku un tehnologisku, ta ari uz pilsonu nodrošinajumu. Lai noturetu pilsonus Latgale, ka ari lai veicinatu citu pilsonu parcelšanos uz Latgali, ir javeido atbalsta programmas. Ta varetu but palidziba dzivojamas platibas ieguvei, piemaksas pie algas noteiktas profesijas parstavjiem, piemeram, skolotajiem, arstiem, policijas darbiniekiem u.tml. Šaja sakara valstij butu veiksmigak jaizmanto Eiropas Savienibas pieškirtais finansejums šaja joma. Tapat valstij attieciba uz Latgali ir japarada savas attieksmes maina un jadod reals atbalsts ši novada attistibai. Ieguta pieredze noderetu ari citu Latvijas novadu attistibai.

    Treškart, latviešu, tostarp ari latgalu, valodas attistiba. Vienlaikus ar atbilstošas informativas telpas nodrošinašanu Latgale butu javeicina ka Latvijas pilsonu, ta ari nepilsonu latviešu valodas zinašanas, piemeram, piedavajot bezmaksas valodas macibu kursus. Valstij butu javeicina ari latgalu valodas plašaka izmantošana Latgale, piemeram, atbalstot regionalos medijus un veidojot raidijumus nacionalajos plašsazinas lidzeklos.

    Tapat valstij ir jauznemas daudz aktivaka loma, lai nodrošinatu latgalu valodas ka latviešu valodas paveida praktisku izmantošanu sazina ar valsts un pašvaldibas iestadem Latvijas Republika esoša regulejuma ietvaros. Nevajadzetu aprobežoties tikai ar iespeju versties iestade ar dokumentu, kas ir sastadits latgalu valoda. Valstij ir javeic virkne citu darbibu, t.sk. jaatvel nepieciešamais finansejums no valsts budžeta, lai saglabatu, aizsargatu un attistitu latgalu valodu.

    Jebkura gadijuma valstij ir skaidri jademonstre, ka iepriekšminetais Senats ir kludaini atzinis dokumentu latgalu valoda par svešvaloda sastaditu dokumentu un ka valsts ir gatava pienemt izskatišanai dokumentus, kas bus sastaditi latgalu valoda.

    Tomer, neskatoties uz valsts iestažu kludaino attieksmi, ir jaaizstav latviešu valodas ka vienigas valsts valodas statuss, jo tas ir pamats ari latgalu valodas nostiprinašanai Latvija.

    Nobeigums

    Aizsakusies diskusija par latgalu valodu un tas juridisko statusu ir vertejama pozitivi. Ar gandarijumu jaatzime, ka savu nozimigu pienesumu dod ari citu parnovadu latvieši, un "Jurista Varda" 2011. gada 25. oktobra izdevums tam ir labs apliecinajums. Tomer prakse liecina, ka nav skaidribas par latgalu valodas juridisko statusu un tas praktisku pielietojumu oficialaja sazina. Pašlaik pastavoša Latvijas oficialo iestažu attieksme ir vesturisku aizspriedumu un nezinašanas rezultats.

    Vairaku valodu ka valsts oficialu valodu pastavešana nav nekas arkartejs, un ari dialekti vai izloksnes var but konstitucionali aizsargatas, un var tikt noteikta to lietošana. Vertejot ari citu valstu konstitucionalo regulejumu, ir jasecina, ka latgalu valodas pareiza normativa nostiprinašana un pielietošana ikdiena nav drauds valsts valodai. Tieši otradi, tas varetu but pamats gan Latgales, gan ari citu novadu pašapzinas augšanai. Lingvistiska dažadiba ir nacionalais kulturvesturiskais mantojums, kas ir seviškas cienas un aizsardzibas verts.

    Bez ta, ka ir japrecize latgalu valodas (latgaliešu valodas) terminologiskais apzimejums, daudz svarigak ir tikt skaidriba ar ša jedziena saturu, lai ar to skaidri apzimetu valodu, kura runa ne tikai musdienu Latvijas Latgales regiona, bet ari arpus ta, saglabajot valodai tas vesturiskas saknes.

    Latgalu valoda ka viens no Latvijas valsts dibinašanas sturakmeniem tika atzita pie Latvijas Republikas dibinašanas, un ta tika konsekventi respekteta ari pec Latvijas Republikas proklamešanas. Normativaja lauka latgalu valodas aizmiršana vai ignorešana sakas tikai pec K. Ulmana apversuma, tacu tas atnema latgalu valodas juridisko statusu un tas regulejumu.

    Ar Valsts valodas likumu Latvijas Republika normativi ir demonstrejusi, tai ir seviška attieksme pret latgalu valodu. Valsts ir apnemusies ne tikai aizsargat un vienlaikus regulet latgalu valodu, bet ir uznemusies vel lielaku un aktivaku pienakumu - saglabat un attistit latgalu valodu.

    Latgalu (latgaliešu) valodas (kur nu vel izloksnes!) pasludinašanai par svešvalodu nav ne juridiska, ne lingvistiska, ne ari logiska pamata. Apgalvojums, ka par valsts valodu ir atzistama tikai latviešu literara valoda, butu atzistams par kludainu, jo tam trukst normativa pamata. Latgalu valoda atbilst visam literaras valodas prasibam, t.sk. tai ir apstiprinati rakstibas noteikumi atbilstoši Latvijas Republikas normativajiem aktiem.

    Senata 2009. gada 18. augusta lemuma lieta Nr. A42571907 SKA-596/2009 izdaritos secinajumus nevar atzit par tiesiskiem, jo tie ne tikai ir neatbilstoši juridiskajai tehnikai, bet ir ari acimredzama pretruna ar logiku. Latgalu valodas, ka ari jebkuras izloksnes pasludinašana par svešvalodu nodara lielu kaitejumu Latvijas valstiskumam, vispirms jau lokalajai pašapzinai.

    Nav juridiska pamata liegt sazinaties ar valsts un pašvaldibas iestadem jebkura latviešu valodas izloksne vai dialekta, vel jo mazak ir juridisks pamats ierobežot sazinu oficiali atzitaja valsts valodas paveida - latgalu (latgaliešu) valoda.

    Valstij tuvakaja laika butu jarealize prakse Valsts valodas likuma uznemta saistiba - "latgaliešu rakstu valodas ka vesturiska latviešu valodas paveida saglabašana, aizsardziba un attistiba". Valstij blakus citiem "majas darbiem" janodrošina latgalu valodas ka latviešu valodas paveida praktiska izmantošana sazina ar valsts un pašvaldibas iestadem Latvijas Republika, atbilstoši speka esošajam likumam. Valstij ir janodrošina Valsts valodas likuma uznemtie pienakumi un jagarante iespejas versties iestade ar dokumentu, kas ir sastadits latgalu valoda. Tacu valstij nevajadzetu aprobežoties tikai dokumentu aprites nodrošinašanu latgalu valoda, bet ari javeic virkne citu realu darbibu, t.sk. atvelot nepieciešamu finansejumu no valsts budžeta, lai saglabatu, aizsargatu un attistitu latgalu valodu.

     


    --------------------------------------------------------------------------------

    Raksta pamata ir referats 2011. gada 24.-27. oktobra Apvienota pasaules latviešu zinatnieku 3. un Letonikas 4. kongresa "Zinatne, sabiedriba un nacionala indentitate".

    1 Sk.: Latviešu valodas vardnica. Riga: Avots, 1998, 839. lpp.; Latviešu valodas vardnica. Riga: Avots, 2006, 1147. lpp.

    2 Latviešu konversacijas vardnica. XI sejums. Riga: A. Gulbja apgadiba, 1934.-1935., 22266.-22268. sleja.

    3 Turpat, 22162. sleja.

    4 Turpat, 22251. sleja.

    5 Teze: No tiesibu normu vesturiskas un sistemiskas analizes izriet, ka ar jedzienu "latviešu valoda" Latvijas Republikas Satversmes 4. panta ir aptverta latviešu literara valoda. Tadejadi latviešu literara valoda ir valsts valoda Administrativa procesa likuma 110. panta izpratne.

    Teze: Latviešu literaras valodas ka valsts valodas atzišanas merkis ir nostiprinat valsts administrativo vienotibu. Likumdevejs noškir latgaliešu valodu ka latviešu valodas paveidu no latviešu literaras valodas. Atseviškas latviešu valodas izloksnes izdališana un valsts valodas statusa pieškiršana butu preteja likumdeveja noteiktajam merkim.

    Teze: Citas izloksnes vai valodas Administrativa procesa likuma 110. panta izpratne ir svešvalodas. Latgaliešu rakstu valoda sastadits dokuments atzistams par dokumentu, kas sastadits svešvaloda.

    6 Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Administrativo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lemums lieta Nr. A42571907 SKA-596/2009. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-administrativo-lietu-departaments/hronologiska-seciba/2009-hronologiska-seciba/

    7 Article 3 [Official Language](1) Castilian is the official Spanish language of the state. All Spaniards have the duty to know it and the right to use it.(2) The other languages of Spain will also be official in the respective auto­nomous communities, in accordance with their Statutes.(3) The richness of the linguistic modalities of Spain is a cultural patrimony which will be the object of special respect and protection. Skat.: Spanish Constitution. Pieejams: http://www.senado.es/constitu_i/indices/consti_ing.pdf.

    8 Article 2 [State Form and Symbols](1) The language of the Republic is French.Article 75-1 [Regional Languages]Regional languages are part of France"s heritage. Skat.: French Constitution. Pieejams: http://www2.assemblee-nationale.fr/langues/welcome-to-the-english-website-of-the-french-national-assembly

    9 Section 17 Right to one"s language and culture

    The national languages of Finland are Finnish and Swedish.The right of everyone to use his or her own language, either Finnish or Swedish, before courts of law and other authorities, and to receive official documents in that language, shall be guaranteed by an Act. The public authorities shall provide for the cultural and societal needs of the Finnish-speaking and Swedish-speaking populations of the country on an equal basis. The Sami, as an indigenous people, as well as the Roma and other groups, have the right to maintain and develop their own language and culture. Provisions on the right of the Sami to use the Sami language before the authorities are laid down by an Act. The rights of persons using sign language and of persons in need of interpretation or translation aid owing to disability shall be guaranteed by an Act. Skat.: Finland Constitution. Pieejams: http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1999/en19990731.pdf.

    10 Article 110aIt is the responsibility of the authorities of the State to create conditions enabling the Sami people to preserve and develop its language, culture and way of life. Skat.: Norway Constitution. Pieejams: https://www.stortinget.no/en/In-English/About-the-Storting/The-Constitution

    11 Article 6 [Linguistic Minorities]The Republic protects linguistic minorities by special laws. Skat.: Italy Constitution. Pieejams: http://www.senato.it/documenti/repository/istituzione/costituzione_inglese.pdf.

    12 Valsts valodas likums: LR likums. Latvijas Vestnesis, 21.12.1996., Nr. 428/433(1888/1893); Zinotajs, 13.01.2000., Nr. 1.

    13 Latgolas pagaidu zemes padumes zinojums Nr. 1.

    14 Likumu un valdibas rikojumu krajuma 1. burtnica, 15.07.1919., Nr. 10.

    15 Likumu un valdibas rikojumu krajuma 13. burtnica, 31.12.1919., Nr. 155.

    16 Likumu un valdibas rikojumu krajuma 16. burtnica, 10.09.1921., Nr. 157; Valdibas Vestnesis, 17.08.1921., Nr. 183.

    17 Valdibas Vestnesis, 21.06.1929., Nr. 137.

    18 Likumu un valdibas rikojumu krajuma 21. burtnica, 21.08.1934., Nr. 224.

    19 (4) Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas ka vesturiska latviešu valodas paveida saglabašanu, aizsardzibu un attistibu.

    20 Sk. piem.: ??????????? ?????. ??? 1. ???. ???. ??????? ?. ??????: ???????????? ???, 1994, ?. 359, ??????????? ?????. ??? 1. ???. ???. ??????? ?., ??????? ?. ??????: ???????????? "????????", 2007, ?. 378-379.

    21 Latviešu valodas vardnica. Riga: Avots, 1998, 440. lpp.; Svešvardu vardnica. Riga: Jumava, 1999, 439. lpp.; Latviešu valodas vardnica. Riga: Avots, 2006, 603. lpp.

    22 Latvijas Vestnesis, 18.10.2007., Nr. 168(3744).

    23 Ministru kabineta 1996. gada 23. aprila noteikumi Nr. 154 "Dokumentu izstradašanas un noformešanas noteikumi".

    24 Dokuments jaraksta skaidri salasama raksta literara valoda, ieverojot valsts valodas pareizrakstibas normas un terminologiju. Vardu parnešana, vardu un konstrukciju lietošana jaievero valsts valodas normas. Dokumenta izteiksmei jabut precizai, konkretai un neparprotamai. Izveloties dokumenta valodu, jaievero Valodu likuma prasibas.

    25 Latviešu valodas vardnica. Riga: Avots, 1998, 779. lpp.; Latviešu valodas vardnica. Riga: Avots, 2006, 1060. lpp.

    26 Sk.: 2012. gada 18. februara tautas nobalsošanas par likumprojekta "Grozijumi Latvijas Republikas Satversme" pienemšanu rezultati. Pieejams: http://www.tn2012.cvk.lv/.

     

    For more information contact

    < Go back

    Print Friendly and PDF
    Subscribe to e-briefings