Global menu

Our global pages

Close

Significant amendments in Law "On Prevention of Conflict of Interest in Activities of Public Officials"

  • Latvia
  • Other

20-06-2011

Author: Ieva Otomere

iFinanses.lv, 20.06.2011.

Likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk –Likums), kas ir spēkā kopš 2002.gada 10.maija, līdz šā gada 28.aprīlim ir veikti deviņi grozījumi. Šie grozījumi būtiski papildināja Likuma sākotnējo redakciju, lai maksimāli nodrošinātu Likuma mērķi - valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Eiropas Padomes organizācijas – Starpvalstu pretkorupcijas grupas (GRECO) 2004.gada 28.jūnija – 2.jūlijam 19.plenārsēdē Strasbūrā otrās novērtēšanas kārtas ietvaros Latvijai tika adresēta virkne rekomendāciju. Viena no rekomendācijām bija saistīta ar nepieciešamību skaidri definēt civildienesta ierēdņiem pienākumu atbilstoši viņu publiskajam statusam - ziņot par aizdomām par pārkāpumiem saistībā ar korupciju un izveidot atbilstošu aizsardzības sistēmu tiem civildienesta ierēdņiem, kuri ziņo par pārkāpumiem.

Lai risinātu minēto problēmu, tika izveidota darba grupa[1], kura izstrādāja koncepciju "Par normatīvo regulējumu interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – koncepcija).

Saskaņā ar atbalstītajiem koncepcijas variantiem sākotnēji bija iecerēts veikt grozījumus Likumā, nosakot iestāžu vadītājiem aizliegumu izpaust informāciju par to, kura valsts amatpersona vai darbinieks informējusi par interešu konfliktu vai koruptīviem nodarījumiem, un bez objektīva iemesla radīt šādai personai tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas. Tāpat tika norādīts uz nepieciešamību noteikt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tā kompetentā valsts institūcija, kurai valsts amatpersona var ziņot par tai zināmiem interešu konfliktiem vai citiem koruptīviem nodarījumiem, kuros iesaistītas citas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas. Savukārt, lai iestādes vadītājs varētu sekmīgāk novērst interešu konflikta situācijas veidošanos valsts amatpersonu darbībā, bija nepieciešams noteikt, ka iestādes vadītājs ir tiesīgs no attiecīgās iestādes valsts amatpersonām pieprasīt valsts amatpersonu deklarācijas publiski nepieejamajā daļā ietvertās ziņas, kā arī Likuma 1.pantā ietvert joprojām Likumā neesošo termins "koruptīvs nodarījums" definējumu.

Sākotnējie Likuma grozījumi tika koriģēti un 2011.gada 1.jūnijā stājās spēkā desmitie redakcionālie grozījumi Likumā (turpmāk – Likuma grozījumi), redakcionāli precizējot un papildinot atsevišķas tiesību normas, kā arī paredzot vairākus vērā ņemamus grozījumus saistībā ar amatu savienošanu un valsts un citu amatpersonu atbildību.

Likuma grozījumi, kas attiecās uz vispārīgo amatu savienošanu

Līdz šim Likums vispārīgi noteica, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

No šā gada 1.jūnija Likuma grozījumi 6.pantā paredz valsts amatpersonām savādāku iespēju savienot amatu, ievērojot Likumā konkrētajai valsts amatpersonas kategorijai[2] noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus[3]. Tagad savu valsts amatpersonas amatu tā var savienot ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem, citās valsts vai pašvaldības institūcijās, valsts vai pašvaldības[4] kapitālsabiedrībās. Vienlaicīgi, tiek precizēta līdz šim Likumā jau esošā leģitīmā speciālā amatu savienošanas atsauce, proti, ka par amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Taču vienlaicīgi tiesību norma imperatīvi nosaka, ka minētā amatu savienošana pieļaujama, vienlaicīgi izpildoties vairākiem priekšnoteikumiem. Proti, ja šī amatu savienošana nerada interešu konfliktu[5], nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām[6] un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Pēdējais priekšnoteikums vistiešākajā mērā atkarīgs no valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja vai koleģiālās institūcijas kompetenta novērtējuma, kas izvērtē jautājumu par rakstveida atļaujas izdošanu/atteikšanos tādu izdot valsts amatpersonas amata savienošanai ar citiem amatiem[7].

Likuma grozījumi, kas attiecās uz speciālo amatu savienošanu

Ar Likuma grozījumiem ir precizēti[8] valsts amatpersonas, kurām ir noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi[9]. Amatpersonas tiek atbrīvotas no pienākuma saņemt rakstveida atļauju amatu savienošanai, atļaujot savienot savu valsts amatpersonas amatu ar saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Taču ar nosacījumiem -

ja šīs saimnieciskās darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma vai prakses ārsta profesionālās darbības, vai

ja ar tādu saimniecisko darbību tiek pārvaldīts šai valsts amatpersonai piederošais nekustamais īpašums.

Rakstveida atļauja nebūs nepieciešama arī gadījumos, kad valsts amatpersonai Likums atļauj tiešos amata pienākumus savienot ar dienestu Zemessardzē.[10]

Atvieglojot valsts amatpersonām rakstveida atļaujas saņemšanas kārtību, Likuma grozījumi paredz, ka amatpersonai (institūcijai), kas ieceļ, ievēlē vai apstiprina personu valsts amatpersonas amatā un šī amatpersona (institūcija) ir tā pati, kura lemj par atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citiem amatiem, pamatojoties uz personas sniegto informāciju. Līdz ar to jautājumu par atļauju savienot amatus izlemj, arī ieceļot, ievēlot vai apstiprinot personu attiecīgajā amatā, proti, šādā gadījumā citas atļaujas attiecīgo amatu savstarpējai savienošanai nav nepieciešamas. Amatu savienošanas jautājumus amatpersona (institūcija) izvērtē un atspoguļo līdzšinējā kārtībā, proti, lēmumā par iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā[11]. Līdz šim valsts amatpersonai pēc savas iniciatīvas bija jāvēršas attiecīgajā institūcijā ar lūgumu atļaut savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu citā iestādē (institūcijā).

Likuma grozījumi, kas precizē un paplašina valsts un pašvaldības institūcijas vadītāja pienākumu/tiesību apjomu

Ar Likuma grozījumiem tiek paplašināti valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākumi, kā arī ikvienas valsts amatpersonas pilnvaras interešu konflikta novēršanā[12]. Proti, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai tiek izslēgta iespēja valsts amatpersonu sarakstus un to grozījumus iesniegt rakstveidā, paredzot no 2011.gada 1.jūnija sagatavot un iesniegt tos tikai elektroniski. Tas notiek, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, līdzšinējā termiņā, proti, 15 dienu laikā.

Līdz šim Likums neparedzēja tiesisko aizsardzību personām, kas sniedza informāciju par valsts amatpersonu interešu konfliktiem. Proti, ka valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam, personai, kurai institūcijas vadītājs uzdevis pildīt interešu konflikta un korupcijas novēršanas pienākumus attiecīgajā institūcijā, vai koleģiālai institūcijai tagad ir tieši aizliegts izpaust informāciju, kas tai kļuvusi zināma, par to, kura attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersona vai darbinieks informējis par interešu konfliktiem, un bez objektīva iemesla radīt šādai personai tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas. Aizliegums izpaust informāciju neattiecas uz informācijas sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts policijai, Satversmes aizsardzības birojam, tiesai un prokuratūrai[13].

Papildus tiek precizēti valsts amatpersonas pienākumi[14]. Proti, par valsts amatpersonai zināmiem interešu konfliktiem, kuros iesaistītas citas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas, tā sniedz informāciju šīs institūcijas vadītājam vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Savukārt, valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas minēto informāciju sniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram.

Lai pilnvērtīgi varētu izpildīt tam uzliktos pienākumus interešu konflikta novēršanā jomā iestādes (institūcijas) ietvaros, Likuma grozījumi paplašina valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja tiesības. Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonas informāciju, kas norādāma deklarācijas publiski nepieejamā daļā, ja tas konkrētajā gadījumā ir nepieciešams, lai nepieļautu attiecīgās valsts amatpersonas nonākšanu interešu konflikta situācijā.[15]

Likuma grozījumi, kas attiecas uz valsts amatpersonu un citu personu atbildības regulējumu

No šā gada 1.jūnija būtiski tiek mainīts valsts amatpersonu un citu personu atbildības regulējums[16] gan paplašinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvaras, gan atvieglojot valstij nodarīto zaudējumu piedziņas procesu. Proti, zaudējumu atlīdzība tiek pieprasīta saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un veicot normatīvajos aktos paredzētās darbības administratīvā akta izpildei. Tā izpildi nodrošina tiesu izpildītājs. Līdz šim Likums paredzēja, ka ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot Likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij un to atlīdzināšanu varēja pieprasīt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Būtiski norādīt, ka Likuma grozījumi par zaudējumu atlīdzināšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā neattiecas uz gadījumiem, kad šā Likuma pārkāpumi konstatēti vai zaudējumu piedziņa uzsākta līdz attiecīgo normu spēkā stāšanās dienai, proti, līdz 2011.gada 1.jūnijam[17].

Redakcionālie precizējumi

Blakus būtiskiem grozījumiem Likumā, likumdevējs ir veicis virkni redakcionāla rakstura izmaiņas. Nepilnu gadu atpakaļ stājās spēkā 2010.gada 12.jūlija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums[18], aizstājot no 1995.gada 11.septembra spēkā esošo Radio un televīzijas likumu. Ievērojot to, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.panta piektā daļa paredz, ka uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Likuma tekstā tiek norādīts jaunais iestādes nosaukumus – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Lai precizētu Likumā lietoto valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs terminu, Likuma grozījumi papildina Likuma 1.panta 9.punktu ar atsauci, ka Saeima, Saeimas Prezidijs vai Saeimas priekšsēdētājs attiecībā uz Saeimas deputātu nav institūcijas vadītājs, augstāka amatpersona, iestāde vai koleģiāla institūcija.

 

Likuma grozījumi atvieglo valsts amatpersonām amatu savienošanas izpildes kārtību, atbrīvojot no lieka pienākuma saņemt rakstveida atļauju konkrētajos gadījumos. Tāpat tiek paredzēta tiesiskā aizsardzība personām gadījumos, kad amatpersonas informē attiecīgās institūcijas par tai zināmajām interešu konflikta situācijām. Visbeidzot, tiek paplašināta un atvieglota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam iespēja valstij nodarīto zaudējumu piedziņa.



[1] Atbilstoši Ministru prezidenta 2008.gada 23.oktobra rīkojumam Nr.492 "Par darba grupu koncepcijas projekta izstrādei par normatīvo regulējumu interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā".

[2] Likuma 4.pants.

[3] Likuma 7.panta otrā, trešā, ceturtā, piektā, 5.1, sestā, septītā, astotā un trīspadsmitā daļa

[4] Likuma 1.panta 8.punkts, kā arī Likuma pirmās daļas 18. un 19.punkts, prezumējot, ka tā ir tāda kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks.

[5] Likuma 1.panta 5.punkts - situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

[6] Uz minēto vispārīgo amatu savienošanu ir jāattiecina ētikas normu saistošais spēks visplašākajā nozīmē, ne tikai Likuma 22.panta izpratnē, proti, valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem, kā arī valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

[7] Likuma 1.panta 1.punkts - darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā.

[8] Tiek precizēta Likuma 7.panta desmitā, 10.1 daļa, papildinot pantu ar 10.2 daļu.

[9] Likuma 7.panta otrā, trešā, ceturtā, piektā, 5.1, sestā, septītā vai astotā daļa.

[10] Likuma 7.panta 13.daļa.

[11] Likuma 8.panta piektā daļa.

[12] Tiek precizēts Likuma III nodaļas nosaukums un papildināts/precizēts šīs nodaļas 20.pants.

[13] Tiek papildināts Likuma 20.pants ar septīto daļu.

[14] Tiek papildināts Likuma 21.pants ar 21.1 pantu.

[15] Tiek papildināts Likuma 26.pants ar 5.1 daļu.

[16] Tiek precizēts Likuma 30.pants.

[17] Pārejas noteikumi tiek papildināti ar 17.punktu.

[18] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums stājās spēkā 2010.gada 11.augustā.



 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings