Global menu

Our global pages

Close

The breach of IP rights in Latvia is most often associated with consumer goods market

  • Latvia
  • Other

12-05-2009

Interview with Agris Bitans

www.bns.lv, 12.05.2009.

Many economists point out that era of knowledge economy is facing its decline and creative economy directed by innovation and creation is entering into finance world. The base of the creative economy is no longer plain knowledge and ability to use this knowledge, but ability to merge knowledge with senses, individual experience, talent and skills in the end providing new and unexpected product. However together with creative economy comes intellectual property and necessity to protect it, because there is no other thing that is easier to steal than an idea.  Agris Bitans, managing partner of Eversheds Bitāns Law Office comments on the current situation in Latvia with regard to intellectual property protection in his interview to the business information portal of the BNS news agency.

-         Kāda Latvijā pašlaik ir situācija ar intelektuālā īpašuma aizsardzību?

-         Kā jebkurā jautājumā arī šeit ir gan pozitīvas, gan negatīvas lietas. Intelektuālā īpašuma aizsardzībā ļoti būtiski ir divi faktori. Viens ir intelektuālā īpašuma tiesību turētāja aktivitāte un spējas, otrs - valsts iestāžu aktivitātes. Arī pārkāpējus var iedalīt divās grupās - vieni to dara apzināti un ļaunprātīgi, otri pārkāpumu izdara tādēļ, ka neizprot vai nepadomā par šīm lietām. Tādēļ ļoti svarīgi ir izglītot sabiedrību par intelektuālā īpašuma jautājumiem. Savukārt ar pirmajiem pārkāpējiem citu variantu nav, kā tikai sodīt, tiesāt un likt cietumā. Lai to realizētu, ir jābūt arī labam un adekvātam valsts institūciju atbalstam. Te jāteic, ka gan policijā, gan prokuratūrā pēdējā laikā ir daudz mācījušies par šiem jautājumiem, piemēram, dažādos semināros. Tam jau ir arī rezultāti, jo notiek reidi un ir aizturētas viltotas preces. Otra uzskatāma aktivitāte ir datorprogrammas, kur aktīvi kopā ar policiju darbojas "Business Software Alliance". Digitālajā laikmetā cilvēki bieži vien uzskata, ka viss, ko var lejupielādēt no interneta, ir par brīvu un par to nav jāmaksā. Parasti gan tas, kas nāk par brīvu, pēc tam rada lielas sekas. Vēl viena līdzdalības sfēra, kas gan iepriekš bija daudz izteiktāka, ir muitas darbība, viltotas preces aizturot jau uz robežas. Latvijā savulaik tika aizturētas ļoti lielas tranzītkravas ar viltotu produkciju.

Procesa beigās gan ir daudz problēmu ar tiesām, kad šīs lietas tur nonāk. Ir ļoti svarīgi, lai tiesas saprot, kas ir intelektuālais īpašums, kuros gadījumos tas ir aizskarts, kuros nav. Valsts un tiesu uzdevums ir aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, gluži tāpat kā tiek aizsargātas civiltiesības vai cilvēktiesības.

-         Ar tiesām pašlaik intelektuālā īpašuma ziņā ir problēmas?

-         Kā kuro reizi. Protams, ja mēs salīdzinām tos spriedumus, kas bija pirms 10 vai 15 gadiem, tad ir progress. Tomēr arī tagad ir dažas lietas, kur mēs gaidām spriedumu tekstu, lai saprastu, kādēļ ir bijusi tāda argumentācija un vai tiesa ir sapratusi un tulkojusi pareizi ne tikai Latvijas likumus, bet arī starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības direktīvas, kuras darbojas intelektuālā īpašuma jomā. Tas arī ir jāņem vērā, bet diemžēl ne visi to saprot, zina un pareizi piemēro.

-         Kādi Latvijā ir visbiežāk sastopamie intelektuālā īpašuma pārkāpumi?

-         Tās ir plaša patēriņa preces, kuras var dot lielu peļņu.

Sāksim kaut vai ar alkoholu un cigaretēm. Turklāt viens no veidiem, kā policija sākotnēji aiztur viltotu alkoholu, ir tieši preču zīmes pārkāpums. Viltotas plaša patēriņa preces plaši tiek ražotās Ķīnā. Kādreiz tas bija arī daudz tuvāk - Polijā, bet pēc tās iestāšanās Eiropas Savienībā daudzas lietas ir sakārtotas. Bieži vien dzird arī to, ka kāda nozīme šai preču zīmei, jo cilvēki vienkārši gribēja nopirkt lētāk, taču jāatceras, ka viltotajām precēm ļoti bieži ir arī sliktāka kvalitāte, līdz pat tādam līmenim, ka tiek apdraudēta lietotāja veselība. Ar slavenām preču zīmēm šīs preces ir arī vieglāk pārdot - diezin vai kāds gribēs pirkt nevienam nezināmas markas cigaretes, bet, ja tiek piedāvātas "Marlboro" cigaretes par divreiz zemāku cenu, tad kādēļ gan ne? Tomēr patiesībā tas nav "Marlboro".

Intelektuālais īpašums ir saistīts ar cilvēka emocijām, domām un izpratni par kvalitāti, kā arī noteiktas produkcijas vai ražotāja reputāciju. Protams, ja produkcija ir laba, kvalitatīva, plaši reklamēta un tirgota, tad vieglāk ir pārdot arī tās viltojumu. Cilvēki vienkārši parazitē uz citu sasniegumiem.

Otra lieta ir apģērbs, apavi un plaša patēriņa preces, arī pārtika. Ar to gan tagad saskaras mazāk, bet agrāk, piemēram, bija viltota kafija. Pat veikalos tika tirgota Polijā ražota bezkofeīna kafija, kurai bija nomainīta etiķete un kura bija kļuvusi par vienu salīdzinoši slavenu kafijas marku. Latvijā tika atklāta arī "Lipton" tējas "ražotne". Atklāja arī šprotes, kuru kārbās bija smiltis - patērētājs atver nopirkto šprotu kārbu, bet tur, lai būtu svars, ir vienkārši smiltis. Tas jau bija ļoti rupjš viltojums. Piemēram, pirmā krimināllieta Latvijā par intelektuālā īpašuma pārkāpumu, kur bija notiesājošs spriedums, bija par to, ka tika tirgoti no Ķīnas ievesti viltoti "Bic" skūšanās piederumi, kuri nebija droši. Vizuāli ražojumi bija līdzīgi, bet savienojums starp skuvekļa galviņu un rokturi bija tikai salīmēts, nevis lietota speciāla tehnoloģija, kura šajā gadījumā ir nepieciešama. Tas savukārt nozīmēja, ka skūšanās laikā, kad uz skuvekli bija spiediens, galviņas vienkārši lūza. Līdz ar to lietotājs viegli varēja savainoties. Tādēļ intelektuālā īpašuma pārkāpums ir tikai viena lieta, tam klāt nāk arī patērētāju drošība.

Vēl viena grupa ir tiešie viltotāji, kas izmanto svešu īpašumu "viens pret vienu" - tās ir datorprogrammas, ieraksti.

Vēl ir arī atdarinātāji. Viņi gatavo it kā savu preci, bet mēģina izveidot ļoti līdzīgu zīmolu kādam labi zināmam produktam. Tādēļ ir strīdi pie preču zīmes reģistrāciju un autortiesībām. Zīmola sākotnējam īpašniekam tas, protams, nepatīk, jo viņš ir ieguldījis daudz līdzekļu zīmola izstrādē un reklāmā, bet tagad to mēģina izmantot arī citi. Tas arī ir ļoti izplatīts. Pasaulē ir tāda uzņēmēju grupa, kuru pamatprincips ir kopēt, bet tā, lai viņus nevarētu pieķert līdzībās. Varbūt nesauksim viņus par intelektuālā īpašuma huligāniem, bet viņiem patīk šādi darboties. Protams, ir arī tādi, kas citu personu tiesības pārkāpj neapzināti, to nesaprot. Ar tādiem ir jāstrādā un jāizglīto.

Ja skatās globāli, visa mūsu dzīve ir saistīta ar intelektuālo īpašumu, tikai daudzi to nesaprot. Piemēram, mobilajā tālrunī ir vairāk nekā 100 intelektuālā īpašuma vienību - gan patenti, gan dizaina un preču zīmes. Vairums lietu, kas mums ir katru dienu, - pulkstenis, apģērbs - tas viss ir intelektuālais īpašums. Mēs bieži to uztveram kā pašu par sevi saprotamu. Tomēr, ja intelektuālais īpašums un to personu tiesības, kas rada un izgudro, netiks aizsargātas, daudz kā vispār nebūs. Piemēram, "generic" jeb vispārējās lietošanas medikamenti, kurus var ražot jebkurš farmācijas uzņēmums. No vienas puses, cilvēkiem ir nepieciešama pēc iespējas lētāka medicīna un zāles, lai viņi varētu ārstēties. No otras puses, ieguldījumi jaunu zāļu izstrādē ir ļoti lieli, jo ne viss, ko izgudro, uzreiz ir lietojams un derīgs. Tādēļ ir uzņēmumi, kuri iegulda lielu naudu, lai radītu jaunas zāles, bet citi to nokopē un ražo lētāk. Ir jāspēj šīs lietas sabalansēt starp sabiedrības interesi iegūt kaut ko lētāk un starp motivāciju ieguldīt līdzekļus izpētē un jaunu risinājumu meklēšanā. Citādi iznāk, ka vienkāršāk ir pagaidīt, kamēr citi kaut ko izdomā, un tad vienkārši nokopēt un gūt no tā peļņu.

-         Tagad Latvijā ir diezgan slikta ekonomiskā situācija. Vai tas nerada bažas, ka palielināsies viltojumu skaits un citi intelektuālo īpašumu tiesību pārkāpumi?

-         Risks, protams, pastāv. Tā var būt, ka cilvēkiem ekonomiskās situācijas dēļ būs mazāk iebildumu pret viltotu preču pirkšanu. Ja pietrūkst naudas, lai paēstu un samaksātu īri, cilvēks, visticamāk, nebūs gatavs maksāt adekvātu summu par sporta kurpēm - kāpēc man jāmaksā 25 lati veikalā, ja "Latgalītē" vai Centrāltirgū līdzīgas var nopirkt par pieciem latiem. Tāda iespēja pastāv.

Tomēr, no otras puses, es domāju, ka intelektuālais īpašums vienalga tiks aizsargāts. Ja mēs runājam par godprātīgu komerciju, tad krīzes laiks tieši paver iespējas tiem, kam nav lielu finansiālu resursu, sacensties ar lielajiem zīmoliem. "Coca Cola" savās reklāmās iegulda miljonus un tādēļ ir viens no pasaules vērtīgākajiem zīmoliem. Taču krīzes laiks dod iespēju radīt jaunus produktus un preču zīmes, neieguldot lielu naudu reklāmā, jo cilvēki meklē produkciju, kas ir laba un lētāka. Tādēļ ir iespēja radīt jaunu produkciju, ar ko ieiet tirgū. Latvijā kā labs franšīzes piemērs ir "Stendera ziepju fabrika", kā jauna preču līnija - kosmētikas ražotājs "Madara". Tas pierāda, ka var no it kā nelielas idejas radīt labu produktu, kas tālāk attīstās. Nav tā, ka ar tādiem lieliem tirgus dalībniekiem kā "Coca Cola" neviens nevar sacensties. Iespēja atrast kaut ko jaunu un unikālu pastāv. Tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi zināt, kā aizstāvēt to, ko tu izdomā.

-         Cik Latvijas uzņēmumi ir aktīvi un zinoši sava intelektuālā īpašuma aizsardzībā?

-         Kā kurš. Paldies Dievam, izpratne pieaug, un cilvēki arvien vairāk saprot.  Faktiski uzņēmējiem ir divi varianti - vai nu viņi par šīm lietām izglītojas un uzzina, vai nu... Piemēram, vienu manu klientu pieķēra par nelicencētu datorprogrammu, un tad viņš saprata, cik būtiski ir kontrolēt, ko darbinieki instalē uz datora. Dzīve dažādi piespiež uzzināt par intelektuālo īpašumu.

-         Vai Latvijas uzņēmumu produktus arī cenšas kopēt un viltot vai arī pārsvarā tas attiecas uz starptautiskajiem zīmoliem?

-         Ir šādi gadījumi arī Latvijā. Tas gan nav tik bieži, un lietas nav tik skaļas kā attiecībā uz starptautiskajām preču zīmēm. Piemēram, "Latvijas balzams" - šņabis ir šņabis, bet, ja tam ir "Latvijas balzama" etiķete, tam tomēr ir labāks noiets. Bieži gan tas nenotiek tādā ļoti apzinātā viltošanas līmenī, bet tīri fiziski - atrod tukšas pudeles un tur sapilda pašu pagatavoto degvīnu. Skaidrs, ka bez nelegāla alkohola ražošanas un tirgošanas tā ir gan patērētāju apkrāpšana un veselības apdraudēšana, gan arī intelektuālā īpašuma aizskārums.

-         Tomēr tas nozīmē, ka masveidā Latvijas uzņēmumu intelektuālajam īpašumam uzbrukumi nenotiek?

-         Latvijā kopumā ne, bet ir dzirdēts, ka kāds no kaimiņiem ir mēģinājis viltot, piemēram, "Laimas" produkciju. Tā gluži nav, ka nemēģina. Galvenais, lai šis produkts būtu ejošs. Piemērs par "Baltkom", kur viens no atbildības pamatiem bija arī intelektuālā īpašuma pārkāpums. Cilvēkiem tika piedāvāts līgums par "Baltkom TV" televīzijas ierīkošanu, tika uzstādīts dekoders, un viss darbojās. Ņemot vērā, ka datu pārraide notiek pa gaisu, ik pa laikam tika mainīti arī kodi. Tomēr vienā brīdī pārdevējs, kurš iedzīvotājiem šo TV programmu paketi pārdeva, bija devies uz ārzemēm. Tā kā viņu nevarēja sazvanīt, cilvēks vienkārši piezvanīja uz "Baltkom TV" un pateica, ka viņam nerāda televizors un palūdza atsūtīt montieri. Beigās izrādījās, ka šo dekoderu nav uzstādījis "Baltkom TV" un viņiem pat nav līguma. Šis pārdevējs bija pats izgatavojis dekoderu un, pārkāpjot "Baltkom TV" intelektuālā īpašuma tiesības, vienkārši tirgoja, uzstādīja un apkalpoja dekoderus. Protams, izsauca policiju, un viņš saņēma sodu.

-         Vai arī Latvijā sistemātiski nodarbojas ar viltotu plaša patēriņa preču ražošanu?

-         Nopietna viltojuma izgatavošanai ir jābūt tehniskajai bāzei, nemaz nerunājot par to, ka ir jābūt noieta tirgum. Latvija tomēr ir pārāk maza, lai tas atmaksātos. Pašlaik, lai viltojumus varētu pārdot, ir jāizmanto gandrīz vai tāda pati tehnika, ko lieto rūpnīcā. Viltotāji nopērk oriģinālu produkciju, sadala pa sastāvdaļām, izpēta un tad sagatavo gandrīz identiskas sagataves ražošanai. Lai to varētu rūpnieciski izdarīt, tas prasa lielus apmērus un lētu darbaspēku. Latvijā tas ir pagrūti. Ķīnā to dara.

Lai gan būsim godīgi, arī Latvijā ir cilvēki, kuri rada nelegālās ražotnes, kurās, piemēram, ražo alkoholu, iepako cigaretes. Diemžēl ir tādas.

-         Viena lieta ir materiālu preču viltojumi, bet vai ir iespējams cīnīties ar ideju zagšanu?

-         Var. Lai gan likums saka, ka tiešā veidā ideja nav aizsargājama, netiešā veidā pastāv iespējas ideju pasargāt.

-         Bet kā gan? Es taču vienmēr varu pateikt, ka man gluži vienkārši šī lieta iešāvās prātā un es neko neesmu zinājusi, ka pirms tam ir tapusi līdzīga izrāde vai koncertnumurs?

-         Tā ir vispārēja prezumpcija autortiesībās un intelektuālajā īpašumā - priekšroka tiek dota pirmajam. Eiropā autortiesības atšķirībā no ASV nav jāreģistrē, bet, ja tu kaut ko izdari pirmais, tev arī ir pirmās rokas tiesības. Preču zīmes un patenti gan ir jāreģistrē. Tādēļ daudzi pieļauj kļūdu ar to, ka kaut ko rada, tas darbojas, kļūst populārs, bet netiek padomāts par tā aizsardzību. Pēc tam var būt par vēlu. Papīrus ir svarīgi sakārtot. Svarīgi atcerēties, ka tu neesi tikai autors, bet tu vari savu intelektuālo īpašumu izmantot arī komerciāli, piemēram, izdot licenci, lai to ražo kāds cits, un saņemt par to atlīdzību. Ir arī sabiedrības un zinātniskie institūti, kas tikai šādi darbojas - rada produktus un tālāk pārdod licences ražošanai.

-         Cik labi intelektuālā īpašuma jautājumos ir sakārtoti Latvijas likumi?

-         Reti, kas ir perfekts, un arī šajā ziņā likumu akti nav perfekti. Ir jautājums par to, ko atzīt par gatavošanos pārkāpumam, kas ir jaunākais grozījums Civilprocesā. Arī nemantiska rakstura aizliegumi, kur mūsu likumdevējiem vajadzētu piestrādāt. Tie būtu galvenie.

-         Kur ir lielākās problēmas šo likumu piemērošanā?

-         Piemēram, ir grūti saprotama tiesu nekonsekvence attiecībā uz personas negodprātības atzīšanu, reģistrējot citām personām piederošu preču zīmi, ja iepriekš pret to pašu personu tiesa jau ir atzinusi, ka preču zīmju reģistrācija notika negodprātīgi. Arī tīri no loģikas viedokļa liekas dīvaini, ka persona ne no šā, ne no tā reģistrē samērā pazīstamu alkohola zīmolu, lai gan alkoholu neražo un netirgo, un pēc reģistrācijas vēlāk piedāvā reģistrēto preču zīmi par lielu naudu no viņas nopirkt. Tas nav korekti, un tādēļ nesaprotami, kādēļ tiesa neatzīst to par negodprātīgu rīcību.

-         Kā ir ar policijas darbu?

-         Policijas darbs ir uzlabojies, jo viņiem ir bijis daudz lekciju un semināru. Ar policiju ir tā - to, ko viņi zina, viņi arī dara. Gadās gan arī nestandarta gadījumi. Bet, piemēram, ir pozitīvi, ka policija ir gatava arī pieņemt pārkāpumus interneta vidē, kur kāds vienkārši ņem un bez saskaņošanas pārpublicē citu autoru rakstus, fotogrāfijas. Tas arī ir autortiesību pārkāpums.

-         Vai ir kādi jautājumi, kurus jūs gribētu, lai likumdevēji pilnveido likumos, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu?

-         Lai to pateiktu, ir jāanalizē prakse. Pašlaik ir lietas, kuras rādīs, kā veidosies prakse attiecībā uz tādu jautājumu kā gatavošanās pārkāpumam. Tad arī varēs pateikt, vai likumos viss ir korekti vai nav.

-         Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka pēdējo gadu laikā nevienu gadu iztiesāto lietu skaits, kas ir saistītas ar intelektuālo īpašumu, nav pārsniegušas simtu. Vai tas atspoguļo reālo situāciju?

-         Ir jāskatās, par ko tiesājas - lietas ir sākot no autortiesībām un beidzot ar nelegālām datorprogrammām un patentu pārkāpumiem. Protams, pārkāpumu ir daudz vairāk, bet ne visi ir gatavi tiesāties. Pozitīva tendence ir tā, ka daudzas lietas tiek atrisinātas pirms tiesas. Pārkāpēji atzīst savu pārkāpumu, un tiek noslēgti izlīgumi. Diezgan daudz lietu arī aiziet uz kriminālprocesu.

-         Kāda ir situācija Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm?

-         Lai varētu kaut ko konkrēti pateikt, ir jābūt precīzai informācijai. Tas ir manu izjūtu līmenī - Igaunijā situācija varētu būt nedaudz labāka, bet Lietuvā drusku sliktāk nekā Latvijā. To daļēji nosaka mentalitāte, jo igauņi ir vairāk likumpaklausīgi, tas ir tāds attieksmes jautājums. Tomēr negribētu teikt, ka situācija būtu kā diena pret nakti.

-         Ja intelektuālā īpašuma pārkāpumus mēģinātu izteikt finansiāli, kuras nozares varētu būt lielākās cietējas?

-         Vislielākais kaitējums ir tajos gadījumos, kad mēs runājam par produkciju, kurai ir vislielākā pievienotā vērtība. Pieļauju, ka tās varētu būt datorprogrammas. Šādu aprēķinu gan Latvijā nav. Labs piemērs bija pirms septiņiem-astoņiem gadiem, kad Latvijā aizturēja vairākus auto furgonus ar viltotām sporta precēm (sporta tērpiem, apaviem, cepurēm u.tml.). Toreiz saprata, ka šo preci pat nevar saskaitīt, un to aprakstīja pēc svara - 11 tonnas. Tajā laikā vērtība šai kravai - arī viltotai - tirgū bija pusmiljons ASV dolāru. Tā kā tie ir ļoti lieli skaitļi.  

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings