Global menu

Our global pages

Close

Several aspects of unregistrated partnerships in Latvia and abroad

  • Latvia
  • Other

24-11-2009

Authors: Viktorija Jarkina and Anete Unbedahte

Jurista Vārds, 24.11.2009., Nr.47 (590)

Latvia does not possess statistical data about pairs living in partnerships; however no one shall deny that the issue of partnerships is vital and that a union between a man and a woman without registration of a marriage is widespread. The topicality of partnerships in Latvia is certified by the statistical data – the children born in unregistered partnerships. So, for example, in accordance with the data of the Latvian Central statistics board, 10’000, i.e. 43% of all born children in 2007 were born in unregistered partnerships.

Raksts tapis, lai veicinatu sabiedribas diskusiju par partnerattiecibam. Japiezime, ka 26. un 27. novembri Riga notiks starptautiska konference "Neregistretas partnerattiecibas Eiropas Savieniba", kura Kembridžas universita­tes lektors Jens Martlns Šerpe lasis referatu "Kopdzive un likums: Eiropas perspektivas", Varvikas universitates lektore Rebeka Džeina Proberta - referatu "Škeršli, kas saistiti ar tiesibu normu praktisko piemerošanu jautaju­mos par kopdzivi arpus laulibas", Latvijas Tieslietu ministrijas Civiltiesibu departamenta parstaves Vita Sliede un Evita Drobiševska referes par mantiska rakstura stridiem pec arpus laulibas savienibas iziršanas Latvija un arval­stis, savukart zverinati advokati Agris Bitans un Viktorija Jarkina - par registretam partnerattiecibam un laulibu, ka ari neregistreto partnerattiecibu institutu un ta iespejamo attistibu Latvija.

Latvija nav statistikas datu par partnerattiecibas dzivojošajiem pariem, tomer neviens nenoliegs, ka partnerattiecibu jautajums ir aktuals un ka savieniba starp sievieti un virieti bez laulibas registracijas ir plaši izplatita. Netieši par partnerattiecibu aktualitati Latvija liecina statistikas dati : ar berniem, kuri dzimuši arpus laulibas. Ta, piemeram, saskana ar Centralas statistikas parvaldes datiem 2007. gada 10 visiem dzimušajiem berniem 10 000, tas ir, 43%, bija dzimuši arpus laulibas. Salidzinajumam - 1980. gada no Asiem dzimušajiem tikai 4434 berni jeb 12% bija dzimuši arpus laulibas.(1) Uzmanibas verts ir fakts, ka visa Eiropa arpus laulibas dzimušo bernu skaits svarstas no 5% lidz pat 30% no visiem dzimušajiem, kas lauj secinat, ka partnerattiecibas ir plaši izplatita paradiba ari citas valstis.(2)

Latvijas Centralas statistikas parvaldes datus par arpus lauliba dzimušajiem berniem 2007. gada apstiprina ari Dzimtsarakstu departamenta sniegta informacija: 2007. gada Latvija registretas 15 473 laulibas, savukart šaja gada dzimušo bernu skaits sasniedz 23 200, t. sk. 1733 berniem nav ieraksta par teva personibu, 8762 berniem paternitate noteikta, pamatojoties uz vecaku kopigu iesnie­gumu, bet 288 berniem paternitate noteikta, pamatojoties uz tiesas spriedumu.(3) Var secinat, ka 2007. gada Latvija arpus laulibas piedzimuši gandriz 50% no visiem dzimu­šajiem berniem.

Papildus augstiem statistikas raditajiem par bernu pie­dzimšanu arpus laulibas svarigi noskaidrot ari Latvijas iedzivotaju viedoklus par iespeju dzivot ar preteja dzimuma partneri bez laulibas noslegšanas. Tirgus un sabiedriskas domas petijumu centrs SKDS, veicot aptauju "Demografija un gimenes stavoklis Latvija" Bernu un gimenes lietu minis­trijas uzdevuma, noskaidroja, ka 72% aptaujato uzskata par pienemamu partneru kopdzivi bez laulibas noslegšanas. (4)

Tatad jasecina, ka partnerattiecibas Latvija veido butisku dalu no savienibas starp sievieti un virieti arpus laulibas, bernu piedzimšanas skaits šadas savienibas katru gadu tikai palielinas, Latvijas iedzivotaji, ka ari partneri uzskata par pienemamu un vinu gribai atbilstošu attiecibu režimu bez laulibas noslegšanas, kas kopuma liecina par partnerattiecibu aktualitati.

Problemas ar partnerattiecibam rada nepietiekams tiesiskais regulejums un partneru neaizsargatiba likuma priekša, valstu atškirigie uzskati par partnerattiecibam ka savienibu starp viena dzimuma parstavjiem, religiskie uzskati, kas nosoda attiecibas bez laulibas, ka ari pastav citi problemjautajumi partnerattiecibu sakara.

Aktuala problema ir ari jedziena "partnerattiecibas" definešana, Ta, pasaule nav vienotas partnerattiecibu definicijas. Katras valsts tiesibu aktos un nejuridiskaja leksika, nemot vera partnerattiecibu vesturiskos attistibas aspektus, atzišanu un izplatibu valsts meroga, ka ari normativa regu­lejuma esamibu un merki, ir atškiriga pieeja partnerat­tiecibu definejumam un praktiskajai atzišanai.

Aplukojot dažu valstu normativajos aktos lietotos ter­minus, lai apzimetu situaciju, kad sieviete un virietis dzivo faktiski ka laulatie, bet nav oficiali registrejuši laulibu, valstu normativajos aktos tiek lietoti šadi jedzieni:

- defacto savieniba;
- partnerattiecibas;
- iekšejas partnerattiecibas;
- konkubinats;
- kopdzive;
- civilsavieniba;
- civilpartnerattiecibas;
- ilgstoša (permanenta) partneru savieniba;
- ar likumu noteikta kopdzive;
- registretas partnerattiecibas;
- neregistretas partnerattiecibas;
- formala savieniba;
- registretas attiecibas, kas nav lauliba, u. c.(5)

Izvertejot minetos jedzienus, var secinat, ka izškirami divi partnerattiecibu veidi:

1) registretas partnerattiecibas;
2) neregistretas partnerattiecibas.

Butiskaka šo divu partnerattiecibu tiesiska regulejuma atškiriba ir registracija.

Izpetot Francijas, Zviedrijas, Ungarijas un Slovenijas normativajos aktos pastavošas partnerattiecibu definicijas, tika atrastas šadas:

- konkubinats (Francija) ir defacto savieniba, kas izpaužas ka kopdzive stabilas un ilgstošas attiecibas starp viena dzimuma vai divu dzimumu personam, kas dzivo ka paris;(6)
- kopdzive (Zviedrija) ir divu personu, kas dzivo kopa, ilgstošas attiecibas, pastavot kopigai saimniecibai;(7)
- konkubinats (Ungarija) - ja vien nav preteji likuma noradits - divu personu kopdzive kopeja saimnieciba, nenosledzot laulibu, pastavot emocionalai saiknei un eko­nomiskai lidzdalibai;(8)
- kopdzive (Slovenija) ir patstaviga virieša un sievietes, kuri nav precejušies, kopdzive.(9)

Partnerattiecibu tiesisko regulejumu ietekme valsts iedzivotaju tradicijas, vesture, religija un citi faktori. Jaatzist, ka pedejos gados ir noverojama daudz liberalaka attieksme pret partnerattiecibas dzivojošiem pariem.(10) Ikviena valsti ir pari, kas dzivo kopa, un tiem nav nekadu škeršlu laulibas noslegšanai, tomer laulibu vini neregistre. Valsts izvele ir, vai ta velas atzit un regulet šadas attiecibas vai ne. Lidzigas izveles priekša ir ari Latvija. Partnerattiecibu regulejums normativaja limeni saistits ne tikai ar globalam parmainam gimenes tiesibas, tas skar ari sabiedribas apzinu par laulibas instituta pamatvertibam, neizsledzot laulibas ka tiesibu instituta nozimes un vienas no sabiedribas pamatvertibam mazinašanu sabiedriba. Tapec likumdevejam, pienemot politisku lemumu par partnerattiecibu regulejumu Latvija, ir jaizverte pienemta regulejuma ietekme uz laulibas tiesibu institutu, ka ari jedziena "partnerattiecibas" atškiriga izpratne un definejums citas pasaules valstis. Pec latviešu valodas tradicijas un Civillikuma terminologijas faktiskas kopdzives apzimejumam bez laulibas noslegšanas attiecibas starp sievieti un virieti varetu izmantot jedzienu "arpus laulibas savieniba". Izveloties lietot šo terminu neregis­tretu partnerattiecibu definicijai, butu japieverš uzmaniba šadiem aspektiem: pirmkart, vardi "arpus laulibas" nora­ditu uz faktu, ka neregistretas partnerattiecibas iespejamas tikai taja gadijuma, ja neviens no partneriem neatrodas lauliba vai to starpa nepastav lauliba un, otrkart, tas nora­ditu uz faktu, ka neregistretas partnerattiecibas var pastavet tikai un vienigi starp sievieti un virieti, jo vards "lauliba" ir piemerojams tikai attieciba uz sievietes un virieša savie­nibu saskana ar Latvijas Republikas Satversmes 110. pantu. Otrkart, vardam "savieniba" Latviešu valodas vardnica ir sniegts šads skaidrojums - vienotiba (par cilvekiem, cilveku grupu).(11) Tadejadi tiek noradits uz nepieciešamibu konstatet partneru velmi but vienotiem.

Arpus laulibas savienibu raksturojošas pazimes

Nosakot priekšnoteikumus, kas nepieciešami arpus lau­libas savienibas konstatešanai, valstis galvenokart balstas uz iedzivotaju vadošas religiskas piederibas un vesturiskajam paražam. Svarigs faktors, kas ietekme priekšnoteikumu saturu, ir ari valstu iedzivotaju mentalitate, temperaments. Tadejadi ari izskaidrojams valstu krasi atškirigais regule­jums šaja joma.

Neraugoties uz atškirigo regulejumu, jaatzime, ka liela­kaja dala valstu arpus laulibas savienibas konstatešanai tiek izvirzitas šadas pazimes (kriteriji):

• attiecibas ilgušas kadu noteiktu (ilgstošu) laika posmu, tam ir pastavigs raksturs;
• partneri ir atškiriga dzimuma;
• neviens no partneriem nesastav lauliba;
• partneri ir sasnieguši minimalo vecumu, kas nepiecie­šams laulibas noslegšanai,
• partneriem ir kopigs berns;
• nepastav citi škeršli, kas liegtu partneriem noslegt lau­libu.(12)

Analizejot citu valstu normativos aktus, var konstatet, ka viens no izplatitakajiem kriterijiem, lai noteiktu un atzitu arpus laulibas savienibu, ir noteikts partnerattiecibu pasta­vešanas ilgums. Vairakuma valstu ir noteikts konkrets šadu attiecibu minimalais ilgums, kas parasti svarstas no viena lidz pat pieciem gadiem. Šaja sakara var minet šadu piemeru: Alberta, viena no Kanadas konservativakajam provincem, pec tam, kad tiesa vairak kart atzina, ka uz partnerattiecibas esošiem pariem attiecinams analogs regulejums ka laulata­jiem likumdevejs veica grozijumus Gimenes laulato likuma, ieklaujot "laulato" definicija ari personas, kas ir preteja dzimuma, ja starp tam pastav laulibam pielidzinamas (anglu vai. - marriage-like) attiecibas ilgak neka tris gadus.(13)

Savukart citas valstis, kas regule arpus laulibas savienibas jautajumus, noteikts, ka attiecibam japastav ilgstošu laiku. Ta, piemeram, Slovenija likumdevejs ir noteicis, ka arpus laulibas savienibai ir "japastav ilgaku laiku". Šads definejums uzliek pienakumu katru lietu vertet atseviški. Par ilgstošu laiku uzskatams tads laiks, kas lauj saskatit lidzibu ar laulato attiecibam.(14) Valstis, kuras nosaka minimalo attiecibu pasta­vešanas laiku, normativais regulejums paredz, ka attiecibam ir japastav, sakot no viena gada lidz pat pieciem gadiem.(15)

Bez laika kriterija arvalstu tiesu prakse tiek uzsverts, ka partnerattiecibam ir jabut pastavigam, nepartrauktam un stabilam - tadejadi arpus laulibas savienibas konstatešanu izverte tiesibu normu piemerotajs.(16) Atseviškos gadijumos laiks, kas nepieciešams, lai konstatetu arpus laulibas savie­nibas ilgumu, var tikt samazinats, ja personam ir kopigs berns. Prasiba konstatet vel papildu kriterijus liekas tikai pašsaprotama, jo ir iespejami gadijumi, kad sieviete ar virieti var dzivot kopa bez velmes veidot laulibai lidzigas attiecibas vai ari attiecibam ir periodiskuma raksturs.

Berna esamiba ir priekšnoteikums, kas varetu saisinat laiku, kas parim jadzivo kopa, lai konstatetu arpus laulibas savienibu. Berns uzliek papildu atbildibu ne tikai vecakiem, bet ari valstij, nosakot bernam papildu aizsardzibu.

Jaievero, ka arpus laulibas savieniba kadam no part­neriem var but berns no iepriekšejam attiecibam, tadejadi var noškirt šadus arpus laulibas savienibas modelus attie­ciba uz berniem:

1)berna vecaki ir arpus laulibas savieniba esošs paris;
2)berns ir dzimis, ta vecakiem esot arpus laulibas savie­niba, tacu ši arpus laulibas savieniba ir izjukusi, un berns dzivo ar vienu no vecakiem, kurš dzivo jauna arpus laulibas savieniba;
3)berns ir dzimis, vecakiem esot lauliba, tomer lauliba ir škirta, un berns dzivo ar vienu no vecakiem, kurš dzivo jauna arpus laulibas savieniba.

Problemas var but gadijumos, kad janosaka attiecibu režims, kas pastav starp bernu un berna mates partneri. Proti, paternitates pienemums darbojas tikai attieciba uz laulatajiem.

Janorada, ka citas valstis(17) arpus laulibas savienibas pastavešana nav pietiekams pamats, lai automatiski noteiktu berna paternitati.

Gadijumos, kad partneriem piedzimis kopigs berns, ir tiesiski attaisnojami noteikt isaku terminu arpus laulibas savienibas konstatešanai, lai attiecibu izjukšanas gadijuma berna vecaku ipašums tiktu sadalits iespejami taisnigi, ka ari lai aizsargatu berna tiesibas, nemot vera, ka vinam butu jaturpina dzivot kopa ar vienu no vecakiem.

Prakse valda vienpratiba, ka arpus laulibas savienibai ir jabut paklautai ekskluzivitates noteikumam, lai varetu iestaties partnerattiecibam piemerojamas juridiskas sekas.(18) Proti, arpus laulibas savienibas regulejumam var paklaut tikai personas, kuras neatrodas lauliba vai cita arpus laulibas savieniba.

Japiezime, ka Francija var konstatet arpus laulibas savie­nibas pastavešanu ari gadijumos, kad viens no partneriem vai abi ir laulati ar trešajam personam.(19) Domajams, ka atkapšanas no arpus laulibas savienibas nav velama, jo rada tiesisku iespeju vairaku laulibu un arpus laulibas savienibu pastavešanai vienlaikus.

Lielakaja dala valstu, lai uz personam varetu attiecinat arpus laulibas savienibas regulejumu, personai ir jasasniedz noteikts vecums. Ta, piemeram, Horvatija un Jaunzelande per­sonai ir jabut vismaz 18 gadus vecai, bet Portugale - 16 gadus vecai.(20) Taka Latvijas Republikas Civillikuma 32. pants noteic, ka persona nav tiesiga staties lauliba pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (iznemot ipašus iznemuma gadijumus, kad tas iespejams ar aizbildnu attiecigu atlauju), vienlaikus butu japa­redz, ka ari arpus laulibas savieniba iespejama vienigi starp personam, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu.

Dzimuma nozime arpus laulibas savieniba

Vairakas valstis arpus laulibas savienibas regulejumam paklauj ne tikai atškiriga dzimuma parus, bet ari viena dzimuma parus vai ari arpus laulibas savienibas regulejumu piemero attieciba uz jebkadu dzimumu kombinaciju.(21)

Attieciba uz dzimuma kriteriju arpus laulibas savienibas joma valstim ir dažada pieeja. Galvenokart katolticigajas Latinamerikas valstis (piemeram, Peru, Bolivija, Venecuela) normativajos aktos ir viennozimigi noteikts, ka arpus laulibas savienibu attiecibas var tikt veidotas tikai starp divam preteja dzimuma personam (t. i., starp virieti un sievieti). Dažas no šim valstim normativajos aktos netiek noteikts, ka arpus lau­libas savieniba var but tikai starp virieti un sievieti, ta vieta paredzot, ka arpus laulibas savienibas attiecibas var veidot tikai tadas personas, kuram ir tiesibspeja staties lauliba. Tatad šajas valstis personas dzimums ka arpus laulibas savienibas atzišanas priekšnosacijums ir uzskatami redzams.

Izanalizejot vairaku valstu nostaju partnerattiecibu tiesiskaja regulejuma, jasecina, ka sabiedribas negacijas un bailes noregulet partnerattiecibas normativaja limeni izraisa divas pamatproblemas, proti, viendzimuma part­nerattiecibu pastavešana, kas lielakajai sabiedribas dalai nav pienemams, un dominejošs viedoklis, ka, legalizejot partnerattiecibas, laulibas instituts izzudis.

 

 

Atsauces:

  1. Informacija no izzinas Nr. 1101-12/2455, kuru 2008. gada 8. Oktobri izsniegusi Centralas statistikas parvalde.
  2. Informacija saskana ar Hagas Starptautisko privattiesibu konferences sanemto zinojumu par starptautisko tiesibu attistibu attieciba uz kopdzivi arpus laulibas, t.sk. registretam partnerattiecibam, 5. lpp.
  3. Informacija no izzinas Nr. 16.1-6/829, kuru 2008. gada 6. Oktobri izsniedzis Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments.
  4. Petijums "Demografija un gimenes stavoklis Latvija" Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/demogr_gim_lv.pdf
  5. Informacija saskana ar Hagas Starptautisko privattiesibu konferences sanemto zinojumu par starptautisko tiesibu attistibu attieciba uz kopdzivi arpus laulibas, t.sk. registretam partnerattiecibam, 6.-8. lpp.
  6. Pacte civil de solidarite.
  7. Swedish registered partnership law.
  8. Civil Code of Hungarv, Article 685/A.
  9. Marriage and Familv Relations Act (1976), Article 12.
  10. Gec-Korošec M., Kraljic S. The influence of validitv established cohabi- tion on legal relations between cohabitants in Slovene law, The international survev of familv law, [b.i.], United Kingdom, p. 383.
  11. Latviešu valodas vardnica. Riga: Avots, 1998, 718. lpp.
  12. Informacija saskana ar Hagas Starptautisko privattiesibu konterences sanemto zinojumu par starptautisko tiesibu attistibu attieciba uz kopdzivi arpus laulibas, t.sk. registretam partnerattiecibam, 10.-12. lpp.
  13. Bala N. Court decisions on same-sex and unmarried partners, spousal rights and children, The international survev of familv law, [b.i.], United Kingdom, p.48.
  14. Gec-Korošec M., Kraljic S. The influence of validitv established ohabition on legal relations between cohabitants in Slovene law, The international survev of familv law, [b.i.], United Kingdom, p.385.
  15. Sk., piemeram: Portugese Codigo Civil, Article 326 (Portugale), Croatian Familv law, Paragraph 3 (Horvatija), Partnership Law of Aragon (Spanija).
  16. Sk., piemeram: French Civil code, Article 515-8 (Francija), Swedish Cohabition Act (Zviedrija).
  17. Sk., piemeram: Civil Code of Quebec (Canada), Article 540.
  18.  Informacija saskana ar Hagas Starptautisko privattiesibu konferences sanemto zinojumu par starptautisko tiesibu attistibu attieciba uz kopdzivi arpus laulibas, t.sk. registretam partnerattiecibam, 11. lpp.
  19. French Civil Code, Article 515-8.
  20. Skatit attiecigi: 1) Croatian Cohabition Law, Article 3; 2) New Zealand Propertv (Relationships) Act, Article 2D; 3) Law of Portugal on de facto unions, Article 2a.
  21.  Saskana ar Francijas Civilkodeksa 515-8.pantu.

 

 

 

 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings