Global menu

Our global pages

Close

Apdrošināšanā svarīgs katrs sīkums

  • Latvia
  • Other

25-05-2009

Autori: Agris Bitāns un Elīna Umbraško

Dienas Bizness (Juridiskais pielikums), 2009.gada 25.maijs Nr.97 (3605)

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmējusi arī apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju uzvedību. Juristi norāda, ka finanšu līdzekļu samazināšanās liek rūpīgāk izvērtēt otras puses rīcību, kas nereti noved pie nesaskaņām, galvenokārt attiecībā uz to, vai un kādā apmērā apdrošinātājam jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība.

Reklāmas var pievilt

Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Bitāns zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda, ka apdrošinājuma ņēmēji mēdz uzskatīt, ka galvenais apdrošināšanas dokuments ir polise, taču tā ir tikai daļa patiesības, jo apdrošināšanas līgumu veido gan polise, gan apdrošināšanas noteikumi.

Tomēr apdrošinājuma ņēmējiem bieži ir slinkums ar šiem noteikumiem iepazīties. «Taču tieši noteikumos ir paredzēts, kādos gadījumos personai ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību un kādas darbības jāveic, lai šo atlīdzību saņemtu,» norāda Eversheds Bitāns juriste Elīna Umbraško.

Piemēram, apdrošināšanas noteikumos tiek atrunāts, kādā termiņā apdrošinājuma ņēmējam ir jāziņo apdrošinātājam par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un kādas darbības jāveic, iestājoties šim gadījumam. Ja noteiktās darbības netiek veiktas vai tiek izpildītas nepilnīgi, apdrošinātājs var atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vai samazināt tās apmēru. «Tāpēc ir rūpīgi jāiepazīstas ar visiem apdrošināšanas noteikumiem, jo reklāmā solītās apdrošināšanas prēmijas apjoms nav vienīgais kritērijs, izvēloties apdrošināšanu,» atgādina A. Bitāns.

 Svarīgi izņēmumi

Biroja speciālisti norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš arī izņēmumu sadaļai, proti, kādos gadījumos apdrošināšanas atlīdzība netiks izmaksāta. «Dažkārt šie apstākļi ir atkarīgi tieši no apdrošinājuma ņēmēja rīcības. Piemēram, apdrošināšanas līguma izņēmumu sadaļā var būt noteikts, ka apdrošināšana netiek piemērota, ja apdrošinātais risks – ceļu satiksmes negadījums - noticis, apdrošinātā transportlīdzekļa vadītājam pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu vairāk kā par 30 km/h. Zinot šādu prasību, automašīnas vadītājs, visticamāk, pastiprināti sekos līdzi izvēlētajam braukšanas ātrumam,» stāsta E. Umbraško.

Bieži it kā vienkāršs izņēmums var radīt virkni neskaidrību. Piemēram, noteikumos var būt paredzēts, ka atlīdzība par īpašumam nodarītajiem bojājumiem netiek maksāta, ja apdrošināšanas gadījumu izraisījis sals. «Tas nozīmē, ka apdrošināšana nesegs zaudējumus ne tikai, ja īpašums ir bojāts tiešā sala ietekmē, bet arī tad, ja bojājumu izraisījis kāds cits apstāklis, piemēram, ūdensvada plīsums, ko savukārt ir izraisījis sals,» skaidro A. Bitāns.

 Nekustamais īpašums

Advokāts arī norāda uz to, ka pēc nekustamā īpašuma tirgus burbuļa plīšanas apdrošināšanas atlīdzību var ietekmēt arī tādi faktori, kas nav tieši saistīti ar apdrošināšanas ņēmēja rīcību, piemēram, īpašuma vērtības izmaiņas.

«Tas savukārt rada neskaidrības attiecībā uz zemapdrošināšanu sakarā ar straujām nekustamā īpašuma vērtības izmaiņām. Piemēram, apdrošinājuma ņēmējs apdrošināja savu īpašumu par vienu un to pašu summu gadu no gada, lai arī tā īpašumu vērtība būtiski pieauga, kā rezultātā, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinājuma ņēmēju sagaidīja nepatīkams pārsteigums – proporcionāli samazināta apdrošināšanas atlīdzība, jo patiesībā nav apdrošināta visa īpašuma vērtība, bet tikai tā daļa. Šobrīd gan varētu notikt pretēja tendence,» skaidro A. Bitāns.

«Vietā ir atgādināt, ka uz apdrošinātāju gulstas likumā Par apdrošināšanas līgumu noteiktais pienākums – pierādīt jebkurus apstākļus, kas to atbrīvo no apdrošināšanas līgumā noteiktajām saistībām izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, tajā skaitā apdrošinājuma ņēmēja saistību neizpildi,» brīdina E. Umbraško.

 Krāpties nav izdevīgi

Savukārt zvērināts advokāts Normunds Liepiņš norāda, ka apdrošinātājs aizvien biežāk izvēlas iespēju nemaksāt savam klientam apdrošināšanas atlīdzību, bet tā vietā piedāvā ņemt apdrošinātājam priekšmetam līdzvērtīgu priekšmetu. Kā piemēru advokāts minēja gadījumus, kad finanšu grūtībās nonākusi persona, kas iepriekš līzingā ņēmusi lepnu automašīnu, ar viltu cenšas izvairīties no līzinga maksāšanas un, cerot, ka apdrošināšanas atlīdzība segs atlikušos līzinga maksājumus, inscenē automašīnas avāriju.

«Tomēr apdrošinātājs ir viltīgāks, ja tas jūt, ka avārijā kaut kas ir aizdomīgs, bet ļaunprātību nespēj pierādīt, tad viltīgajam šoferim tiek iedota pat jaunāka automašīna, kas pašreizējos tirgus apstākļos ir krietni lētāka par iepriekš apdrošināto auto, bet līzinga ņēmējs joprojām ir spiests maksāt bankai,» stāsta N. Liepiņš.

Protams, iespējami esot arī gadījumi, kad apdrošinātāja aizdomas gulstas pār godprātīgu līzinga vai apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas līgums netiek izpildīts tā, kā tā būtību izpratis apdrošinājuma ņēmējs. Šādos gadījumos iespējams tiesāties ar apdrošināšanu, taču daudzos gadījumos apdrošinātājs līgumā iekļāvis šķīrējtiesas klauzulu, kas apdrošinājuma ņēmēja cerības – tiesājoties uzvarēt apdrošinātāju – pēc būtības samazina līdz minimumam. N. Liepiņš norāda, ka apdrošināšanas līgumā ar fizisku personu šķīrējtiesas atruna nav spēkā un strīdus skatītu vispārējās jurisdikcijas tiesa, taču šis process var aizņemt pat piecus gadus. Arī juridiskām personām ir tiesības sarunu ceļā no apdrošināšanas līguma izņemt šķīrējtiesas atrunu, taču daudzu apdrošinātāju darbinieki pat nezina, kas tāda šķīrējtiesa vispār ir.



 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings