Global menu

Our global pages

Close

Būtiskākie grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

  • Latvia
  • Other

20-06-2011

Autore: Ieva Otomere

iFinanses.lv, 20.06.2011.

Likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk –Likums), kas ir spēkā kopš 2002.gada 10.maija, līdz šā gada 28.aprīlim ir veikti deviņi grozījumi. Šie grozījumi būtiski papildināja Likuma sākotnējo redakciju, lai maksimāli nodrošinātu Likuma mērķi - valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Eiropas Padomes organizacijas – Starpvalstu pretkorupcijas grupas (GRECO) 2004.gada 28.junija – 2.julijam 19.plenarsede Strasbura otras novertešanas kartas ietvaros Latvijai tika adreseta virkne rekomendaciju. Viena no rekomendacijam bija saistita ar nepieciešamibu skaidri definet civildienesta ieredniem pienakumu atbilstoši vinu publiskajam statusam - zinot par aizdomam par parkapumiem saistiba ar korupciju un izveidot atbilstošu aizsardzibas sistemu tiem civildienesta ieredniem, kuri zino par parkapumiem.

Lai risinatu mineto problemu, tika izveidota darba grupa[1], kura izstradaja koncepciju "Par normativo regulejumu interešu konflikta noveršanai valsts amatpersonu darbiba" (turpmak – koncepcija).

Saskana ar atbalstitajiem koncepcijas variantiem sakotneji bija iecerets veikt grozijumus Likuma, nosakot iestažu vaditajiem aizliegumu izpaust informaciju par to, kura valsts amatpersona vai darbinieks informejusi par interešu konfliktu vai koruptiviem nodarijumiem, un bez objektiva iemesla radit šadai personai tiešas vai netiešas nelabveligas sekas. Tapat tika noradits uz nepieciešamibu noteikt, ka Korupcijas noveršanas un apkarošanas birojs ir ta kompetenta valsts institucija, kurai valsts amatpersona var zinot par tai zinamiem interešu konfliktiem vai citiem koruptiviem nodarijumiem, kuros iesaistitas citas attiecigas institucijas valsts amatpersonas. Savukart, lai iestades vaditajs varetu sekmigak noverst interešu konflikta situacijas veidošanos valsts amatpersonu darbiba, bija nepieciešams noteikt, ka iestades vaditajs ir tiesigs no attiecigas iestades valsts amatpersonam pieprasit valsts amatpersonu deklaracijas publiski nepieejamaja dala ietvertas zinas, ka ari Likuma 1.panta ietvert joprojam Likuma neesošo termins "koruptivs nodarijums" definejumu.

Sakotnejie Likuma grozijumi tika korigeti un 2011.gada 1.junija stajas speka desmitie redakcionalie grozijumi Likuma (turpmak – Likuma grozijumi), redakcionali precizejot un papildinot atseviškas tiesibu normas, ka ari paredzot vairakus vera nemamus grozijumus saistiba ar amatu savienošanu un valsts un citu amatpersonu atbildibu.

Likuma grozijumi, kas attiecas uz visparigo amatu savienošanu

Lidz šim Likums visparigi noteica, ka valsts amatpersonai ir atlauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uznemuma liguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šaja likuma vai cita normativaja akta nav paredzeti specialie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

No ša gada 1.junija Likuma grozijumi 6.panta paredz valsts amatpersonam savadaku iespeju savienot amatu, ieverojot Likuma konkretajai valsts amatpersonas kategorijai[2] noteiktos specialos amatu savienošanas ierobežojumus[3]. Tagad savu valsts amatpersonas amatu ta var savienot ne vairak ka ar diviem citiem algotiem vai citadi atlidzinatiem amatiem, citas valsts vai pašvaldibas institucijas, valsts vai pašvaldibas[4] kapitalsabiedribas. Vienlaicigi, tiek precizeta lidz šim Likuma jau esoša legitima speciala amatu savienošanas atsauce, proti, ka par amatiem nav uzskatams pedagoga, zinatnieka, arsta, profesionala sportista un radošais darbs. Tacu vienlaicigi tiesibu norma imperativi nosaka, ka mineta amatu savienošana pielaujama, vienlaicigi izpildoties vairakiem priekšnoteikumiem. Proti, ja ši amatu savienošana nerada interešu konfliktu[5], nav pretruna ar valsts amatpersonai saistošam etikas normam[6] un nekaite valsts amatpersonas tiešo pienakumu pildišanai. Pedejais priekšnoteikums vistiešakaja mera atkarigs no valsts vai pašvaldibas institucijas vaditaja vai kolegialas institucijas kompetenta novertejuma, kas izverte jautajumu par rakstveida atlaujas izdošanu/atteikšanos tadu izdot valsts amatpersonas amata savienošanai ar citiem amatiem[7].

Likuma grozijumi, kas attiecas uz specialo amatu savienošanu

Ar Likuma grozijumiem ir precizeti[8] valsts amatpersonas, kuram ir noteikti specialie amatu savienošanas ierobežojumi[9]. Amatpersonas tiek atbrivotas no pienakuma sanemt rakstveida atlauju amatu savienošanai, atlaujot savienot savu valsts amatpersonas amatu ar saimniecisko darbibu individuala komersanta statusa vai registrejoties ka saimnieciskas darbibas veicejam saskana ar likumu "Par iedzivotaju ienakuma nodokli". Tacu ar nosacijumiem -

ja šis saimnieciskas darbibas ietvaros tiek guti ienakumi tikai no lauksaimnieciskas ražošanas, mežizstrades, zvejniecibas, lauku turisma vai prakses arsta profesionalas darbibas, vai

ja ar tadu saimniecisko darbibu tiek parvaldits šai valsts amatpersonai piederošais nekustamais ipašums.

Rakstveida atlauja nebus nepieciešama ari gadijumos, kad valsts amatpersonai Likums atlauj tiešos amata pienakumus savienot ar dienestu Zemessardze.[10]

Atvieglojot valsts amatpersonam rakstveida atlaujas sanemšanas kartibu, Likuma grozijumi paredz, ka amatpersonai (institucijai), kas iecel, ievele vai apstiprina personu valsts amatpersonas amata un ši amatpersona (institucija) ir ta pati, kura lemj par atlauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citiem amatiem, pamatojoties uz personas sniegto informaciju. Lidz ar to jautajumu par atlauju savienot amatus izlemj, ari iecelot, ievelot vai apstiprinot personu attiecigaja amata, proti, šada gadijuma citas atlaujas attiecigo amatu savstarpejai savienošanai nav nepieciešamas. Amatu savienošanas jautajumus amatpersona (institucija) izverte un atspogulo lidzšineja kartiba, proti, lemuma par iecelšanu, ievelešanu vai apstiprinašanu amata[11]. Lidz šim valsts amatpersonai pec savas iniciativas bija javeršas attiecigaja institucija ar lugumu atlaut savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu cita iestade (institucija).

Likuma grozijumi, kas precize un paplašina valsts un pašvaldibas institucijas vaditaja pienakumu/tiesibu apjomu

Ar Likuma grozijumiem tiek paplašinati valsts vai pašvaldibas institucijas vaditaja pienakumi, ka ari ikvienas valsts amatpersonas pilnvaras interešu konflikta noveršana[12]. Proti, valsts vai pašvaldibas institucijas vaditajam vai vina pilnvarotai personai tiek izslegta iespeja valsts amatpersonu sarakstus un to grozijumus iesniegt rakstveida, paredzot no 2011.gada 1.junija sagatavot un iesniegt tos tikai elektroniski. Tas notiek, izmantojot Valsts ienemumu dienesta elektroniskas deklarešanas sistemu, lidzšineja termina, proti, 15 dienu laika.

Lidz šim Likums neparedzeja tiesisko aizsardzibu personam, kas sniedza informaciju par valsts amatpersonu interešu konfliktiem. Proti, ka valsts vai pašvaldibas institucijas vaditajam, personai, kurai institucijas vaditajs uzdevis pildit interešu konflikta un korupcijas noveršanas pienakumus attiecigaja institucija, vai kolegialai institucijai tagad ir tieši aizliegts izpaust informaciju, kas tai kluvusi zinama, par to, kura attiecigas valsts vai pašvaldibas institucijas amatpersona vai darbinieks informejis par interešu konfliktiem, un bez objektiva iemesla radit šadai personai tiešas vai netiešas nelabveligas sekas. Aizliegums izpaust informaciju neattiecas uz informacijas sniegšanu Korupcijas noveršanas un apkarošanas birojam, Valsts policijai, Satversmes aizsardzibas birojam, tiesai un prokuraturai[13].

Papildus tiek precizeti valsts amatpersonas pienakumi[14]. Proti, par valsts amatpersonai zinamiem interešu konfliktiem, kuros iesaistitas citas attiecigas institucijas valsts amatpersonas, ta sniedz informaciju šis institucijas vaditajam vai Korupcijas noveršanas un apkarošanas birojam. Savukart, valsts drošibas iestades stradajošas valsts amatpersonas mineto informaciju sniedz Satversmes aizsardzibas biroja direktoram.

Lai pilnvertigi varetu izpildit tam uzliktos pienakumus interešu konflikta noveršana joma iestades (institucijas) ietvaros, Likuma grozijumi paplašina valsts vai pašvaldibas institucijas vaditaja tiesibas. Valsts vai pašvaldibas institucijas vaditajam ir tiesibas pieprasit no valsts amatpersonas informaciju, kas noradama deklaracijas publiski nepieejama dala, ja tas konkretaja gadijuma ir nepieciešams, lai nepielautu attiecigas valsts amatpersonas nonakšanu interešu konflikta situacija.[15]

Likuma grozijumi, kas attiecas uz valsts amatpersonu un citu personu atbildibas regulejumu

No ša gada 1.junija butiski tiek mainits valsts amatpersonu un citu personu atbildibas regulejums[16] gan paplašinot Korupcijas noveršanas un apkarošanas biroja pilnvaras, gan atvieglojot valstij nodarito zaudejumu piedzinas procesu. Proti, zaudejumu atlidziba tiek pieprasita saskana ar Administrativa procesa likumu, izdodot administrativo aktu par nodarito zaudejumu atlidzinašanu un veicot normativajos aktos paredzetas darbibas administrativa akta izpildei. Ta izpildi nodrošina tiesu izpilditajs. Lidz šim Likums paredzeja, ka ienakumi un mantiskie labumi, kas guti, parkapjot Likuma noteiktos ierobežojumus, vai proporcionals to pieaugums ir piekritigi valstij un to atlidzinašanu vareja pieprasit Civilprocesa likuma noteiktaja kartiba.

Butiski noradit, ka Likuma grozijumi par zaudejumu atlidzinašanu Administrativa procesa likuma noteiktaja kartiba neattiecas uz gadijumiem, kad ša Likuma parkapumi konstateti vai zaudejumu piedzina uzsakta lidz attiecigo normu speka stašanas dienai, proti, lidz 2011.gada 1.junijam[17].

Redakcionalie precizejumi

Blakus butiskiem grozijumiem Likuma, likumdevejs ir veicis virkni redakcionala rakstura izmainas. Nepilnu gadu atpakal stajas speka 2010.gada 12.julija Elektronisko plašsazinas lidzeklu likums[18], aizstajot no 1995.gada 11.septembra speka esošo Radio un televizijas likumu. Ieverojot to, ka Elektronisko plašsazinas lidzeklu likuma 56.panta piekta dala paredz, ka uz Nacionalas elektronisko plašsazinas lidzeklu padomes locekliem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzeti valsts amatpersonam likuma „Par interešu konflikta noveršanu valsts amatpersonu darbiba”, Likuma teksta tiek noradits jaunais iestades nosaukumus – Nacionalas elektronisko plašsazinas lidzeklu padomi.

Lai precizetu Likuma lietoto valsts vai pašvaldibas institucijas vaditajs terminu, Likuma grozijumi papildina Likuma 1.panta 9.punktu ar atsauci, ka Saeima, Saeimas Prezidijs vai Saeimas priekšsedetajs attieciba uz Saeimas deputatu nav institucijas vaditajs, augstaka amatpersona, iestade vai kolegiala institucija.

 

Likuma grozijumi atvieglo valsts amatpersonam amatu savienošanas izpildes kartibu, atbrivojot no lieka pienakuma sanemt rakstveida atlauju konkretajos gadijumos. Tapat tiek paredzeta tiesiska aizsardziba personam gadijumos, kad amatpersonas informe attiecigas institucijas par tai zinamajam interešu konflikta situacijam. Visbeidzot, tiek paplašinata un atvieglota Korupcijas noveršanas un apkarošanas birojam iespeja valstij nodarito zaudejumu piedzina.

 

--------------------------------------------------------------------------------

[1] Atbilstoši Ministru prezidenta 2008.gada 23.oktobra rikojumam Nr.492 "Par darba grupu koncepcijas projekta izstradei par normativo regulejumu interešu konflikta noveršanai valsts amatpersonu darbiba".

[2] Likuma 4.pants.

[3] Likuma 7.panta otra, treša, ceturta, piekta, 5.1, sesta, septita, astota un trispadsmita dala

[4] Likuma 1.panta 8.punkts, ka ari Likuma pirmas dalas 18. un 19.punkts, prezumejot, ka ta ir tada kapitalsabiedriba, kura valsts vai pašvaldibas dala pamatkapitala atseviški vai kopuma parsniedz 50 procentus vai kapitalsabiedriba, kura valsts vai pašvaldiba vai valsts vai pašvaldibas kapitalsabiedriba ir dalibnieks.

[5] Likuma 1.panta 5.punkts - situacija, kura valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienakumus, japienem lemums vai japiedalas lemuma pienemšana, vai javeic citas ar valsts amatpersonas amatu saistitas darbibas, kas ietekme vai var ietekmet šis valsts amatpersonas, tas radinieku vai darijumu partneru personiskas vai mantiskas intereses.

[6] Uz mineto visparigo amatu savienošanu ir jaattiecina etikas normu saistošais speks visplašakaja nozime, ne tikai Likuma 22.panta izpratne, proti, valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecigaja profesija, joma vai nozare apstiprinatajiem uzvedibas (etikas) kodeksiem, ka ari valsts amatpersona atsakas no tas amata pienakumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadijumos, kad etisku apsverumu del varetu tikt apšaubita tas darbibas objektivitate un neitralitate.

[7] Likuma 1.panta 1.punkts - darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldibas iestade, sabiedriskaja, politiskaja vai religiskaja organizacija, ka ari komercsabiedriba.

[8] Tiek precizeta Likuma 7.panta desmita, 10.1 dala, papildinot pantu ar 10.2 dalu.

[9] Likuma 7.panta otra, treša, ceturta, piekta, 5.1, sesta, septita vai astota dala.

[10] Likuma 7.panta 13.dala.

[11] Likuma 8.panta piekta dala.

[12] Tiek precizets Likuma III nodalas nosaukums un papildinats/precizets šis nodalas 20.pants.

[13] Tiek papildinats Likuma 20.pants ar septito dalu.

[14] Tiek papildinats Likuma 21.pants ar 21.1 pantu.

[15] Tiek papildinats Likuma 26.pants ar 5.1 dalu.

[16] Tiek precizets Likuma 30.pants.

[17] Parejas noteikumi tiek papildinati ar 17.punktu.

[18] Elektronisko plašsazinas lidzeklu likums stajas speka 2010.gada 11.augusta.

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings