Global menu

Our global pages

Close

Darba alga, piemaksa, prēmija un cita veida atlīdzība saistībā ar darbu

  • Latvia

    03-07-2011

    Autore: Elina Umbrasko

    iFinanses.lv, 04.07.2011.

    Šis publikacijas pamata ir iFinanses.lv lasitaja jautajums: vai davanu kartes vertiba labakajam ceturkšna darbiniekam par izciliem darba rezultatiem tiek ieklauta videjas izpelnas aprekina, vai par premiju var atzit darbiniekam jubileja uzdavinatu davanu karti un kas tad isti tiek uzskatits par premiju? Jautajums ir vieta, jo škietami skaidri formuletas Darba likuma tiesibu normas par darba samaksu nav nemaz tik viennozimigas, ka varetu škist no pirma acu uzmetiena. Darba likuma tiesibu normu piemerotaju starpa joprojam nav vienpratibas par precizu šo jedzienu saturu. Bet par visu pec kartas.

    Darba samaksa un tas sastavdalas

    Ar darba ligumu darbinieks uznemas veikt noteiktu darbu atbilstoši noteiktai darba kartibai un darba deveja rikojumiem, savukart darba devejs — maksat noligto darba samaksu un nodrošinat taisnigus, drošus un veselibai nekaitigus darba apstaklus (Darba likuma 28.pants). Darba samaksas veikšana ir darba deveja pamatpienakums attieciba pret darbinieku.

    Vienlaikus, tiesibas sanemt darba samaksu rodas tikai tad, ja darbinieks ir veicis darba liguma noteikto darbu. Primarais ir darbinieka padaritais darbs, no ka izriet darba deveja pienakums maksat par padarito darbu[1]. Darbinieks nevares prasit darba samaksu, ja reali darba pienakumus nav pildijis, kaut ari darba ligums butu bijis noslegts.

    Kas ir darba samaksa? Darba samaksas jedziens aptver visa veida atlidzibu par darbu, kuru darba devejs tieši vai netieši izmaksa darbiniekam darba tiesisko attiecibu ietvaros[2]. Darba likuma 59.pants darba samaksu define ka darbiniekam regulari izmaksajamu atlidzibu par darbu, kas sevi ietver darba algu un normativajos aktos, darba kopliguma vai darba liguma noteiktas piemaksas, premijas un cita veida atlidzibu saistiba ar darbu. Tatad, darba samaksa ir darba deveja maksajums darbiniekam saistiba ar darba veikšanu, kura ietilpst:

    Darba alga;
    Piemaksas;
    Premijas;
    Cita veida atlidziba saistiba ar darbu.
    Apskatisim, ko nozime katrs no šiem jedzieniem.

    Darba alga

    Darba likums nedod izsmelošu skaidrojumu tam, kas ir saprotams ar jedzienu „darba alga”. Vienlaikus, ši jedziena saturs izriet no vairakam Darba likuma normam.

    Pirmkart, Darba likuma 61.pants paredz noteikumus par minimalo darba algu - minimala darba alga nedrikst but mazaka par valsts noteikto minimumu un šo minimumu - minimalo meneša darba algu normala darba laika ietvaros un minimalo stundas tarifa likmi - nosaka Ministru kabinets. Otrkart, Darba likuma 62.pants paredz, ka uznemuma var but laika algas un akorda algas sistema. Laika algas sistema algu rekina atbilstoši faktiski nostradatajam darba laikam neatkarigi no paveikta darba daudzuma, savukart akorda algu rekina tieši preteji – atbilstoši paveikta darba daudzumam, neatkarigi no laika, kada tas paveikts.

    No šim tiesibu normam izriet, ka darba alga ir samaksa par paveikto darbu, atbilstoši nostradatajam laikam vai izpildita darba daudzumam, un ši samaksa nevar but mazaka par normativajos aktos noteikto. Tatad, darba alga ir tieši saistama ar darbinieka pienakuma – veikt darbu - izpildijumu. Tas liek secinat, ka darba alga ir galvenais darba samaksas elements, ta ka parejas darba samaksas sastavdalas - piemaksas, premijas un cita veida atlidziba saistiba ar darbu - tiek maksatas, iestajoties ipašiem apstakliem. To pat var nebut, ja šie apstakli neiestajas.

    Darba algu no citam darba samaksas sastavdalam atškir ari tas regularais raksturs. Augstakas tiesas Senats, veicot Darba likuma tiesibu normu tulkojumu, ir noradijis, ka darba alga ir atlidziba par darbu, kuru likumdevejs ir imperativi noteicis izmaksat regulari[3]. Atbilstoši Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata skaidrojumam izmaksu regularitate neattiecas uz premijam un cita veida atlidzibu par darbu[4].

    Darba likums nosaka, ka darba devejam darba samaksa ir jaizmaksa ne retak ka divas reizes menesi, ja puses nav vienojušas par darba samaksas izmaksu reizi menesi. Tacu, ja darba samaksas izmaksas laiks nav noligts vai ta aprekinama par noteiktu laikposmu, darba samaksa atbilstoši paveiktajam darbam izmaksajama pec darba pabeigšanas vai attieciga laikposma beigšanas, bet ne retak ka reizi menesi (Darba likuma 69.panta pirma, otra dala). Tatad, Darba likums pieprasa darba devejam samaksu veikt ne retak ka reizi menesi.

    Ieverojot mineto, ir pamatoti atzit, ka darba alga ir darba samaksas pamatelements, gan tadel, ka ta ir tieši saistama ar darbinieka pienakumu veikt darbu, nevis kadiem ipašiem papildus apstakliem, gan tadel, ka normativie akti nosaka tas minimalo apmeru un darba devejam ir pienakums to izmaksat regulari.

    Piemaksas

    Piemaksas var but noteiktas normativajos aktos vai pieligtas ar kopligumu vai darba ligumu. Tas ir darba algai papildus maksajamas summas, kas saistitas ar darbu noteiktos apstaklos – saistiba ar darbiniekam raditu papildus slodzi vai neertibam. Saskana ar Darba likumu, darba devejam ir pienakums maksat piemaksas šados gadijumos:

    Piemaksu par papildu darbu – ja darbinieks lidztekus pamatdarbam pie ta paša darba deveja veic papildu darbu, piemeram, papildus saviem darba pienakumiem kolega prombutnes laika veic ari vina darba pienakumus;
    Piemaksu par darbu, kas saistits ar ipašu risku – ja darbinieks veic darbu, kas saskana ar darba vides risku novertejumu saistits ar paaugstinatu psihologisko vai fizisko slodzi vai paaugstinatu risku darbinieka drošibai un veselibai, ko nevar noverst vai samazinat lidz pielaujamam limenim ar citiem darba aizsardzibas pasakumiem. Pienakumu darba devejam veikt darba vides risku novertejumu paredz Darba aizsardzibas likuma 7.pants un Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.660 „Darba vides iekšejas uzraudzibas veikšanas kartiba” III nodala. Risks novertejams ne retak ka reizi gada[5] un šo novertejumu veic pats darba devejs, darba aizsardzibas specialists vai darba deveja piesaistits specialists vai institucija, iesaistot riska novertešana uzticibas personu vai nodarbinato parstavi un nodarbinato, kurš strada attiecigaja darba vieta un to parzina;
    Piemaksu par nakts darbu – ja darbinieks strada nakti, proti, darbinieks vairak neka divas stundas strada laikposma no pulksten 22 lidz 6;
    Piemaksu par virsstundu darbu – ja darbinieks darbu veic virs normala darba laika, piemeram, virs astonam stundam diena, ja darbiniekam noteikta astonu stundu darba diena. Virsstundu darbs ir pielaujams, ja darbinieks un darba devejs par to vienojušies rakstveida. Bez darbinieka rakstveida piekrišanas virsstundu darbs ir pielaujams tikai Darba likuma uzskaititos iznemuma gadijumos[6];
    Piemaksu par darbu svetku diena – ja darbinieks strada diena, kas ir svetku diena atbilstoši likumam „Par svetku, atceres un atzimejamam dienam”.
    Piemaksu izmaksai, tapat ka darba algas izmaksai, ir imperativs raksturs – tas ir aprekinamas un maksajamas ikreiz, kad ir iestajušies augstak minetie apstakli.

    Premijas

    Premija ir papildu atalgojums, kas atkarigs no konkreta darbinieka pienacigas savu saistibu izpildes un darba rezultatiem. Premešanas institutam ir materialstimulejošs raksturs un atškiriba no darba algas premijas nav regulari un obligati aprekinamas un izmaksajamas summas, bet ir atziniba darbiniekam par labu un priekšzimigu darbu. Darba devejam ir tiesibas lemt par izmaksajamas premijas apmeru[7] un to, vai premija vispar ir japieškir.

    Faktiski, premija pilda divas funkcijas: motive darbinieku sasniegt labakus darba rezultatus (saistiba ar nakotne sasniedzamajiem rezultatiem) un atalgo par ipaši labi paveiktiem darba pienakumiem (saistiba ar pagatne sasniegtiem rezultatiem).

    Lai ari darbiniekam var rasties iespaids, ka premija tam pienakas „automatiski”, premijas sava butiba tiek pieškirtas un aprekinatas, balstoties uz noteiktiem kriterijiem, kas ir saistiti ar iepriekšeja laika perioda sasniegtiem uznemuma kopejiem vai konkreta darbinieka darba rezultatiem. Piemeram, darba devejs pienem lemumu izmaksat darbiniekiem premijas, jo uznemums ir stradajis ar lielaku pelnu ka planots, vai ari darbinieks ir sasniedzis darba deveja uzstaditu merki. Pedeja laika premešanas sistemas uznemumos tiek veidotas tieši ar šadu noluku: motivet katru darbinieku izpildit konkreti uzdotus merkus, tadejadi virzot uznemuma attistibu noteikta virziena un sekmejot uznemuma izaugsmi kopuma.

    Premijam atbilstoši augstak minetajam Augstakas tiesas Senata noradijumam, nav regulara rakstura. Premiju izmaksas regularitate ari sapratigi nav paredzama, ta ka darba izpildijums ir atkarigs no darbinieka[8], turklat premiju izmaksu liela mera ietekme uznemuma finansialais stavoklis konkretaja laika perioda.

    Portala lietotajs ir uzdevis jautajumu, vai premijai ir jabut naudas izteiksme, vai ari tas var but cits labums mantiska izteiksme. Valsts darba inspekcijas amatpersonas savulaik ir paudušas viedokli, ka premijas un parejie darba samaksas komponenti var tikt izmaksati tikai nauda, pamatojot to ar Darba likuma 70.pantu, kurš nosaka, ka darba samaksa aprekinama un izmaksajama skaidra nauda un darba samaksu bezskaidra nauda var izmaksat ar parskaitijumu tikai tad, ja darbinieks un darba devejs par to ir vienojušies[9]. Tapec premijai ka darba samaksas sastavdalai ari butu jabut izmaksatai naudas izteiksme. Citviet literatura ir rodams viedoklis, ka atlidzibu par darbu var maksat ari citas lietas, atbilstoši Civillikuma 2180.panta[10] noteikumiem[11].

    Darba likuma 28.panta trešaja dala noteikts, ka darba ligumam ir piemerojami Civillikuma noteikumi, ciktal Darba likuma un citos darba tiesiskas attiecibas regulejošos normativajos aktos nav noteikts citadi. Vadoties no ši noteikuma, raksta autore uzskata, ka nauda noteikti butu izmaksajama darba alga, jo tas minimalo apmeru Ministru kabinets nosaka nauda[12]. Nauda izmaksajamas ari piemaksas, ta ka to apmers tiek rekinats no darba algas likmes vai akorddarba izcenojuma. Savukart premijas un jo ipaši cita veida atlidzibu par darbu, kas var but noteikta dažadas formas, butu pielaujams maksat ari citas vertibas.

    Mineto neierobežo Valsts darba inspekcijas pieminetais Darba likuma 70.pants. Skatoties kopsakara Darba likuma 69.panta noteikumus, kas paredz darba samaksas izmaksu vismaz reizi menesi[13], un Darba likuma 70.panta noteikumus, kas paredz darba samaksas izmaksu nauda[14], top skaidrs, ka to noteikumi ir attiecinami uz regulari maksajamam darba samaksas sastavdalam – darba algu un piemaksam.

    Cita veida atlidziba saistiba ar darbu

    Ta ka atlidziba par darbu var but dažada rakstura, ne tikai darba algas, piemaksu vai premiju izskata, Darba likuma 59.pants paredz iespeju izmaksat ari cita veida atlidzibu saistiba ar darbu. Cita veida atlidziba saistiba ar darbu ir tada atlidziba, kas tiek pieškirta saistiba ar darba veikšanu, tacu neietilpst neviena no iepriekšminetajam darba samaksas kategorijam – proti, nav darba alga, piemaksa vai premija.

    Minetais jedziens Darba likuma nav skaidrots un nav ari pieminets citas Darba likuma tiesibu normas, tapec dod brivu valu interpretacijai. Ari saturiski „saistiba ar darbu” var but dažadi traktejama. To apliecina tiesibu piemerotaju atškirigie viedokli par ši jedziena saturu.

    Dala tiesibu piemerotaju cita veida atlidzibu saistiba ar darbu atzist tikai tad, ja šada atlidziba tiek maksata par darba pienakumu pildišanu[15]. Piemeram, darbiniekam ka atlidziba tiek maksata komisijas nauda procentos no darba deveja noslegto darijumu summas[16].

    Otrs viedoklis ir, ka cita veida atlidziba saistiba ar darbu var but jebkads darba deveja maksajums vai labums darbiniekam. Piemeram, par cita veida atlidzibu saistiba ar darbu butu atzistama darbinieka veselibas apdrošinašanas polises pieškiršana, atlaižu pieškiršana uznemuma produkcijai vai pakalpojumiem, dienesta automašinas pieškiršana, talruna pieškiršana, telefonsarunu apmaksa un pat Ziemassvetku davanas[17].

    Autores ieskata, cita veida atlidziba saistiba ar darbu butu tulkojama paplašinati, ietverot taja jebkada veida atlidzibu darbiniekam konkreto darba attiecibu ietvaros, ja vien ta nav darba alga, piemaksa vai premija. Darba likuma 59.panta ietverta darba samaksas definicija ir izsmeloša, un nebutu pielaujams, ka kadi maksajumi darbiniekam paliktu arpus ši jedziena. Turklat, formulejums „cita veida atlidziba saistiba ar darbu” darba samaksas jedziena ieklauts ar merki dot iespeju darba devejam atalgot darbinieku visdažadakajas formas, kas tiktu nevajadzigi ierobežots ar atzinu, ka šim atalgojumam ir jabut tieša saistiba ar darbinieka paveikto darbu.

    Ari tiesa devusi priekšroku jedziena „cita veida atlidziba saistiba ar darbu” paplašinatam tulkojumam. Tiesa par cita veida atlidzibu saistiba ar darbu atzinusi ari tadu atlidzibu, kas nav tieši saistama ar darba pienakumu veikšanu.

    Atbilstoši pedejo gadu tiesu praksei par cita veida atlidzibu saistiba ar darbu atzist ari tadu atlidzibu par darbu, kuru likums ir noteicis ipaši paredzetos gadijumos, kad darbinieks nav stradajis[18]. Tiesu prakse tieši noradits, ka par šadu atlidzibu uzskata:

    Darba likuma 126.panta noteikto atlidzibu par darba piespiedu kavejuma laiku vai mazak apmaksata darba veikšanu[19] (tiesibu piemerotaji gan norada, ka šada atlidziba ir uzskatama par darba algu, ta ka pec butibas ta ir atrauta darba alga[20]);
    Atlidzibu gadijumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu del[21];
    Atlidzibu gadijumos, ja darba devejs darbinieku nenodarbina vai ari neveic darbinieka izpildijuma pienemšanai nepieciešamas darbibas (dikstave)[22][23].
    Atbilstoši šai tiesu prakses atzinai par cita veida atlidzibu saistiba ar darbu butu atzistama ari videja izpelna par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadeja apmaksata atvalinajuma un papildatvalinajuma[24], atlidziba par neizmantoto ikgadejo atvalinajumu, izbeidzot darba tiesiskas attiecibas[25], atlidziba par laiku, kad darbinieks arstniecibas iestade nodod asinis[26], atlaišanas pabalsts[27], darba deveja darbiniekam izmaksata slimibas nauda[28] un citas Darba likuma vai citos darba attiecibas regulejošos normativajos aktus paredzetas izmaksas darbiniekam no darba deveja, kuru aprekinašanas pamata ir videja izpelna, ja vien tas jau netiek ietvertas darba algas, piemaksu vai premiju kategorija[29].

    Ieverojot iepriekš mineto, cita veida atlidziba saistiba ar darbu tiek plaši tulkota, saistiba ar darbu pat var but visai attala – tik vien, ka darbinieks strada pie konkreta darba deveja. Ne tiesu prakse, ne ari tiesibu piemerotaju vidu nav izstradati ierobežojoši kriteriji ši jedziena konkretizešanai. Lidz ar to, cita atlidziba saistiba ar darbu faktiski ir jebkads darba deveja maksajums darba attiecibu konteksta, ja to nevar atzit par darba algu, piemaksu vai premiju.

    Atbilstoši Darba likuma 75.panta pirmajai dalai[30] cita veida atlidziba saistiba ar darbu netiek nemta vera pie videjas izpelnas aprekinašanas.

    Cita veida atlidzibai saistiba ar darbu ir nozime, vertejot, vai tiek ieverota Darba likuma prasiba nodrošinat vienlidzigu darba samaksu viriešiem un sievietem par tadu pašu darbu vai vienadas vertibas darbu (Darba likuma 60.pants).

    Atbildot uz portala lietotaja jautajumu, vai ari davanu karte ir atzistama par premiju un tadejadi atbilstoši Darba likuma 75.pantam butu jaieklauj videjas izpelnas aprekina, vispirms ir jaizverte, kads ir šis davanu kartes pieškiršanas merkis. Ja ta ir atziniba par labi paveiktu darbu, ta ir premija, un tas vertiba ir jaietver videjas izpelnas aprekina. Savukart, ja ta tiek pasniegta, piemeram, sakara ar darbinieka jubileju, ta ir uzskatama par cita veida atlidzibu saistiba ar darbu, kas videjas izpelnas aprekina neietilpst.

     

    --------------------------------------------------------------------------------

    [1] Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Civillietu departamenta 2007. gada 14.februara spriedums lieta Nr.SKC – 54

    [2] Neimanis J. Darba samaksas jedziens. Jurista Vards, Nr.20 (473), 2007.gada 15.maijs

    [3] Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Civillietu departamenta 2008. gada 29.oktobra spriedums lieta Nr. SKC – 375, sk. ari Neimanis J. Darba samaksas jedziens. Jurista Vards, Nr.20 (473), 2007.gada 15.maijs

    [4] Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Civillietu departamenta 2008. gada 29.oktobra spriedums lieta Nr. SKC – 375

    [5] Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.660 „Darba vides iekšejas uzraudzibas veikšanas kartiba” 18.punkts:

    „18. Darba vides risku noverte ne retak ka reizi gada, ka ari:
    18.1. praktiski uzsakot citu darbibas veidu;
    18.2. ja ir radušas parmainas darba vide (piemeram, mainijušies darba procesi, metodes, darba aprikojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana, butiski parkartota darba vieta);
    18.3. ja konstate apstaklu pasliktinašanos darba vide vai neatbilstibu normativajos aktos noteiktajam prasibam;
    18.4. ja noticis nelaimes gadijums darba.”

    [6] Darba likuma 136.panta treša dala:

    „Darba devejam ir tiesibas nodarbinat darbinieku virsstundu darba bez vina rakstveida piekrišanas šados iznemuma gadijumos:
    1) ja to prasa sabiedribas visneatliekamakas vajadzibas;
    2) lai noverstu neparvaramas varas, nejauša notikuma vai citu arkarteju apstaklu izraisitas sekas, kas nelabveligi ietekme vai var ietekmet parasto darba gaitu uznemuma;
    3) steidzama, iepriekš neparedzeta darba pabeigšanai noteikta laika.”

    [7] Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Civillietu departamenta 2010. gada 7.aprila spriedums lieta Nr. SKC – 91

    [8] Neimanis J. Darba samaksas jedziens. Jurista Vards, Nr.20 (473), 2007.gada 15.maijs

    [9] Sk. Drica I., Lazdans A., Polis F. Par darba samaksas tiesisko noteikšanu un ar to saistitam problemam. Jurista Vards, Nr.20 (473), 2007.gada 15.maijs

    [10] Civillikuma 2180.pants: „Atlidzibu par darbu var dot tiklab nauda, ka ari citas lietas, un tapat ari viena un otra veida kopigi.”

    [11] Neimanis J. Darba samaksas jedziens. Jurista Vards, Nr.20 (473), 2007.gada 15.maijs; Dindune R. Darba likuma komentari. Riga: Dienas Bizness, [b.g.], 6.1.2.lpp. (2011-01 redakcija); Latvijas Republikas Civillikuma komentari, Saistibu tiesibas (1401.-2400.p.). Prof.K.Torgana vispariga zinatniska redakcija. Riga: Mans Ipašums, 2000, 506.lpp.; Gailums I. Darba likums. Komentari. Tiesu prakse. 2.gramata, C.dala (28.-99.pants). Riga: Gailuma juridiska biznesa biroja izdevnieciba, 2002, 105.lpp.

    [12] Kopš 2011.gada 1.janvara minimala meneša darba alga normala darba laika ietvaros ir 200 latu, minimala stundas tarifa likme ir 1,189 lati. Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri paklauti ipašam riskam un kuriem normalais darba laiks ir septinas stundas diena un 35 stundas nedela, ir noteiktas paaugstinatas stundas tarifa likmes. Sk. Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumus Nr.1096 "Noteikumi par minimalo meneša darba algu un minimalo stundas tarifa likmi".

    [13] Darba likuma 69.pants:
    „(1) Darba devejam ir pienakums izmaksat darba samaksu ne retak ka divas reizes menesi, ja darbinieks un darba devejs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi menesi.
    (2) Ja darba samaksas izmaksas laiks nav noligts vai ta aprekinama par noteiktu laikposmu, darba samaksa atbilstoši paveiktajam darbam izmaksajama pec darba pabeigšanas vai attieciga laikposma beigšanas, bet ne retak ka reizi menesi.
    (3) Ja darba samaksas izmaksas diena sakrit ar nedelas atputas dienu vai svetku dienu, darba samaksu izmaksa pirms attiecigas dienas.
    (4) Samaksu par atvalinajuma laiku un darba samaksu par lidz atvalinajumam nostradato laiku izmaksa ne velak ka vienu dienu pirms atvalinajuma.
    (5) Darba samaksa un ar to saistitas valsts socialas apdrošinašanas obligatas iemaksas ir pirmas kartas maksajumi, ko veic darba devejs.”

    [14] Darba likuma 69.pants: „Darba samaksa aprekinama un izmaksajama skaidra nauda. Darba devejam ir tiesibas izmaksat darba samaksu bezskaidra nauda ar parskaitijumu tikai tad, ja darbinieks un darba devejs par to ir noteikti vienojušies.”

    [15] Gailums I. Darba likums. Komentari. Tiesu prakse. 2.gramata, C.dala (28.-99.pants). Riga: Gailuma juridiska biznesa biroja izdevnieciba, 2002, 107.lpp.

    [16] Par cita veida atlidzibu saistiba ar darbu kvalificejama komisijas nauda par nekustama ipašuma pardošanu un iznomašanu, kas darbiniekam tika maksata tada gadijuma, ja vinš personigi sastadija un iesniedza darba devejai attiecigas atskaites par notikušajiem darijumiem, to summam, pienakošos maksajumu apmeru (procentos no darijuma summas). Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Civillietu departamenta 2010. gada 15.decembra spriedums lieta Nr. SKC – 157/2010

    [17] Neimanis J. Darba samaksas jedziens. Jurista Vards, Nr.20 (473), 2007.gada 15.maijs

    [18] Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Civillietu departamenta 2009. gada 14.oktobra spriedums lieta Nr. SKC – 899

    [19] Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Civillietu departamenta 2008. gada 29.oktobra spriedums lieta Nr. SKC – 375

    [20] Rudevska B., Kalnina I. Atlidziba par darba piespiedu kavejumu darba samaksas jedziena konteksta. Jurista Vards, Nr.48 (591), 2009.gada 1.decembris

    [21] Darba likuma 74.panta pirma dala:

    „Darba devejam ir pienakums izmaksat ša panta trešaja dala noteikto atlidzibu, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu del, ipaši gadijumos, kad darbinieks:
    1) pamatojoties uz attiecigu darba deveja rikojumu, veic veselibas parbaudi arstniecibas iestade;
    2) iepriekš par to pazinojot darba devejam, arstniecibas iestade nodod asinis;
    3) pamatojoties uz attiecigu darba deveja rikojumu, darba laika ietvaros piedalas profesionalaja apmaciba vai kvalifikacijas paaugstinašana;
    4) ne ilgak ka divas darba dienas neveic darbu sakara ar laulata, vecaku, berna vai cita tuva gimenes locekla navi;
    5) ne ilgak ka vienu darba dienu neveic darbu sakara ar parcelšanos uz citu dzivesvietu taja paša apdzivotaja vieta pec darba deveja iniciativas vai - ne ilgak ka divas darba dienas - sakara ar parcelšanos uz citu dzivesvietu cita apdzivotaja vieta;
    6) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izzinas iestade, prokuratura, tiesa vai piedalas tiesas sede ka piesedetajs;
    7) piedalas tadu neparvaramas varas, nejauša notikuma vai citu arkartejo apstaklu izraisitu seku noveršana, kuras apdraud vai var apdraudet sabiedrisko drošibu vai kartibu;
    8) neveic darbu svetku diena, kas iekrit darbiniekam noteiktaja darba diena.”

    [22] Darba likuma 74.panta otra dala:

    „Darbinieka saistiba uzskatama par izpilditu un darba devejam ir pienakums izmaksat ša panta trešaja dala noteikto atlidzibu ari tad, ja darba devejs darbinieku nenodarbina vai ari neveic darbinieka saistibas izpildijuma pienemšanai nepieciešamas darbibas (dikstave). Par dikstavi, kas radusies darbinieka vainas del, vinš šo atlidzibu nesanem.”

    [23] Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Civillietu departamenta 2009. gada 14.oktobra spriedums lieta Nr. SKC – 899

    [24] Darba likuma 73.pants:

    „Darba devejam ir pienakums izmaksat darbiniekam videjo izpelnu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadeja apmaksata atvalinajuma vai papildatvalinajuma.”

    [25] Darba likuma 149.panta piekta dala: „Ikgadeja apmaksata atvalinajuma atlidzinašana nauda nav pielaujama, iznemot gadijumus, kad darba tiesiskas attiecibas tiek izbeigtas un darbinieks ikgadejo apmaksato atvalinajumu nav izmantojis.”

    [26] Darba likuma 74.panta sesta dala:

    „Darbiniekam, kurš arstniecibas iestade nodod asinis, pec katras šadas dienas pieškir atputas dienu, izmaksajot ša panta trešaja dala noteikto atlidzibu. Darbiniekam un darba devejam vienojoties, šo atputas dienu var pieškirt cita laika.”

    [27] Darba likuma 112.pants:

    „Ja darba kopliguma vai darba liguma nav noteikts lielaks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba ligumu ša likuma 100.panta piektaja dala un 101.panta pirmas dalas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punkta noteiktajos gadijumos, darba devejam ir pienakums izmaksat darbiniekam atlaišanas pabalstu šada apmera:
    1) viena meneša videjas izpelnas apmera, ja darbinieks pie attieciga darba deveja bijis nodarbinats mazak neka piecus gadus;
    2) divu menešu videjas izpelnas apmera, ja darbinieks pie attieciga darba deveja bijis nodarbinats piecus lidz 10 gadus;
    3) triju menešu videjas izpelnas apmera, ja darbinieks pie attieciga darba deveja bijis nodarbinats 10 lidz 20 gadus;
    4) cetru menešu videjas izpelnas apmera, ja darbinieks pie attieciga darba deveja bijis nodarbinats vairak neka 20 gadus.”

    [28] Likuma „Par maternitates un slimibas apdrošinašanu” 36.panta pirma dala: „Darba deveja pienakums ir darba nemejiem, kuriem darba perioda iestajusies ar Ministru kabineta noteiktaja kartiba izsniegtu darba nespejas lapu apliecinata parejoša darba nespeja (iznemot darba nespeju, kas saistita ar grutniecibu un dzemdibam un slima berna kopšanu), izmaksat no saviem lidzekliem slimibas naudu ne mazak ka 75 procentu apmera no videjas izpelnas par otro un trešo parejošas darba nespejas dienu un ne mazak ka 80 procentu apmera — par laiku no ceturtas darba nespejas dienas, tacu ne ilgaku par 10 kalendara dienam. Slimibas naudu aprekina par darbne­spejas dienam, kuras darba nemejam butu bijis jastrada, un izmaksa atbilstoši noteikumiem, kadi Darba likuma paredzeti darba samaksas izmaksai.”

    [29] Sk. Rudevska B., Kalnina I. Atlidziba par darba piespiedu kavejumu darba samaksas jedziena konteksta. Jurista Vards, Nr.48 (591), 2009.gada 1.decembris

    „Atseviškos gadijumos videja izpelna var paradit (saturet) ari darba algas pazimes - tas notiek šadu divu kumulativu priekšnoteikumu klatbutne:

    1) videjai izpelnai ir atlidzibas par darbu raksturs;

    2) videjai izpelnai ir regularas izmaksašanas (aprekinašanas) raksturs.

    Vardkopa "regulara izmaksašana" butu jatulko ne tikai esibas (Sein), bet ari jabutibas (Sollen) kategorija. Tas nozime, ka ar "izmaksašanu" jasaprot ari tie gadijumi, kuros darba devejam attiecigais maksajums butu bijis jaaprekina un jaizmaksa regulari (t.i., ne retak ka reizi menesi). Piemeram, videja izpelna par visu darba piespiedu kavejuma laiku objektivu un visiem saprotamu apsverumu del reali netiek izmaksata katru menesi; to izmaksa viena reize saskana ar tiesas sprieduma noteikto summu. Tomer uz regularitati norada šis videjas izpelnas aprekins - dienas videja izpelna tiek reizinata ar visu piespiedu karta nokaveto darba dienu skaitu šaja perioda. Rezultata iegust konkretu summu (katram darbiniekam ta bus individuala), kuras "jabutiba" ir par šo periodu zaudeta pelna (ienakumi) Darba likuma 59.panta izpratne, kas galvenokart ietver darba algu ar tas regularo izmaksašanas raksturu.”

    [30] Darba likuma 75.panta pirma dala: „Visos gadijumos, kad darbiniekam saskana ar šo likumu izmaksajama videja izpelna, ta aprekinama par pedejiem sešiem menešiem no darba algas, no normativajos aktos, darba kopliguma vai darba liguma noteiktajam piemaksam, ka ari no premijam.”


     

    For more information contact

    < Go back

    Print Friendly and PDF
    Subscribe to e-briefings