Global menu

Our global pages

Close

Ieturējumi no darba samaksas

  • Latvia
  • Other

27-10-2010

Autore: Elina Umbrasko

iFinanses.lv, 27.10.2010.

Darba likums garante darbiniekam tiesibas sanemt noligto samaksu par veikto darbu. Šis tiesibas var ierobežot tikai likuma noteiktos gadijumos, piemeram, darba devejam izmantojot Darba likuma 21.nodala paredzetas tiesibas veikt ieturejumus no darbiniekam izmaksajamas darba samaksas. Raksta tiks apskatits likuma noteiktais regulejums un ta piemerošanas prakse, aplukojot gadijumus, kad šadi ieturejumi ir pielaujami, to veikšanas kartibu un apmeru.

Ieturējumu būtība un darba devēja tiesības veikt ieturējumus

Ar ieturējumu darba devējs no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas ietur summu, kas pienāktos darba devējam, vai, atsevišķos gadījumos, trešajām personām. No Darba likuma 78. un 79.panta izriet, ka darba devējs ieturējumus no darbinieka darba samaksas pēc savas iniciatīvas var veikt tikai divās situācijās:

(1) ja darba devējam ir atprasījuma tiesības, tātad darbinieks ir parādā darba devējam (Darba likums paredz konkrētus gadījumus);

(2) ja darbinieks darba devējam ir nodarījis zaudējumus.

Šie gadījumi ir uzskatāmi par izsmeļošiem, un ieturējumus uz citiem pamatiem darba devējs pēc savas iniciatīvas veikt nedrīkst.

Papildus, darba devējam ir pienākums veikt ieturējumus no darbinieka darba samaksas pēc tiesu izpildītāja rīkojuma.

 

Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām

Darba devēja tiesības veikt ieturējumus

Saskaņā ar Darba likuma 78.pantu, ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu šādas summas:

(1)   summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks. Tipisks piemērs šādai situācijai ir gadījums, kad darba devējs ir kļūdījies darba samaksas aprēķinā un pārskaitījis darbiniekam lielāku darba samaksu kā nolīgts;

(2)   avansu, kas izmaksāts uz darba samaksas rēķina - ja darbiniekam tiek izmaksāts avanss, tas attiecīgi ieturams no darba samaksas;

(3)   neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts darbiniekam sakarā ar komandējumu vai arī citu paredzamo izdevumu segšanai;

(4)   izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu. Izņēmums ir gadījumi, kad darba līgums tiek uzteikts tādu apstākļu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību, proti, darba līgums uzteikts, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 6., 7., 9. vai 10.punktu. Tad izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, neietur.

Ieturējumu veikšanas kārtība

Ir jāņem vērā, ka augstāk minētos ieturējumus (izņemot vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām) var veikt ierobežotā laikposmā – tikai divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas. Ja šis termiņš ir notecējis, darba devējs pēc savas iniciatīvas veikt ieturējumus vairs nav tiesīgs.

Ja divu mēnešu termiņš ir nokavēts, darba devējam būtu rakstveidā jāvienojas ar darbinieku par pārmaksāto summu atlīdzināšanu. Ja vienošanos nevar panākt, darba devējam summu atgūšanai atliek celt prasību tiesā. Taču arī prasības celšanai ir jāievēro noteikts termiņš - saskaņā ar Darba likuma 31.panta pirmo daļu prasības, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, jāceļ divu gadu laikā.

Augstāk minētos ieturējumus darba devējs ir tiesīgs veikt ar rīkojumu, par šāda rīkojuma izdošanu nekavējoties informējot darbinieku. Informācijas pienākuma izpildi vajadzētu fiksēt, piemēram, lūdzot darbiniekam parakstīties uz rīkojuma.

Ja darbinieks apstrīd darba devēja atprasījuma tiesību pamatu (ieturējumu veikšanas pamatu) vai apmēru (izņemot gadījumus, kad tiek ieturēta vidējā izpeļņa par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām), darba devējs ieturējumus veikt nedrīkst. Tātad, ja darbinieks, iepazīstoties ar rīkojumu, ceļ iebildumus, darba devējs veikt ieturējumus nav tiesīgs. Šādos gadījumos pārmaksātās summas var atgūt, tikai ceļot atbilstošu prasību tiesā. Ceļot prasību tiesā, jāievēro divu gadu termiņš, kas skaitāms no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas.

Darba devējam, izšķiroties par prasības celšanu tiesā, nevajadzētu aizmirst, ka viņš nav atbrīvots no tiesas izdevumu apmaksas. Tāpēc ir jāizvērtē, cik lietderīga ir šādas prasības celšana, ja prasības summa nav liela. Vēlreiz jāuzsver, ka darba devēja interesēs ir rūpīgi sekot saviem norēķiniem un pārmaksas gadījumos jāievēro divu mēnešu termiņš rīkojuma izdošanai.

 

Ieturējumi, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus

Darba devēja tiesības veikt ieturējumus

Saskaņā ar Darba likuma 79.panta pirmo daļu darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas naudas summu to zaudējumu atlīdzībai, kas tam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Vienlaikus ir jānorāda, ka dažkārt darba devējs nevar atgūt visus zaudējumus, kas tam ir radušies, jo Darba likums paredz īpašus noteikumus par darbinieka atbildības apmēru pret darba devēju.

Saskaņā ar Darba likuma 86.panta pirmo daļu darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam tikai tādus zaudējumus, kas radušies:

(1)   bez attaisnojoša iemesla neveicot darbu;

(2)   darbu veicot nepienācīgi vai

(3)   citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ.

Turklāt, saskaņā ar minētā panta otro daļu darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu. Tas nozīmē, ka darbinieks neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu. Piemēram, ja darbinieka bezdarbības vai kļūdas dēļ netiek noslēgts nozīmīgs darījums, darba devējs nevar prasīt darbiniekam atlīdzināt darījuma noslēgšanas rezultātā gūstamo peļņu. Izņēmums no šī principa ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks nodarījis darba devējam zaudējumus, rīkojoties ar ļaunu nolūku vai tādas prettiesiskas, vainojamas rīcības rezultātā, kas nav saistīta ar nolīgtā darba veikšanu.

Darbinieks atbild par darba devējam nodarītiem zaudējumiem vēl mazākā apmērā, ja viņa darbs saistīts ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku. Šādā gadījumā darbinieks atbild par darba devējam nodarītiem zaudējumiem tikai tad, ja tie nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.

Rezumējot, ne vienmēr darba devējs būs tiesīgs prasīt no darbinieka tam nodarītos zaudējumus pilnā apmērā.

Ieturējumu veikšanas kārtība

Šo ieturējumu izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana. Tātad, ieturējumus par nodarītajiem zaudējumiem darba devējs vienpersoniski ar rīkojumu, kā iepriekš minētajos gadījumos, veikt nedrīkst. Piemēram, ja darba devējs atklāj, ka kasē ir iztrūkums, kas pēc būtības ir zaudējumi, ieturējumu veikšanai jāprasa darbinieka rakstveida piekrišana. Praksē bieži vien darba devējs uzskata par pašsaprotamu, ka šādas summas automātiski jāietur no darbinieka darba samaksas. Taču šāda patvaļīga rīcība ir prettiesiska.

Līdzīgi kā iepriekš, ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs ieturējumus veikt nedrīkst. Tādā gadījumā darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.

 

Ieturējumi, kas tiek veikti uz tiesu izpildītāja rīkojuma pamata

Darba devēja pienākums veikt ieturējumus

Ieturējumu, kas veicami pēc tiesu izpildītāja iniciatīvas, veikšanu regulē Civilprocesa likuma noteikumi. Civilprocesa likuma 551.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Cita starpā, tiesu izpildītājam ir tiesības vērsties pie darba devēja ar rīkojumu, kurā norādīts izdarīt ieturējumus no parādnieka - darbinieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina ieskaitīt ieturētās summas tiesu izpildītāja depozīta kontā (Civilprocesa likuma 597.panta pirmā daļa). Tātad, tiesu izpildītāja rīkojums veikt ieturējumus no darbinieka darba samaksas darba devējam ir obligāts.

Darba devējam jāzina, ka par tiesu izpildītāja prasību un rīkojumu nepildīšanu tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu – šobrīd fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai līdz piecsimt latiem (Civilprocesa likuma 551.panta otrā daļa).

Papildus, darba devējam jāatceras, ka, izbeidzot darba attiecības ar parādnieku - darbinieku, darba devējam ir pienākums par to informēt tiesu izpildītāju, kā arī norādīt šī darbinieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma. Ja darba devējam ir jāietur uzturlīdzekļi bērnu uzturēšanai un šis pienākums netiek izpildīts, tiesa var uzlikt darba devējam naudas sodu līdz simt latiem (Civilprocesa likuma 551.panta trešā daļa, 597.panta otrā daļa).

Ieturējumu veikšanas kārtība

Darba devējs veic ieturējumus saskaņā ar tiesu izpildītāja rīkojumā ietvertajiem norādījumiem.

 

Ieturējumi praksē

Bruto vai neto?

Ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas darbiniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas (Civilprocesa likuma 594.panta ceturtā daļa).

Ieturējumu apmēra ierobežojumi

Darba devēja tiesības veikt ieturējumus ir ierobežotas. Praksē tieši šis jautājums izrādās vissarežģītākais – ir skaidrs, ka ir pamats ieturēt, bet cik daudz? Šeit ir jāizšķir ieturējumi, ko veic darba devējs pēc savas iniciatīvas, un ieturējumi, ko darba devējs veic saskaņā ar tiesu izpildītāja rīkojumu. Pieļaujamais apmērs tiem savstarpēji atšķiras.

Pieļaujamais ieturējumu apmērs, ja darba devējs tos veic pēc savas iniciatīvas

Saskaņā ar Darba likuma 80.panta pirmo daļu, visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Darba devēja pienākums ir saglabāt darbiniekam minimālo darba algu. Tas nozīmē, ka uzņēmumos, kur darbiniekiem ir noteikta minimālā darba alga, darba devējs pēc savas iniciatīvas ieturējumus veikt nevarēs.

Pieļaujamais ieturējumu apmērs, ja darba devējs tos veic saskaņā ar tiesu izpildītāja rīkojumu

Saskaņā ar Darba likuma 80.panta otro daļu, ieturējumu apmērs netiek ierobežots, ja tie veicami uzturlīdzekļu piedziņai nepilngadīgu bērnu uzturēšanai. Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā parādniekam tomēr tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Tātad, lai arī Darba likumā nav paredzēti ierobežojumi ieturējumu apmēram, kas tiek veikti uzturlīdzekļu piedziņai nepilngadīgu bērnu uzturam, saskaņā ar Civilprocesa likumu šādus ieturējumus var veikt tiktāl, ciktāl darbiniekam tiek saglabāti 50 procenti no minimālās mēneša darba algas.

Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas var ieturēt 50 procentus šādos gadījumos:

(1)   piedzenot uzturlīdzekļus;

(2)   atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

(3)   atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu.

Tātad, ja uzturlīdzekļi tiek piedzīti nevis nepilngadīgajam bērnam vai Uzturlīdzekļu garantijas fondam, bet kādai citai personai, piemēram, bijušajam laulātajam, var ieturēt 50 procentus no darba samaksas.

Pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav paredzēts citādi, no parādnieka - darbinieka darba samaksas var ieturēt 30  procentus.

Vienlaikus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 594.panta otro daļu, darbiniekam, ja ieturējumus veic uz vairāku izpilddokumentu pamata, ir jāsaglabā darba samaksa vismaz 50 procentu apmērā, izņemot gadījumu, ja ieturējumi tiek veikti uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā.

Ja ar ieturamo summu nepietiek visu prasījumu atlīdzināšanai?

Nereti rodas situācijas, ka no darbinieka darba samaksas jāietur summa, kas pārsniedz pieļaujamo apmēru. Šādā gadījumā ieturējumus veic vairākus mēnešus, katru mēnesi ieturot pieļaujamo summu līdz tiek ieturēta visa atbilstošā summa. Savukārt, ja pret darbinieku ir jāveic ieturējumi uz dažādiem pamatiem, jāievēro Civilprocesa likuma 623.-626.pantā paredzētā secīgā kārtība:

(1)   Vispirms apmierināmi:

  • prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu;
  • prasījumi par darba samaksas piedziņu;
  • prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve.

(2)   Otrajā kārtā apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā.

(3)   Trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu.

(4)   Ceturtajā kārtā apmierina visus pārējos prasījumus.

Atlīdzības, no kurām ir aizliegts izdarīt ieturējumus

Papildus ir jāņem vērā, ka ir summas, uz kurām piedziņu vērst nedrīkst. Saskaņā ar Darba likuma 80.panta ceturto daļu, Civilprocesa likuma 596.pantu, ir aizliegts vērst piedziņu, tajā skaitā, izdarīt ieturējumus, no šādām darbiniekam izmaksājamām summām:

(1)   atlaišanas pabalsta un atlīdzības par darbinieka izdevumiem;

(2)   apbedīšanas pabalsta, vienreizēja pabalsta mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalsta ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu;

(3)   kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;

(4)   darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;

(5)   sociālās palīdzības pabalstiem;

(6)   bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

 

Secinājumi

Darba devēja tiesības veikt ieturējumus uzskatāmas par izņēmumu no vispārējās kārtības – darba devēja pienākuma maksāt un darbinieka tiesībām saņemt atlīdzību par veikto darbu.  Tāpēc likumā tiek stingri reglamentēti gadījumi, kad ir pieļaujams veikt ieturējumus, kādā kārtībā, kā arī pieļaujamais maksimālais ieturējumu apmērs.

Ja ieturējumi veicami pēc darba devēja iniciatīvas, tie ir jāizdara vai nu izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu (ja ieturējumi izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām) vai arī saņemot darbinieka rakstveida piekrišanu (ja ieturējumi veicami, lai atlīdzinātu darba devējam nodarītos zaudējumus). Ja darbinieks nepiekrīt ieturējumu veikšanas pamatam vai aprēķinam, darba devējs ieturējumus veikt nedrīkst un summas piedzenamas, ceļot prasību tiesā. Šādu prasību var celt divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas, avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas vai zaudējumu nodarīšanas dienas. Savukārt, ja ieturējumi veicami saskaņā ar tiesu izpildītāja rīkojumu, darba devējam šis rīkojums ir obligāts un ieturējumu veikšana ar darbinieku jāsaskaņo nav.

Maksimālo pieļaujamo ieturējumu apmēru nosaka Darba likums un Civilprocesa likums. Jāņem vērā, ka maksimālais pieļaujamais ieturējumu apmērs atšķiras, ja ieturējumus veic darba devējs pēc savas iniciatīvas, vai arī saskaņā ar tiesu izpildītāja rīkojumu. Darba devējam pēc savas iniciatīvas ir tiesības veikt ieturējumus ne vairāk kā 20 procentu apmērā no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas, taču jebkurā gadījumā saglabājot minimālo darba algu. Savukārt, ja ieturējumi tiek veikti, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, darba devējam pienākums saglabāt minimālo darba algu nav saistošs – saskaņā ar Civilprocesa likumu ieturējumus var veikt līdz 50 procentiem no darba samaksas, atsevišķos gadījumos – pat tādā apmērā, ka darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi tikai 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas.



 

 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings