Global menu

Our global pages

Close

Krīzē aug finanšu mahinācijas

  • Latvia
  • Other

18-05-2009

Autors: Agris Bitans

Lietiška Diena, 18.05.2009., Nr. 128

Ekonomikas lejupslīdes periodā krāpniecisku darījumu risks aug aritmētiskā progresijā kā reakcija uz problēmām un izdzīvošanas risinājumu meklēšana par katru cenu. Tā rodas finanšu mahinācijas, kas beidzas ar juridisku atbildību vienai pusei un lieliem zaudējumiem otrai.

Tieši pēdējā gada laikā palielinājies juridisko procesu skaits saistībā ar dažāda veida finanšu mahinācijām gan partneru darījumos, gan kompānijas ietvaros kā sekas šaubīgiem un negodīgiem finanšu darījumiem -  nepamatotai aktīvu uzpūšanai,  peļņas rādītāju viltošanai  finansējuma saņemšanai, mākslīgu starpnieku izmantošanai un pārsniegtām pilnvarām. Parādās arī pirmās lietas pret auditoriem, kuri nav konstatējuši krāpšanu vai finanšu līdzekļu „uzpūšanu”. Kā tās atpazīt un izvairīties no finanšu mahinācijām, stāsta zvērinātu advokātu biroja „Eversheds Bitāns” vadošais partneris Agris Bitāns.

Tieši pēdējā gada laikā palielinājies juridisko procesu skaits saistībā ar dažāda veida finanšu mahinācijām gan partneru darījumos, gan kompānijas ietvaros kā sekas šaubīgiem un negodīgiem finanšu darījumiem - nepamatotai aktīvu uzpūšanai, peļņas rādītāju viltošanai finansējuma saņemšanai, mākslīgu starpnieku izmantošanai un pārsniegtām pilnvarām. Parādās arī pirmās lietas pret auditoriem, kuri nav konstatējuši krāpšanu vai finanšu līdzekļu „uzpūšanu”.

Krāpjas, lai „patiktu” bankai

Cilvēku izdomai nav robežu – vieni grib izskatīties labāk, pārdodot savu sabiedrību, citi –lai uzrādītu labāku bilanci saviem īpašniekiem vai bankai kredītu iegūšanai . Tipisks motīvs finanšu mahinācijām ir vajadzība sakārtot attiecības ar banku, t.sk., saņemt kredītu bankā. Lai pierādītu, ka tiek pildīts plānotais un aug apgrozījums, tiek slēgti līgumi vai veiktas grāmatvedības darbības, kas komersantam ļauj izskatīties labāk – piemēram, tiek mākslīga veidota peļņa. Izplatītākie šādu mahināciju gadījumi ir izmantojot neesošus debitorus, kā arī tā saukto nemateriālo ieguldījumu – autortiesības, preču zīmes, ko ir grūti novērtēt. Nereti uz intelektuālā īpašuma rēķina tiek sarakstīti lieli cipari, kas neatbilst aktīva patiesai vērtībai. Pēdējā laikā, šāda "papīra komercdarbība" ir aktualizējusies arī gadījumos, kad jāatskaitās bankai - lai nebūt jāsniedz papildus nodrošinājums (kura nav) vai banka nepalielinātu procentu apmēru, tiek mākslīgi uzlaboti finanšu rādītāji. Tas var novest pie likuma pārkāpuma un apzinātas finanšu datu sagrozīšanas.

Sevi apzog paši

Diemžēl,  visos laikos ir personas, kuras jebkuros apstākļos mēģinājušas veikt darbības, kas rada finansiāli negatīvas sekas kompānijai un vainagojas, ja ne ar tiesas darbiem, tad atlaišanu no darba noteikti. Vienas kompānijas ietvaros diezgan raksturīgi ir gadījumi, kad tiek iesaistīti mākslīgi starpnieki vai daļa biznesa tiek pārcelta uz līdzīga nosaukuma uzņēmumu, kam nav saistību ar sākotnējo sabiedrību. Rezultātā, savelkot bilanci, tiek konstatēts, ka nauda ir samaksāta, bet piegādes nav veiktas. Latvijā nereti tiek ļaunprātīgi izmantota Rietumu biznesa vides liberālā pieeja - kontroles neesamības dēļ slēgti līgumi par nevajadzīgu vai neadekvāti dārgu preču un tehnikas iegādi, vai piesaistot nevajadzīgus starpniekus. Nākas saskarties arī ar komercsabiedrības vadības "kreisajiem darījumiem", kad tiek pirkti pakalpojumi vai preces, no sev vai saviem radiniekiem piederošajām komercsabiedrībām, tādējādi gūstot sev personisku papildus labumu, bet radot zaudējumus kompānijai. Attiecīgi ir gan jāapstrīd darījumi, gan jāattiesā saņemtā nauda. Vienkāršākā tendence ir mahinācijas uzņēmumā, kad darbinieki nelikumīgi izmanto savas pilnvaras izrakstīt preces un piesavinās tās sev. Bez tā, ka jāattiesā iztērētā nauda, vēl ir juridiski pareizi jāizbeidz darba attiecības ar negodīgu darboni, kas ne vienmēr ir vienkārši.

Bīstamās priekšapmaksas

Augsta riska pakāpe ir darījumiem, kuros tiek veiktas lielas priekšapmaksas, lai, piemēram, nofiksētu konkrētu cenu pirms tās kāpuma, kā tas ir būvniecības gadījumos, kur dominē prāvas summas. Gadījumā, ja netiek saņemts pakalpojums vai prece, vai ne tajā kvalitātē, rodas lieli zaudējumi. Šeit jāanalizē, vai uzņēmuma vadība bijusi iesaistīta šāda nepārdomāta darījuma slēgšanā, kurā zudusi kontrole par piegādēm,  vai tikusi pārbaudīta darījuma partnera licence, vai tiešām šāda darījuma noslēgšanu diktējuši tirgus apstākļi? Spekulatīvie, uz nākotni tendētie darījumi, ar domu - „uzvarētājus netiesā”, šodien nepiepildās. Lai arī zaudējuma nodarītājs ir persona no malas, juridiski tas atgriežas kā personiskā valdes vai padomes locekļa atbildība, jo nav bijusi nodrošinātā kontrole pār veikto darījumu.

Pārdod „gaisu”

Izplatīta kļūst šķietami nevainīgā vēlme "uzspodrināt" komercsabiedrības finanšu radītājus pirms pārdošanas. Tāpēc, pērkot uzņēmumu, ieteicams veikt padziļinātu tā juridisko un finanšu izpēti, lai pārliecinātos, ka solītais ir īsts un pasargātu sevi no problēmām ilgtermiņā. Nopietni jāinteresējas, kas stāv aiz līguma slēdzēja – jāizvērtē, vai tā nav tikai tukša čaula, kompānija bez resursiem, kas slēpjas aiz skaļa vai līdzīga nosaukuma, bet reāli tai nav aktīvu, jo tie ieguldīti citās sabiedrībās.

Lai patiktu akcionāriem

Arī vēlme izskatīties labāk savu ārzemju īpašnieku acīs praksē rada situācijas, kad valdes loceklis slēdz liela apjoma darījumus, kas patiesībā notiek tikai „uz papīra”, lai parādītu, ka uzņēmums Latvijā labi strādā, izpilda plānoto apgrozījumu. Lielāks apgrozījums bez tam dod iespēju ne tikai uzslavai vai karjeras kāpumam, bet arī iespēju saņemt papildus „bonusus”, piemēram, prēmiju.

Mākslīga maksātnespēja

Vēl viena grupa ir mākslīgi radīti maksātnespējas procesi, lai atbrīvotos no gan no kredītu sloga, gan arī no noteiktiem kreditoriem. Arī Latvijā šī tendence ir saskatāma. Piemēram, ir mēģinājumi finanšu problēmās nonākušām sabiedrībām slēgt līgumus, lai atsavinātu vērtīgākos īpašumus „draudzīgiem” komersantiem vai mākslīgi palielinātu kreditoru prasības, tā rezultātā iegūtu lielākas balss tiesības kreditoru sapulcē.

Kā mazināt mahināciju risku?

Pirmkārt, jābūt pārliecībai, ka uzņēmuma grāmatvedība tiek vesta atbilstoši Latvijas un starptautiskiem grāmatvedības standartiem, jo tad pieaug iespēja kontrolēt un pamanīt netipiskus darījumus. Otrais -nopietni jāpārdomā datu drošība, darbinieka piekļuves iespējas uzņēmuma resursiem, lai neradītu situāciju, ka vienai personai ir neierobežotas iespējas kontrolēt dažāda veida informāciju– izrakstīt preces, pavadzīmes, rēķinus. Šī situācija nereti veidojas, kad darba devējs, ekonomējot uz algu rēķina, samazina darbinieku skaitu, piešķirot vienai personai pārāk lielas pilnvaras un palielinot krāpšanas risku.

Vēl būtiski ir sekot, vai uzņēmumā ir izstrādātas vadlīnijas līgumu slēgšanai un saskaņošanai, kas nodrošinās kontroli pār līdzekļu tēriņiem. Tādējādi var izvairīties no riska, ka tiek noslēgti  vairāki dublējoši līgumi. Ļoti uzmanīgi jāvērtē gadījumi, kad strauji tiek slēgti līgumi par lieliem apjomiem. Latvijā ir precedenti, kad tiek iepirkta produkcija, nepārliecinoties par to, vai tā patiešām ir noliktavā. Rezultātā par vienu pakalpojumu vai preci tiek maksāts vairākas reizes. Tāpēc būtu ieteicams pirms liela apjoma darījumu slēgšanas pārliecināties par preces patieso esamību. Tie ir tā sauktie „praktiskie” riski, kas jāizvērtē vienlīdz nopietni, pat, ja līgums izskatās perfekts no juridiskā aspekta.

 




 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings