Global menu

Our global pages

Close

Nodrošinājuma līdzekļus krīze spiež izmantot biežāk

  • Latvia
  • Other

16-08-2011

Intervija ar Ilzi Kraminu
Autors: Maris Kirsons

Dienas Bizness, Nr.145 (4073), 18.05.2011

Ekonomiskā krīze ir uzskrūvējusi mantisko prasību nodrošināšanai noteikto liegumu skaitu, ko ir tiesīga uzlikt tiesa un Valsts ieņēmumu dienests. To rāda SIA Lursoft dati par Uzņēmumu reģistrā uzlikto nodrošinājuma līdzekļu gadī­jumu skaitu pēdējo četru gadu laikā. Pērn septiņos mēnešos kopējais uzlikto nodrošinā­jumu skaits salīdzinājumā ar analogu laiku 2008. gadā bija pieaudzis par 80%. Šogad salīdzinājumā ar 2010. gadu gan novērojams neliels kri­tums - par 11,5%.

Ekonomiskā krīze ir uzskrūvējusi mantisko prasību nodrošināšanai noteikto liegumu skaitu, ko ir tiesīga uzlikt tiesa un Valsts ieņēmumu dienests. To rāda SIA Lursoft dati par Uzņēmumu reģistrā uzlikto nodrošinājuma līdzekļu gadī­jumu skaitu pēdējo četru gadu laikā. Pērn septiņos mēnešos kopējais uzlikto nodrošinā­jumu skaits salīdzinājumā ar analogu laiku 2008. gadā bija pieaudzis par 80%. Šogad salīdzinājumā ar 2010. gadu gan novērojams neliels kri­tums - par 11,5%. Jārēķinās, ka Uzņēmumu reģistrā (UR) tiek reģistrēti liegumi kapitāldaļu pārdošanai, komercķīlu reģistrācijai, pārjaunošanai, grozīšanai, reorganizācijai, pārreģistrācijai, arests kapitāldaļām, kamēr nodroši­nājuma līdzekli attiecībā uz nekustamo īpašumu tiek re­ģistrēti zemesgrāmatā, bet naudas kontu apķīlāšanu vai arestu nodrošina kredītiestā­de, kurā ir attiecīgās personas konts. Aktīvākie nodrošināju­ma līdzekļu piemērotāji ir divi — zvērināti tiesu izpildītāji un Valsts ieņēmumu dienests pēc ģenerāldirektora jeb tā vietnieku lēmuma par izpil­des nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu audita lēmuma izpildei. Nodrošinā­juma līdzekļus piemēro arī Valsts policija un KNAB—kri­minālprocesos, kā arī iespēja­mo mantas konfiskāciju saka­rā. Daļa DB aptaujāto nodroši­nājuma līdzekļu piemērošanu vairāk uzskata par atbildētā­ju (parādnieku) iebiedēšanas instrumentu nekā reālu pie­dziņas mehānismu.

Divas atšķirīgas lietas

"Ir pirmstiesas prasības no­drošinājuma līdzeklis un no­drošinājuma līdzeklis kā pie­spiedu izpildes instruments - divas būtībā dažādas lietas, kuras gan statistikā šķiet sa­summētas,” skaidro zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore. Viņš norāda, ka nodrošināju­ma līdzeklis kā piespiedu iz­pildes instruments ir tad, kad tiesas (arī jebkuras citas insti­tūcijas) nolēmums jau stājies likumīgā spēkā. Savukārt pra­sības nodrošinājumu (apķī­lāt mantu, naudas līdzekļus), ko nosaka tiesa pirms lietas izskatīšanas, pēc A. Spores teiktā, neesot daudz, lielā­koties tie ir piespiedu izpildes līdzekli. Viņš bija pārsteigts par SIA Lursoft statistikā redzamo gadījumu skaitu. Uz­turlīdzekļu piedziņas lietā pirms vēršanās Uzturlīdzekļu garantiju fondā tāpat ir vaja­dzīgs pieprasījums no zvēri­nāta tiesu izpildītāja UR - vai - parādniekam ir reģistrētas kapitāldaļas un, ja ir, tad tiek uzlikts aizliegums.

Dārgs prieks

Mantiska rakstura strīdos prasītājam, kuram ir pamats uzskatīt, ka viņam labvēlīga tiesas sprieduma izpilde va­rētu kļūt apgrūtināta vai pat neiespējama, ir tiesības lūgt tiesu to nodrošināt, piemē­rojot likumā noteiktos prasī­bas nodrošinājuma līdzekļus (piemēram, kustamās man­tas un skaidras naudas apķī­lāšana, aizlieguma atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā, aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības, naudas līdzekļu apķīlāšana kredīties­tāžu kontos u.c.). Tomēr jārēķi­nās, ka šis prieks nav lēts, jo ir jāsamaksā valsts nodeva 0,5% apmērā no prasības summas. Piemēram, ja prasības summa ir 1 milj. Ls, tad, lūdzot tiesai pieņemt lēmumu par nodroši­nājuma uzlikšanu, ir jāsamak­sā 5000 Ls liela valsts nodeva - bez jebkādas garantijas, ka tiesnesis šādu prasības nodrošināšanu uzskatīs par pamato­tu un tādu arī noteiks. Tomēr prasītājam ir arī sava veida manevra iespējas. "Praksē ir gadījumi, ko akceptē arī tiesa, proti, lūgt nodrošināt prasī­bu mazākā apmērā, nekā ir pati prasības summa," iespē­jamo recepti atklāj zvērināta advokāte Ilze Kramiņa. Savu teikto viņa skaidro ar piemē­ru: ja uzņēmums ceļ prasību par parāda piedziņu 5 milj. Ls apmērā, tad valsts nodeva par prasības nodrošināšanu būtu jāmaksā 25 tūkst. Ls, taču ir iespējams, ka atbildētāja rīcī­bā nemaz nav ne tādas man­tas, ne naudas. "Šādā situācijā nav jēgas maksāt 25 tūkst. Ls nodevu, jo nav jau nekā, ko varētu apķīlāt 5 milj. Ls vērtī­bā, tāpēc var lūgt nodrošināt prasību 0,5 milj. Ls vērtībā un samaksāt tikai 2500 Ls lielu valsts nodevu, kaut arī ties­vedība būs par tiem pašiem 5 milj. Ls,” skaidro I. Kramiņa. Viņa zina teikt, ka šāda iespē­ja ir populāra. „Normatīvi tieši šādu iespēju nenosaka, taču tiesas to pamatoti akceptē un prasības nodrošināšanai ļauj maksāt valsts nodevu nevis no visas prasības summas, bet tikai no tās summas, ku­ru lūdz nodrošināt prasītājs," tā I.Kramiņa. Viņa uzsver, ka valsts nodevas jautājums nav aktuāls VID nodrošinājuma līdzekļu uzlikšanai, jo tas ne­notiek ar tiesas lēmumu un arī nodokļu administrācijai nav jāmaksā valsts nodeva.

Pamatojuma jautājums

Tiesas praksē dažādi izprot un piemēro prasības nodrošinā­šanu. „Piemēram, dažas tiesas uzskata, ka ir pietiekami, ja prasītājs izsaka šaubas par to, ka sprieduma izpilde varbūt būs apgrūtināta vai neiespē­jama, savukārt citas tiesas vēlas redzēt pierādījumus, kas apliecina, ka tiesas sprieduma izpilde var būt apgrūtināta vai neiespējama. Pēdējā laikā tie­sām ir arī tendence vērtēt, vai lūgtie prasības nodrošināju­ma līdzekļi pārmērīgi netrau­cēs un neierobežos atbildētāja darbību, piemēram, ja tiek apķīlāts parādnieka konts," skaidro zvērināts advokāts Nauris Grigals. Tādējādi viņš varot secināt, ka prasības no­drošinājuma līdzekļu piemē­rošana ir atkarīga no katra konkrētā gadījuma, pierādī­jumiem un konkrētās tiesas izpratnes par prasības nodro­šināšanu.

„Ir dažādi tiesu lēmumi par nodrošinājuma līdzekļu uzlikšanu un arī atcelšanu. Ja ir grūti ko iebilst pret izvērs­tiem un pamatotiem tiesas lēmumiem, kas skaidro tiesas motivāciju, tad diemžēl gadās arī tādi, kur nekāda izvērsta skaidrojuma nav,” praksi rāda I. Kramiņa. Viņa zina teikt, ka pieteikums par prasības no­drošināšanu var tikt iesniegts tiesā vēl pirms pašas prasības iesniegšanas un izskatīšanas tiesā. „Šādā gadījumā prasītā­jam ir jāveic neliela izmeklē­šana par atbildētāja mantisko stāvokli un rīcību šī stāvokļa pasliktināšanā (mantas izve­šana vai atsavināšana, atbil­dētājs nav atrodams, izvai­rās no kreditora utt.), kas var novest pie grūtībām izpildīt spriedumu. Ir nepieciešams, lai šo atbildētāja negodprātī­go rīcību varētu apliecināt ar pierādījumiem, piemēram, kaut vai pieaicinot zvērinātu tiesu izpildītāju un fiksējot attiecīgo faktu,” tā I. Kramiņa. Jāņem vērā, ka normatīvie ak­ti neprasa prasītājam iesniegt konkrētus pierādījumus tiesai par atbildētāja nodomu izvai­rīties no pozitīva tiesas lēmu­ma izpildes, ja pieteikums par prasības nodrošināšanu tiek iesniegts komplektā ar pašu prasību pret atbildētāju. "Prasības cēlājs ar savu moti­vāciju (piemēram, agrāk atbil­dētājam piederējuši īpašumi (kapitāldaļas vai nekustamie īpašumi), bet tagad to vairs nav (ko var izsekot pēc UR, zemesgrāmatas datiem)), lūdz nodrošināt prasību, lai būtu iespējams izpildīt pozitīvu tiesas spriedumu, un tiesa par to neinformē atbildētāju, bet vienas dienas laikā pieņem lēmumu - nodrošināt prasību vai tomēr ne. Ja tiesnesi pār­liecina šī prasītāja motivācija un tiek pieņemts lēmums par prasības nodrošināšanu, tad attiecīgi rīkojas zvērināts tiesu izpildītājs, kurš dodas uz UR, zemesgrāmatu un reģistrē attiecīgos nodrošinājumus,” skaidro I. Kramiņa. Viņa stāsta, ka nereti esot situācijas, kurās parādnieks par šiem nodrošinājuma līdzekļiem tikai pavīpsnā, jo, raugi, visa viņa manta jau ir ieķīlāta ban­kā, kura ir aizdevusi naudu, un tai tad arī ir pirmās rokas tiesības uz šo mantu, turklāt paša īpašnieka rīcībspēja ar šo mantu bez bankas piekrišanas nemaz nav iespējama vai arī ļoti ierobežota. "To, ka manta jau ir ieķīlāta, atbildētājs var izmantot kā argumentu pret prasītāju, taču, ja kaut kas paliks pāri pēc tam, kad attie­cīgo mantu izsolē būs pārdevis nodrošinātais kreditors, pie­mēram, banka, tad prasītājam būs iespēja atgūt kaut vai daļu naudas, bet citādi arī labvēlīgā tiesas sprieduma rezultātā var nesaņemt neko, turklāt tiesvedība Latvijā ilgst trīs līdz piecus gadus, kuru laikā var notikt jebkas,” skaidro I. Kramiņa.

Otrās rokas risks

„Uz parādnieka mantu dažāda veida tiesības var pastāvēt arī citām personām, kas visbiežāk ir par labu bankai nostip­rināta hipotēka vai reģistrēta komercķīla, arī VID reģistrēti liegumi sakarā ar kavētiem nodokļu maksājumiem, ie­spējami mantas aresti, rīcī­bas liegumi kriminālprocesa ietvaros u. tml.," secina N. Grigals. Viņš uzsver, ka pret šādām iepriekš nostiprinātām tiesībām prasības nodrošinā­jums tiesības neradīs, un, lai gan, piemēram, bankas kā no­drošinātā kreditora piekriša­na nodrošinājumam nav nepieciešama, mantas piespiedu pārdošanas gadījumā iegūtie līdzekļi tāpat pirmām kārtām tiks novirzīti bankas prasīju­mu apmierināšanai. "Ja hipo­tēka vai komerciāla reģistrēta tādā apmērā, ka acīmredzami parādnieka manta būs pietie­kama tikai saistību izpildei pret banku, reāls mantisks ieguvums no prasības nodro­šināšanas var nebūt. Protams, pastāv iespēja, ka banka kre­dītlīgumā būs paredzējusi ne­gatīvas sekas parādniekam gadījumā, ja tiek vērsta pie­dziņa uz parādnieka mantu, un šādā gadījuma prasības no­drošinājuma līdzekļa reģistrē­šana var motivēt parādnieku aktīvāk rīkoties, risinot parā­da jautājumu, lai izvairītos no bankas piemērotām sankci­jām. Patiess lietderīgums un ieguvums no prasības nodro­šināšanas būs tikai gadījumā, ja parādniekam ir manta un tā nav pilnībā ieķīlātā vai kā citādi apgrūtināta.

Pret mazajiem

I.Kramiņa nepiekrīt mazo uz­ņēmumu īpašnieku apgalvo­tajam, ka viņu rīcībā neesot tādu līdzekļu un to uzņē­mumu kapitāldaļu vērtība vairāk tuvojoties nullei, līdz ar ko neesot vērts nodrošināt prasības pret šādiem uzņēmumiem. Tiek uzskatīts, ka lielā vai­ruma Latvijas uzņē­mumu kapitāldaļu nav tirgus cenas un grūti iegūt kaut arī aptuvenu novērtējumu, tāpēc arī tās kā nodrošinājuma lī­dzekli izmantot - pārvērst naudā - ir salīdzinoši sarež­ģīti un pat dārgi. "Arī mazo uzņēmumu - atbildētāju - gadījumā tomēr labāk ir lūgt no­drošinājuma līdzekļu noteik­šanu, kaut arī varbūt mantas vērtība prasības celšanas brīdī patiešām ir ļoti niecīga vai arī šāda uzņēmuma kapitāldaļām nav tirgus vērtības. Protams, diez vai būtu vērts nodrošināt prasības pāris simtu latu vērtī­bā,” secina I. Kramiņa.

Kontus apķīlā retāk

Saistībā ar nodrošinājuma lī­dzekļu uzlikšanu ir bijuši arī Satversmes tiesas spriedumi, kuros cita starpā norādīts, ka tiesām, lemjot par prasības nodrošināšanu, būtu jāvērtē pierādījumi, vai tiešām katrā gadījumā prasītājam pozitīvā tiesas sprieduma izpilde būs apgrūtināta. Arī tiesas arvien biežāk vērtē, kā šie apgrūtinājumi ietekmēs atbildētāju. "Agrāk - pirms krīzes - bija ievērojami izplatīts nodroši­nājuma veids - kontu apķīlā­šana. Tagad šāds nodrošinā­jums tiek piemērots retāk, jo tādējādi atbildētājam faktiski nav iespējams turpināt ko­mercdarbību, un līdz ar to arī samazinās atbildētāja iespē­jas izpildīt prasītājam labvē­līgu tiesas spriedumu, ja vien bankas kontā nav prasības summai adekvāts naudas ap­mērs,” tā I. Kramiņa. Ir bijuši gadījumi, kad tiek apķīlāti jau tukši konti, taču daudz ir arī tādu gadījumu, kad kontos nauda ir veiksmīgi apķīlāta. Ir vēl kāds aspekts, uz ko vērš uzmanību juristi. Proti, lūgumus par nodrošinājuma līdzekļu uzlikšanu tiesām ir jāvērtē kontekstā ar iespē­jamo vai iesniegto prasītāja pamatojumu tiesvedībai pret atbildētāju. „Tas domāts, lai nodrošinājuma līdzekļi netik­tu piemēroti absurdās un nepamatotās prasībās, kuras var ierosināt, lai nodarītu kaitē­jumu atbildētājam, sarežģītu viņa dzīvi, viņu izkonkurējot, pārvilinot viņa klientus utt.,” stāsta I. Kramiņa.





 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings