Global menu

Our global pages

Close

Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" noteikumu tulkojums

  • Latvia

    22-12-2009

    Autore: Elina Umbraško

     

    Jurista Vards, 22.12.2009., Nr. 51/52 (594/595)

     

    Apvienoto Naciju Organizacijas 1980. gada Konvencija “Par starptautiskajiem precu pirkuma un pardevuma ligumiem” (turpmak teksta – Konvencija) atškiriba no valstu normativajiem aktiem, kuri tiek veidoti kopsakara ar jau pastavošo normativo bazi, tika veidota valstu parstavju un starptautisko instituciju savstarpeji panaktas vienošanas cela.1 Ta ka katrai valstij ir sava izpratne par precu pirkumu un pardevumu, jau Konvencijas tapšanas laika tika uzsverts, ka ir loti svarigi nodrošinat, lai neskaidribu gadijuma tiesas nepiemerotu nacionalas tiesibas.2 Tapec, lai izvairitos no pretrunigas Konvencijas noteikumu iztulkošanas, kas ir neizbegama, ja Konvencijas noteikumi tiek tulkoti no nacionalo tiesibu skatupunkta, Konvencija ietverti noteikumi gan par tas noteikumu iztulkošanu, gan Konvencijas normu robu aizpildišanu, tadejadi izsledzot nacionali atškirigu interpretaciju un citu juridisko metožu izmantošanu.

    Tomer prakse Konvencijas normas, kur ietverti noteikumi par tas iztulkošanu un robu aizpildišanu, dažkart tiek ignoretas. Tapec, popularizejot Konvencijas piemerošanu Latvija, ipaša uzmaniba japieverš Konvencijas 7. panta noteikumiem.

    Konvencijas 7. panta pirma dala: Konvencijas noteikumu iztulkošana

    Konvencijas 7. panta pirmaja dala noteikts, ka Konvencijas noteikumu iztulkošana jaievero tris kriteriji: (1) Konvencijas starptautiskais raksturs, (2) nepieciešamiba veicinat Konvencijas vienveidigu piemerošanu un (3) labas ticibas ieverošana starptautiskaja tirdznieciba. Lai gan sakotneji šie kriteriji varetu škist saprotami, prakse noverojams, ka ne visi pilniba izprot un seko šaja Konvencijas panta ietvertajiem noradijumiem.

    No Konvencijas starptautiska rakstura izriet, ka tas "interpretacijai ir jabut balstitai uz tas unikalitati, nevis lidzibam ar tiesibu sistemam, uz kuru bazes ta tika veidota".3 Tas nozime, ka tiesibu piemerotajam ir jaatkapjas no nacionalas izpratnes par Konvencija ietvertajiem jautajumiem un ir javeic "originala" un "autonoma" tiesibu normu iztulkošana - ari tad, ja iztulkojamie Konvencijas noteikumi lidzinas savas valsts normativo aktu noteikumiem. Ieverojot apstaklus, kados Konvencija tika radita, jebkura Konvencijas tiesibu norma tulkojama ar vislielako piesardzibu, iztulkošana ieverojot Konvencijas kontekstu, nevis konkreta noteikuma it ka saturisko lidzibu ar nacionalajam tiesibam. Turklat prasiba respektet Konvencijas starptautisko raksturu ierobežo ari izmantojamo interpretacijas metožu izveli. Lai ari Konvencija nenosaka, kadas interpretacijas metodes butu jaizmanto, tiek atzits, ka dažadu iztulkošanas metožu lietojums kaitetu Konvencijas merkim - tiesibu unifikacijai, jo dažadas tiesibu sistemas priekšroka tiek dota atškirigam iztulkošanas metodem.4

    Lai garantetu Konvencijas starptautiska rakstura ieverošanu, Konvencija expressis verbis pieprasa tas noteikumus tulkot ta, lai tiktu veicinata vienveidiga Konvencijas piemerošana. Jebkuram, kurš piemero Konvenciju, ir jacenšas pienemt tadus lemumus, kuri ir saprotami starptautiska limeni, proti, tadus lemumus, kuri var tikt nemti vera ari citas Konvencijas dalibvalstis.5 Tas nozime, ka tiesibu piemerotajam, interpretejot Konvencijas noteikumus, janem ari vera arvalstu tiesu un škirejtiesu prakses atzinas par Konvencijas tiesibu normu saturu.

    Ši principa ieverošana, pirmkart, ir atkariga no ta, cik liela mera tiesibu piemerotajam ir pieejama citu valstu tiesu un škirejtiesu prakse. Šaja sakara ipaši jauzsver ANO Starptautiskas tirdzniecibas tiesibu komisijas (turpmak - "UNCITRAL") iniciativa apkopot tiesu praksi par UNCITRAL dokumentiem, to skaita Konvenciju, vienota informacijas sistema "CLOUT" (saisinajums no anglu val. "Case Law On UNCITRAL Texts"), kas ir publiski pieejama UNCITRAL interneta majaslapa.6 Interneta ir pieejamas ari vairakas citas nozimigas nolemumu datubazes, kuras smelties atzinas par Konvencijas noteikumu piemerošanu citviet pasaule, piemeram, Salidzinošo un arvalstu tiesibu studiju centra izveidota UNILEX datubaze7, TLDB datubaze8 un "Pace" datubaze.9

    Datubazes tiesu un škirejtiesu nolemumi parasti tiek klasificeti pec piemerota Konvencijas panta, tadejadi butiski atvieglojot nepieciešamo atzinu meklešanu. Lidz ar to ikviens tiesibu piemerotajs var iepazities ar arvalstu tiesu un škirejtiesu pieredzi Konvencijas piemerošana. Protams, datubazes publicetie nolemumi javerte kritiski, jo ari tajos Konvencijas normas var but kludaini iztulkotas. Taja paša laika ari šis jautajums tiek risinats - UNCITRAL par katru Konvencijas pantu veido tiesu prakses apkopojumus, kuros citetie spriedumi tiek rupigi atlasiti.10

    Teorija un prakse neviennozimigi tiek vertets trešais kriterijs, kurš jaizmanto, iztulkojot Konvencijas noteikumus, proti, Konvencija tulkojama, nemot vera labas ticibas principa ieverošanu starptautiskaja tirdznieciba. Jau Konvencijas izstrades gaita tika noradits, ka labas ticibas princips ir parak nekonkrets, lai to izmantotu Konvencijas iztulkošanai.11 Šobrid ši principa ieklaušana tiek verteta kritiski, jo nav skaidrs, kur rast labas ticibas standartu starptautiskaja tirdznieciba arpus Konvencijas normam.12 Jau UNCITRAL Sekretariata komentaros par 1978. gada Konvencijas projektu uzskaititas vairakas Konvencijas tiesibu normas, kuras var uzskatit par labas ticibas izpausmes veidiem, piemeram, Konvencijas 16. panta otras dalas b) punkta ietverta tiesibu norma, kura noteikts, ka oferte nevar tikt atsaukta, cita starpa, ja ofertes adresatam bija sapratigi iemesli to uzskatit par neatsaucamu un ofertes adresats ir atbilstoši rikojies; Konvencijas 21. panta otras dalas tiesibu norma par novelotu akceptu - ja ir redzams, ka novelotais akcepts tika nosutits tados apstaklos, ka, ja ta parsutišana butu bijusi normala, tad tas butu sanemts laikus, novelots akcepts saglaba akcepta speku, ja oferents bez vilcinašanas mutiski nepazinos ofertes adresatam, ka vinš uzskata savu oferti par speku zaudejušu, vai ari nenosutis vinam par to pazinojumu; lidzigi par labas ticibas principa standarta izpausmi ir atziti ari Konvencijas 29. panta otraja dala, 37., 46., 40. panta ietvertie noteikumi.13

    Konvencijas 7. panta otra dala: Konvencijas normu robu aizpildišana

    Konvencijas 7. panta otra dala sniedz atbildi uz jautajumu, ka rikoties gadijuma, ja kads jautajums Konvencija nav noregulets. Bieži ši norma tiek izmantota tad, ja Konvencija nesniedz atbildi uz jautajumu, kam vajadzetu but ietvertam Konvencija, bet kas taja nav noteikts, ieverojot kopš Konvencijas pienemšanas notikušo tehnisko un ekonomisko progresu. Ta ka Konvencija tika pienemta 1980. gada, musdienas prakse medz rasties jautajumi, kas ar Konvenciju nav tieši noreguleti, jo tas izstrades un pienemšanas laika nebija aktuali, piemeram, jautajumi par elektronisko komerciju.14 Tapat Konvencijas 7. panta otra dala tiek izmantota, lai precizetu Konvencijas noteikumus, piemeram, veicamas samaksas valutas noteikšanai,15 samaksas pienakuma izpildes vietas noteikšanai16 vai piemerojamas procentu likmes noteikšanai.17

    Konvencijas 7. panta otra dala piemerojama jautajumu, kuriem vajadzetu but noreguletiem Konvencija, risinašanai, proti, jautajumiem, kas noteikti Konvencijas 4. panta.

    Saskana ar Konvencijas 4. pantu Konvencija regule tikai pirkuma liguma slegšanu un pirceja un pardeveja tiesibas un pienakumus, kas rodas no šada liguma. Ipaši, ja nekas cits tieši nav paredzets Konvencija, ta neattiecas uz (a) paša liguma vai kadu ta noteikumu, vai jebkuras paražas speka esamibu; (b) sekam, kuras var but ligumam, attieciba uz ipašuma tiesibam uz pardoto preci. Papildus janem vera Konvencijas 2., 3. un 5. pants, kas noteic, kados gadijumos Konvencija netiek piemerota.

    Saskana ar Konvencijas 7. panta otro dalu jautajumi, kuri attiecas uz šis Konvencijas regulešanas priekšmetu, bet kuri taja tieši nav noteikti, ir jarisina (1) atbilstoši visparejiem principiem, uz kuriem ta balstita, vai - šadu principu neesamibas gadijuma - (2) atbilstoši tiesibam, kuras tiek piemerotas saskana ar starptautisko privato tiesibu normam. Tatad Konvencijas 7. panta otra dala, lidzigi ka Konvencijas 7. panta pirma dala, akcente pašas Konvencijas raksturu un nozimi pretstata nacionalo tiesibu noteikumiem, kuri piemerojami vien tad, ja no pašas Konvencijas atbildi uz radušos jautajumu nav iespejams izsecinat.

    Ari Konvencijas 7. panta otra dala savulaik ir kritizeta ka parak nekonkreta, paužot nostaju, ka Konvencijas visparejie principi nekur nav pilnigi uzskaititi.18 Tomer šada kritika nav pamatota, jo Konvencijas 7. panta otraja dala pieminetie principi var tikt atvasinati no pašas Konvencijas, piemeram, par vienu no svarigakajiem no Konvencijas izrietošajiem principiem gan akademiskaja literatura, gan tiesu prakse tiek atzits pušu autonomijas princips.19 No Konvencijas izriet ari formas brivibas princips, labas ticibas princips, tiesiskas palavibas princips, ja šo palavibu sekmejis otrs lidzejs, pienakums izvairities no zaudejumiem, pienakums atlidzinat visus zaudejumus un citi. Konvencijas visparejie principi var tikt rasti ari akademiskajos rakstos un doktrina, tiesu un škirejtiesu prakse. Nolemumos par principu avotiem nereti izmanto ari citus tiesibu unifikacijas dokumentus, piemeram, UNIDROIT starptautisko komercligumu principus un Eiropas ligumtiesibu principus. Gadijuma, ja robu aizpildišana nevar notikt atbilstoši principiem, uz kuriem Konvencija balstita, atbilstoši koliziju normam janosaka piemerojamais likums un atbilde uz nenoreguleto jautajumu jarod piemerojama valsts likuma. Tadejadi Konvencijas veidotaji velreiz pauduši savu nostaju, ka prioritate dodama Konvencijas parnacionalajam raksturam.

    Izveloties piemerojamo likumu, tieši darijuma parnacionalais raksturs parasti pamudina lidzejus savam tiesiskajam attiecibam piemerot starptautisku regulejumu. Ari Konvencijas noteikumi par tas piemerojamibu ir cieši saistiti ar pirkuma liguma parnacionalo raksturu. Tapec, ieverojot pušu pausto gribu savas tiesiskas attiecibas noregulet ar Konvencijas palidzibu, gan tiesam, gan škirejtiesam butu jarespekte ne tikai Konvencijas materialtiesiskais regulejums, bet ari taja ietvertie noteikumi par Konvencijas piemerošanu. Jaatceras, ka tieši no normativo aktu piemerošanas ir atkarigs ikvienas lietas iznakums.

    --------------------------------------------------------------------------------

    1 Sk., piemeram, valdibu un starptautisko organizaciju komentaru un priekšlikumu par Konvencijas projektu un tas nosleguma noteikumu projektu analizi. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/Fdraft.html

    2 Sk. UNCITRAL Komisijas zinojumu par Konvencijas par starptautisko precu pirkuma-pardevuma ligumiem projektu. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/legislative/B01-07.html

    3 DiMatteo Larry A. The CISG and the Presumption of Enforceability: Unintended Contractual Liability in International Business Dealings. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/biblio/dimatteo.html

    4 Sk., piemeram: Ferrari Franco. Tribunale di Vigevano: Specific Aspects of the CISG. Uniformly Dealt With. http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/biblio/ferrari6.html, Zeller B. Four Corners - the Methodology for interpretation and Application of the UN Convention on Contracts for the International Sale of Goods. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/biblio/4corners.html#169

    5 Ferrari Franco. Tribunale di Vigevano: Specific Aspects of the CISG. Uniformly Dealt With. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/biblio/ferrari6.html

    6 UNCITRAL informacijas sistema CLOUT: http://www.uncitral.org/uncitral/en/case_law.html

    7 UNILEX datubaze: http://www.unilex.info/dynasite.cfm?dssid=2376&dsmid=14315

    8 Centrala transnacionalo tiesibu krajumu un bibliografijas (TLDB) datubaze: http://tldb.uni-koeln.de/

    9 "Pace" tiesibu skolas un Starptautiska komerctiesibu instituta datubaze: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/text/digest-cases-toc.html

    10 Sk., piemeram, UNCITRAL tiesu prakses apkopojumu par Konvencijas 7. panta piemerošanu. http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/text/digest-art-07.html

    11 Garro Alejandro M. Reconciliation of Legal Traditions in the UN Convention on Contracts for the International Sale of Goods, Fn. No.103. Available: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/text/garro7.html#ga103

    12 Commentary on the Convention on the International Sale of Goods (CISG). Ed. by Schlechtriem P., Schwenzer I. 2nd Ed. Oxford: University press, 2005, p. 100.

    13 UNCITRAL Sekretariata komentars par Konvencijas 1978. gada projekta 6. pantu: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/text/secomm/secomm-07.html

    14 Commentary on the Convention on the International Sale of Goods (CISG). Ed. by Schlechtriem P., Schwenzer I. 2nd Ed. Oxford: University press, 2005, p.103.

    15 Berlines (Vacija) apgabaltiesas 1998. gada 24. marta spriedums lieta Nr. 102059/97: http://cisgw3.law.pace.edu/cases/980324g1.html

    16 Grenobles (Francija) apelacijas tiesas 1996. gada 23. oktobra spriedums lieta Nr. 94/3859: http://cisgw3.law.pace.edu/cases/961023f1.html

    17 ICC škirejtiesas spriedums lieta Nr. 8128/1995: http://cisgw3.law.pace.edu/cases/958128i1.html

    18 Commentary on the Convention on the International Sale of Goods (CISG). Ed. by Schlechtriem P., Schwenzer I. 2nd Ed. Oxford: University press, 2005, p. 93.

    19 Sk., piemeram, Rimini (Italija) apgabaltiesas 2002. gada 26. novembra spriedumu lieta Nr. 3095: http://cisgw3.law.pace.edu/cases/021126i3.html

     

    For more information contact

    < Go back

    Print Friendly and PDF
    Subscribe to e-briefings