Global menu

Our global pages

Close

Parādnieka pamatoti iebildumi kā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

  • Latvia

    06-07-2010

    Autore: Viktorija Jarkina

    Jurista Vards, Nr.27 (622), 06.07.2010.

    Maksatnespejas procesa merkis, kas ir formulets Maksatnespejas likuma 1. panta, ir veicinat maksatnespejas subjekta maksatspejas atjaunošanu un aizsargat kreditoru kopuma intereses paradnieka ierobežotas maksatspejas vai maksatnespejas gadijuma.

    Maksatnespejas pamatprincipi ir: 1) laut godigam finansialajas grutibas nonakušam saimnieciskas darbibas veicejam tikt atbrivotam no paradsaistibam un atbildibas, kas ir vina finansialo grutibu rezultats; 2) nodrošinat paradnieka mantas - aktivu - taisnigu sadališanu starp kreditoriem; 3) nodrošinat paradniekam iespeju reorganizet uznemumu vai restrukturizet paradu, ja šada darbibas turpinašana ir pamatota ar atbilstošiem uznemuma likviditates un rentabilitates raditajiem un citiem uznemuma saglabašanas pamatotibas pieradijumiem.1

    Ieverojot Maksatnespejas likuma merki un maksatnespejas procesa pamatprincipus, jasecina, ka kreditors ka maksatnespejas procesa pieteikuma iesniedzejs nedrikst izmantot maksatnespejas procesa pieteikumu ka lidzekli parada atrakai piedzinai. Maksatnespejas likums nav uzskatams par paradu piedzinas likumu. Paradu piedzinai ir paredzeti citi tiesiskas aizsardzibas lidzekli. Maksatnespejas procesa pieteikuma izmantošana ka lidzeklis atrakai parada piedzinai ir pretruna ar Maksatnespejas likuma misiju. Lai nepielautu, ka kreditors launpratigi izmanto maksatnespejas procesu, paradnieka maksatnespejas procesa viens no tiesiskas aizsardzibas lidzekliem pret nepamatotu maksatnespejas procesu ir pamatoti iebildumi pret prasijumu, kas ir pamats maksatnespejas procesa pieteikuma noraidišanai.

    Pamatotu iebildumu butiba balstas uz kreditoru prasijumu atspekošanas efektivitates, ka ari kreditoru kopuma interešu aizsardzibas apsverumiem, nekaitejot paradnieka saimnieciskajai darbibai. Tiesam, ieverojot Maksatnespejas likuma 50. panta 2. punktu kopsakara ar citam Maksatnespejas likuma un Civilprocesa likuma normam, neveidojas pienakums izvertet paradnieka iebildumu pamatotibu pec butibas, jo tad maksatnespejas process var parversties par citu ar maksatnespeju nesaistitu jaunu procesu. Atbilstoši Maksatnespejas likuma merkim par pamatotiem iebildumiem ir atzistami iebildumi, kuri atspeko konkreta kreditora prasijumu un norada uz stridu starp kreditoru un paradnieku.

    Paradnieka iebildumi pec savas butibas nevar ietekmet paradnieka maksatspejas stavokli - tas ir ekonomisks, nevis juridisks aspekts.2 Pilnigi japiekrit N. Zikova teiktajam, ka paradnieka iebildumiem ir ieverojama nozime ne tikai kreditoru aizsardzibas procesa efektivitates noteikšana, bet ari paradnieka aizsardziba pret kludainas informacijas vaditu vai nelabticigu kreditoru.3 Lidz ar to, izskatot paradnieka iebildumu pamatotibas jautajumu, vienlaikus ir jaizverte kreditora interešu aizskarumu un pamatotibas rakstura iztulkošanas variantu atbilstiba kreditoru interešu kopuma aizsardzibas jautajumiem, neparkapjot taisniguma un sameriguma principus.

    Izlemjot jautajumu par maksatnespejas procesa pieteikuma pamatotibu, ne mazak svariga loma ir pieškirama ari taisniguma un sameriguma principu ieverošanai.To piemerošana, pec autores domam, neierobežojas tikai ar administrativo procesu. Minetaja konteksta jaatzime, ka taisniguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1. panta, ka to noradijusi Satversmes tiesa 2003. gada 4. februara sprieduma lieta Nr. 2002-06-01. Sprieduma aridzan tika pausta atzina, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnigu lietas risinajumu - tiesas darba rezultatam, t. i., tiesas spriedumam, bez šaubam ir jabut "taisnigam spriedumam".4 Sprieduma taisniguma klauzula ir attiecinama uz visiem spiedumiem. Attieciba uz samerigumu ir janorada, ka sameriguma princips maksatnespejas lietas prasa ieverot sapratigu lidzsvaru starp kreditora interešu aizsardzibu un paradnieka likumiskajam interesem.

    Gadijuma, ja starp paradnieku un kreditoru pastav strids par parada esamibu vai ligumsaistibu izpildi, kas ir saistita ar paradu, Maksatnespejas likuma noteikumi nav piemerojami, bet strids Civilprocesa likuma noteiktaja kartiba ir paklauts izskatišanai prasibas kartiba.5

    Bez visa mineta janorada, ka svariga loma maksatnespejas lietas ir ari judikaturai. Saskana ar juridiskajam atzinam un atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestas dalas noteikumiem jasecina, ka tiesu prakse un tiesas spriedums cita lieta ka sekundars tiesibu avots izmantojams sprieduma argumentacija attieciba uz noteiktas tiesibu normas piemerošanu6 un kalpo par praktisku paligu tiesu prakse izskatamas lietas par lidzigam tiesiskam attiecibam. Ta ka atbilstoši pastavošajai judikaturai maksatnespejas lietas tiesas samera reti pienem spriedumus, ar kuriem maksatnespejas procesa pieteikums tiek atzits par apzinati nepatiesu, ipaši aktuals ir 2010. gada 2. februara Liepajas tiesas spriedums civillieta Nr. C20-1804-10/12,7 ar kuru tika noraidits maksatnespejas pieteikums, attiecigi izbeidzot maksatnespejas procesu. Sprieduma rezultativaja dala tiesa aridzan atzinusi iesniegto maksatnespejas procesa pieteikumu par apzinati nepatiesu. Maksatnespejas procesa pieteikums tika atzits par apzinati nepatiesu, jo tas tika iesniegts, zinot, ka ir pamatoti paradnieka iebildumi pret prasijumu noluka apdraudet paradnieka saimniecisko darbibu un ekonomisko stavokli.

    Atzistot maksatnespejas procesa pieteikumu par apzinati nepatiesu sakara ar paradnieka pamatotu iebildumu esamibu, aktuals ir jautajums par to, kada maksatnespejas procesa stadija tiesam ir pienakums izdarit attiecigus secinajumus un parbaudit maksatnespejas procesa pieteikuma un paradnieka iebildumu pamatotibu. Minetaja konteksta butiski atzimet, ka Maksatnespejas likums un Civilprocesa likums neizliek pienakumu tiesai parbaudit maksatnespejas procesa pieteikumu un paradnieka iebildumu pamatotibu maksatnespejas procesa ierosinašanas bridi. Pieteikuma un paradnieka iebildumu pamatotiba tiek parbaudita, izskatot lietu pec butibas.8 Šads viedoklis ir pamatots ar turpmak noraditajiem argumentiem.

    Pirmkart, juridiskas personas maksatnespejas procesa pieteikuma sanemšanu un registraciju regule Civilprocesa likuma 46.1 nodala. Maksatnespejas procesa ierosinašana pati par sevi vel nenozime, ka tiks pasludinata kapitalsabiedribas maksatnespeja. Maksatnespejas procesa ierosinašanas bridi tiesai nav javerte maksatnespejas procesa pieteikuma pamatotiba, kas tiek parbaudits, skatot lietu pec butibas, bet japarbauda pieteikuma formala atbilstiba Maksatnespejas likuma 52.-54. panta prasibam, ka ari Maksatnespejas likuma 50. panta noradito maksatnespejas pazimju esamibu.

    Otrkart, nedz Maksatnespejas likums, nedz ari Civilprocesa likums neuzliek tiesai par pienakumu parbaudit paradnieka celto iebildumu pamatotibu maksatnespejas procesa ierosinašanas bridi.

    Treškart, saskana ar Civilprocesa likuma 97. panta noteikumiem tiesa noverte pieradijumus pec savas iekšejas parliecibas, kas pamatota uz tiesas sede vispusigi, pilnigi un objektivi parbauditiem pieradijumiem. Tadejadi secinams, ka tiesa var lemt par paradnieka iebildumu pamatotibu un maksatnespejas procesa pieteikuma atzišanu par apzinati nepatiesu pec maksatnespejas lietas ierosinašanas, parbaudot tiesas sede lieta esošos pieradijumus un noklausoties ari lietas dalibnieku paskaidrojumus.

    Kopsavilkums

    1. Maksatnespejas likums nav uzskatams par paradu piedzinas likumu. Paradu piedzinai ir paredzeti citi tiesiskas aizsardzibas lidzekli. Maksatnespejas procesa pieteikuma izmantošana ka lidzeklis atrakai parada piedzinai ir pretruna ar Maksatnespejas likuma misiju.

    2. Paradniekam maksatnespejas procesa viens no tiesiskas aizsardzibas lidzekliem pret nepamatotu maksatnespejas procesu ir pamatotu iebildumu pret prasijumu celšana. Par pamatotiem iebildumiem ir atzistami iebildumi, kuri atspeko konkreta kreditora prasijumu un norada uz stridu starp kreditoru un paradnieku.

    3. Tiesam atbilstoši Maksatnespejas likuma 50. panta 2. punktam, analizejot šo normu kopsakara ar citam Maksatnespejas likuma un Civilprocesa likuma normam, neveidojas pienakums izvertet paradnieka iebildumu pamatotibu pec butibas, jo tad maksatnespejas process var parversties par citu ar maksatnespeju nesaistitu jaunu procesu. Minetais tomer neatbrivo paradnieku no pienakuma pieradit savu iebildumu pamatotibu.

    4. Izskatot paradnieka iebildumu pamatotibas jautajumu, vienlaikus ir jaizverte kreditora interešu aizskarumu un pamatotibas rakstura iztulkošanas variantu atbilstiba kreditoru interešu kopuma aizsardzibas jautajumiem, neparkapjot taisniguma un sameriguma principus.

    5. Gadijuma, ja starp paradnieku un kreditoru ir strids par parada esamibu vai ligumsaistibu izpildi, kas ir saistita ar paradu, Maksatnespejas likuma noteikumi nav piemerojami, bet strids Civilprocesa likuma noteiktaja kartiba ir paklauts izskatišanai prasibas kartiba.

    6. Paradnieka iebildumu un maksatnespejas procesa pieteikuma pamatotiba nav parbaudama maksatnespejas procesa lietas ierosinašanas bridi. Tas tiek parbaudits, skatot lietu pec butibas.


    --------------------------------------------------------------------------------

    1 Sk. likumprojekta "Makkātnespējas likums" 2009. gada 13. novembra anotāciju

    2 Zikovs N. Parādnieka pamatoti iebildumi maksatnespējas procesā. Jurista Vards, 26.05.2009., Nr. 21(574).

    3 Turpat.

    4 Sk.: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2002-06-01.rtf (Secinājumu 2. un 3. punkts).

    5 Civilprocesa likuma 258. pants noteic: ja sevišķa tiesāšanās kārtibā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kartibā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.

    6 Sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta2007.gada 28.februāra spriedumu lietā Nr. SKC-89. Sprieduma teksts pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/senata-civillietu-departaments/hronologiska-seciba_1/2007/

    7 2010. gada 2. februāra Liepājas tiesas spriedums lieta Nr. C20-1804-10/12. Nav publicēts.

    8 Sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja V. Jonikana 2010. gada 31. marta atbildi par lūgumu iesniegt protestu par Liepājas tiesas 2010. gada 2. februāra spriedumu. Nav publicēta.

    For more information contact

    < Go back

    Print Friendly and PDF
    Subscribe to e-briefings