Global menu

Our global pages

Close

Pavasaris būvniecības līgumu upē - vai ledus ir sakustējies?

  • Latvia
  • Real estate

04-06-2019

Autores: Ilze Kramiņa, Zanda Zaļuma

Latvijas būvniecība, maijs, 2019

Tikpat smagnēja un sena kā diskusija par būvniecības procesa dalībnieku atbildības sadalījumu likumā ir arī diskusija saistībā ar būvniecības līgumiem un nepieciešamību veidot tos kvalitatīvus un tādus, kas samērīgi nodrošina abu pušu interešu ievērošanu. Un kā nu ne - arī līguma noteikumi papildus likuma regulējumam noteic pušu atbildību, un tieši līgumi ir pirmie, kurus analizē, kad pušu starpā rodas strīds. Publiskajā telpā nereti izskan pārmetumi, ka līgumi būvniecībā bieži ir nekvalitatīvi - lielākoties šis arguments skan kontekstā ar publiskajiem iepirkumiem, jo ar privāto pasūtītāju līgumi ir konfidenciāli un parasti publiski apspriesti netiek. Pārmetumi dzirdami galvenokārt no būvniekiem, kam publiskā iepirkuma līgumi jāpilda - termiņi esot pārāk īsi, projekti pārāk slikti, faktiskā situācija objektā būvprojektā nemaz neesot izvērtēta, bet visa atbildība par objekta savlaikus un kvalitatīvu pabeigšanu gulstas uz būvnieku. Tas neesot samērīgi, publiskais pasūtītājs esot daudz labākā pozīcijā par būvnieku, publiskajos iepirkumos izmantotie līgumi esot vienpusēji un pasūtītāja interesēs.

Šīm balsīm skanot arvien skaļāk, problēmas risinājuma nepieciešamību apzinājusi arī par nozari atbildīgā ministrija, Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijā paredzot, ka līdz 2018. gadam jāievieš būvniecības tipveida līgumi publiskajos ie­pirkumos. Ar izpildi gan līdz šim nav virzījies pārāk raiti - publiskajā telpā līdz sabiedrības diskusijai tā arī nav nonācis regulējums par tipveida līgumiem publiskajos iepirkumos. Savukārt nozare uzstājīgi pieprasa rīcību - Ekonomikas ministrijas mājaslapā  publicēts Latvijas būvniecības nozares pārstāvju manifests par prioritāriem uzdevumiem valdībai 2019.-2022. gadā, kā pirmos trīs punktus norādot atbildības sadalījumu Būvniecības likumā, jauna apdrošināšanas regulējuma izstrādi, kā arī FIDIC (Federation Internationale Des Ingenieurs-Conseils)  standartos balstītu tipveida līgumu izstrādes nepieciešamību.

Viena no pirmajām ir sasparojusies Finanšu ministrija - Finanšu ministrijas darba grupa ir sagatavojusi un publicējusi divas FIDIC standarta būvniecības līgumu (Dzel­tenā un Sarkanā grāmata) veidnes - vienošanos, speciālos noteikumus un to pielikumu formas, norādot, ka, sākot ar 2019. gadu, tās tiks lietotas Finanšu ministrijas kapitālsabiedrību iepirkumos, kuros paredzamā līgumcena ir 1 milj. eiro bez PVN vai lielāka. Iepirkumu uzraudzības birojs savā mājaslapā pauž viedokli, ka šīs veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs.

Ledus upē ir sakustējies. Šķiet, pareizajā virzienā. Tomēr izaicinājumu līgumisko attiecību regulējumā būvniecībā netrūks arī turpmāk.

LĪGUMI PROJEKTĒŠANAS SAGATAVOŠANAS UN PROJEKTĒŠANAS STADIJĀ

Lai arī publiskā uzmanība visbiežāk koncentrējas tieši ap būvniecības (būvdarbu veikšanas) līgumiem, prakses situācijas rāda, ka nevar nenovērtēt arī citus pasūtītāja slēdzamos līgumus un no tiem izrietošos riskus. Īpaši tas saistīts ar projektēšanas līgumiem un projektēšanas izejas datus nodrošinošiem līgumiem.

Pilna publikācija pieejama šeit.

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings