Global menu

Our global pages

Close

Prasības nodrošinājuma pamats un nepieciešamie grozījumi Civilprocesa likumā

  • Latvia
  • Other

05-01-2010

Autore: Viktorija Jarkina

Jurista Vārds, 05.01.2010., Nr. 1 (596)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 137. panta pirmo daļu prasības nodrošinājuma pamats ir tiesas sprieduma izpildes apgrūtinājums vai izpildes neiespējamība. Vispārējs noteikums ir, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa pamatojas uz prasītāja motivētā pieteikumā norādītajiem argumentiem un iesniegtajiem pierādījumiem, ja tādi ir iesniegti. CPL neparedz lēmuma prasības nodrošinājuma izlemšanas brīdī atbildētājam tiesības celt iebildumus pret prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu un iesniegt savus pierādījumus, līdz ar to pilnīgi pamatoti ir atzīt, ka šajā procesa stadijā nevar runāt par pušu līdztiesību. Tieši tāpēc ir vitāli svarīgi panākt taisnīgu un vienveidīgu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanas gadījumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk - CPL) 137. panta pirmo daļu prasības nodrošinājuma pamats ir tiesas sprieduma izpildes apgrūtinājums vai izpildes neiespējamība. Vispārējs noteikums ir, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa pamatojas uz prasītāja motivētā pieteikumā norādītajiem argumentiem un iesniegtajiem pierādījumiem, ja tādi ir iesniegti. CPL neparedz lēmuma prasības nodrošinājuma izlemšanas brīdī atbildētājam tiesības celt iebildumus pret prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu un iesniegt savus pierādījumus, līdz ar to pilnīgi pamatoti ir atzīt, ka šajā procesa stadijā nevar runāt par pušu līdztiesību. Tieši tāpēc ir vitāli svarīgi panākt taisnīgu un vienveidīgu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanas gadījumos.

Šajā sakarā jānorāda, ka nedz no CPL 137. panta, nedz arī no minētā panta komentāriem neizriet, kas būtu saprotams ar sprieduma izpildes apgrūtinājumu vai neiespējamību, atstājot to tiesas kompetences ziņā. Taisot lēmumu par prasības nodrošinājumu, jāievēro CPL 19. nodaļas noteikumi, tam tāpat kā jebkuram citam lēmumam CPL izpratnē jābūt motivētam. Tā, piemēram, CPL komentāros, ir norādīts, ka, apmierinot pieteikumu par prasības nodrošinājumu, nedrīkst apmierināt pieteikumu tikai tā iemesla dēļ, ka prasības summa ir ievērojama vai atbildētājs līdz šim neko nav darījis.1

Izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, nevar palikt bez ievērības CPL 140. panta pirmajā daļā paredzētais īpašs lēmuma pieņemšanas termiņš, kas objektīvu iemeslu dēļ liedz tiesām pieņemt vispusīgi argumentētu un motivētu lēmumu, lemjot par sprieduma izpildes apgrūtinājuma vai neiespējamības iestāšanās iespējamību, tādējādi netieši ierobežojot tiesu ar prasītāja pieteikumā norādītās motivācijas un pievienoto pierādījumu novērtēšanu. Jānorāda, ka prasītājam saskaņā ar CPL 137. pantu, iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, nav pienākuma sniegt tiesai pierādījumus par prasības nodrošināšanas nepieciešamību. Minētais nav attiecināms uz prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, kad saskaņā ar CPL 139. panta pirmo daļu iespējamam prasītājam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību. Tāpat CPL 139. panta pirmajā daļā netieši ir norādīti sprieduma izpildes apgrūtinājuma vai neiespējamības skaidrojumi, proti, parādnieks izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Rezultātā, pēc CPL regulējuma, iespējamais atbildētājs bauda lielāku tiesas aizsardzību nekā atbildētājs celtajā prasībā, jo tiesai, pieņemot lēmumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, ir likumā uzliktais pienākums vērtēt ne tikai prasības tiesību esamību, bet arī prasības pamatotību.

Ievērojot judikatūru, tika atzīts, ka, pieņemot lēmumu par prasības nodrošināšanu, tiesai jāvērtē prasības formāli juridiskais pamatojums.

Civilprocesa likuma 5. panta sestā daļa noteic, ka, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Tiesību zinātnē norādīts, ka ar jēdzienu "judikatūra" saprot "spēkā stājušos (un par "labiem un pareiziem" atzītu) tiesu nolēmumu kopumu, kas ietver abstrakta rakstura juridiskas atziņas, kuras tiesa konkrētā gadījumā var izmantot, lai pamatotu savu lēmumu".2 Tādējādi, izskatot analogu lietu, tiesa ņem vērā attiecīgu normu interpretācijas metodes un paņēmienus, argumentus un motīvus, t. i., tiesību normas piemērošanas pamatojumu, kāds izmantots tās pašas vai citas lietas nolēmumā.3

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2004. gada 3. septembra lēmumā lietā Nr. PAC-1106 Civillietu tiesu palāta norādījusi: "Civillietu tiesu palāta atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas tiesneša lēmumā nav vērtēts prasības nodrošinājuma pamatojums, vadoties no tā, ka prasība celta par zaudējumu piedziņu saistībā ar administratīvā tiesā iesniegto pieteikumu, kas vēl nav tiesā izskatīts. Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa uzskata, ka apgabaltiesas tiesneša lēmums nav atzīstams par vispusīgi pamatotu."

Savukārt lietā Nr. PAC-1858, kuru Augstākās tiesas Senāta Civillietu tiesu palāta izskatījusi 2006. gada 26. oktobrī, norādīts: "Pieņemot lēmumu nodrošināt prasību, tiesnese nav vērtējusi prasības formāli juridisko pamatojumu - vai šis pamatojums dod pamatu secinājumam, ka prasības apmierināšanas iespēja ir tāda, kas ļauj nodrošināt prasību, ierobežojot atbildētāja tiesības [..]."

Tādējādi secināms, ka lēmums par prasības nodrošināšanu atzīstams par motivētu tikai tad, ja tajā ietverti šādi komponenti: lēmumā ir analizēts, vai prasības apmierināšanas iespēja ir tāda, kas ļauj nodrošināt prasību, ierobežojot atbildētāja tiesības; lēmumā ir loģiski pamatots, kāpēc prasības nodrošinājums vispār ir vajadzīgs un kāpēc tas ir pieļaujams; lēmumā ir norādīts, kādi prasības nodrošinājuma līdzekļi piemērojami, turklāt piemērojamiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem ir loģiski jāizriet no pamatojuma, kāpēc prasības nodrošinājums vispār ir nepieciešams un pieļaujams; lēmumā ir jābūt pamatotam, kāpēc ir piemērojami tieši attiecīgie prasības nodrošinājuma līdzekļi, kā arī lēmumā ir jābūt izskaidrotam, kā attiecīgie prasības nodrošinājuma līdzekļi palīdzēs nodrošināt sprieduma izpildi.

Tiktāl viss būtu vairāk vai mazāk skaidrs un, iespējams, varētu iztikt ar pastāvošo judikatūru un bez CPL grozījumiem jautājumā par prasības nodrošinājumu. Bet Augstākās tiesas prakses apkopojumā "Apelācijas un kasācijas instances tiesu prakse blakus sūdzību izskatīšanā par tiesu lēmumiem", kas tika apstiprināts ar Senāta Civillietu departamenta kopsēdes 2007. gada 5. aprīļa lēmumu Nr. 1, ir norādīts: "Prasības nodrošināšanai saskaņā ar CPL 137. panta noteikumiem nav nepieciešams iesniegt pierādījumus apstākļiem, kas var padarīt par neiespējamu vai apgrūtināt iespējamā sprieduma izpildi. Pietiekams pamats celtās prasības nodrošināšanai ir pieteicēja uzskats, ka pastāv šaubas par iespējamā sprieduma izpildi. Atsevišķos gadījumos kā pamatu prasības nodrošināšanas pieteikuma noraidīšanai tiesneši norāda motīvu trūkumu, kas pierādītu sprieduma izpildes neiespējamību. Šādas prasības pieteikumam par prasības nodrošinājumu likums neizvirza. Pierādījumu iesniegšanu par iespējamā atbildētāja negodprātīgu rīcību likums prasa tikai CPL 139. pantā paredzētajā gadījumā."4

Pēc minētā tiesu prakses apkopojuma var secināt, ka tiesa var nodrošināt jebkuru prasību, balstoties tikai uz pieteicēja (prasītāja) šaubām par sprieduma izpildes apgrūtinājumu vai neiespējamību, nevērtējot pierādījumus un atbildētāju negodprātību, kā arī prasības pamatotību. Rezultātā tiesa, gramatiski interpretējot CPL 137. pantu, pretrunā ar CPL 8. panta, 9. panta, 10. panta un 93. panta noteikumiem, paļaujoties tikai uz pieteicēja (prasītāja) šaubām par sprieduma izpildes apgrūtinājumu vai neiespējamību var apmierināt pieteikumu par prasības nodrošināšanu pat acīmredzami nepamatotās un absurdās prasībās, kas vēl jo vairāk nav pieļaujams, ņemot vērā 141. panta 2009. gada 5. februāra grozījumu,5 ar kuru atbildētājam tika atņemta iespēja pārsūdzēt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Par CPL 141. panta 2009. gada 5. februāra grozījumu pilnīgi pamatoti tika iesniegta konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesā un 2009. gada 4. novembrī tika pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu.6

Rezumējot minēto, izskatot tikai dažas ar prasības nodrošinājumu saistītas problēmas, lai maksimāli nodrošināt abu pušu līdztiesību prasības nodrošinājuma piemērošanā, tiek izvirzīti šādi de minimis priekšlikumi konstatēto problēmu novēršanai:

1) CPL 19. nodaļā ir nepieciešams izdarīt grozījumus, attiecinot CPL 139. panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus prasības nodrošināšanai pirms prasības celšanas arī uz celtajām prasībām, tādējādi bez jebkādas diskriminācijas radot vienādu tiesisko regulējumu prasītājam un atbildētājam pirms prasības celšanas ar atbildētāju un prasītāju jau celtajās prasībās;

2) pieteicēja uzskats, ka pastāv šaubas par iespējamā sprieduma izpildi, nevar būt par pamatu celtās prasības nodrošināšanai;

3) lēmums par prasības nodrošināšanu atzīstams par motivētu tikai tad, ja lēmumā ir analizēts, vai prasības apmierināšanas iespēja ir tāda, kas ļauj nodrošināt prasību, ierobežojot atbildētāja tiesības (prasības formāli juridiskais pamatojuma vērtējums); lēmumā ir loģiski pamatots, kāpēc prasības nodrošinājums vispār ir vajadzīgs un kāpēc tas ir pieļaujams (atbildētāja negodprātīgas rīcības vērtējums);

4) ir jāizvērtē nepieciešamība pagarināt CPL 140. panta pirmajā daļā noteikto pieteikuma par prasības nodrošināšanas izlemšanu termiņu, tādējādi piešķirot tiesai sapratīgu laiku jautājuma par prasības nodrošinājumu izvērtēšanai un lēmuma taisīšanai. 


1 Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 226. lpp.

2 Levits E. Aktuālās judikatūras apskats. Likums un Tiesības, 2005, Nr. 1, 72. lpp.

3 Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 23. lpp.

4 Pilns prakses apkopojuma teksts ir pieejams: www.at.gov.lv

5 12.02.2009. likums, spēkā no 19.02.2009. Latvijas Vēstnesis, 18.02.2009., Nr. 27(4013).

6 Pilns lēmuma teksts pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_ierosin_2009_106.htm




 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings