Global menu

Our global pages

Close

Valdes locekļu atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem

  • Latvia

    21-08-2009

    Autori: Janis Lagzdinš un Anete Unbedahte

    www.ifinanses.lv, 21.08.2009.

    Šis gads vairumam komersantu ir nozimigu parbaudijumu laiks, kad speju pastavet un nodarboties ar komercdarbibu noteicis tas, cik racionali un drosmigi, izvertejot ekonomisko pamatojumu, globalas ekonomikas recesijas laika komersanti pienem lemumus un pakarto savu darbibu esošajai situacijai. Apstaklis, ka ši gada pirmajos septinos menešos tiesas ir iesniegti 1370 maksatnespejas pieteikumi, kamer pagajušaja gada šaja paša laika posma tikai 778, liecina, ka daudziem komersantiem nav izdevies pardzivot ekonomiskas nestabilitates periodu.

    Vai faktu, ka komersants cieš zaudejumus, ir japienem ka ekonomiskas lejupslides sekas vai tomer jamekle zaudejumu rašanas celoni un celonsakariba ar to nodaritajiem?
     
    Nemot vera, ka valdes loceklis vada un parstav kapitalsabiedribu (sabiedriba), baudot dalibnieku uzticibu, raksta turpinajuma tiks aplukota valdes locekla atbildiba par sabiedribai nodaritajiem zaudejumiem, noraditi priekšnosacijumi sabiedribas prasibas celšanai pret valdes locekliem, ka ari doti paris ieteikumi valdes locekliem, lai minimizetu zaudejumu atlidzinašanas pienakumu.

    Valdes loceklis – persona, kura vada un parstav sabiedribu


    Komerclikuma noteikumi paredz, ka valde ir sabiedribas izpildinstitucija, kas vada un parstav sabiedribu. Gadijuma, ja sabiedriba ir vairaki valdes locekli, tie no sava vidus ievel valdes priekšsedetaju, kurš vada un organize ari valdes darbu. No iepriekš noradita secinams, ka valdes loceklis ne tikai organize sabiedribas iekšejo darbibu, bet ari parstav to attiecibas ar trešajam personam, cita starpa, rikojoties ar sabiedribas mantu un naudas lidzekliem.
     
    Atškiriba no atseviškam arvalstis registretam sabiedribam, piemeram, Lielbritanija un Niderlande, kur par sabiedribas valdes locekli var but gan fiziskas, gan juridiskas personas, Latvija, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, par sabiedribas valdes locekli var but tikai ricibspejiga fiziska persona, kura izteikusi savu piekrišanu ienemt attiecigo amatu.
     
    Nemot vera valdes locekla nozimigo lomu, svarigi, lai valdes loceklim butu nepieciešamas iemanas un zinašanas, ar kuram nodrošinat sabiedribas darbibu atbilstoši tas interesem visos tas attistibas posmos, iespejami drizak sasniegt pozitivus darbibas rezultatus. Komerclikuma valdes loceklim nepieciešamas ipašibas generalklauzulas veida ietvertas 169. panta, proti, valdes loceklim savi pienakumi japilda ka krietnam un rupigam saimniekam. Krietna un rupiga saimnieka jedziens norada ari uz uzticibu sabiedribai un tas dalibniekiem. Gadijuma, ja valdes loceklis savus pienakumus nepilda ka krietns un rupigs saimnieks, tas ar visu savu mantu ir atbildigs sabiedribas priekša, kur sabiedriba ir tiesiga prasit nodarito zaudejumu atlidzinašanu no valdes locekla pilna apmera. Turklat, ja sabiedriba ir vairaki valdes locekli, tad tie nes solidaru atbildibu, proti, zaudejumus pilna apmera sabiedriba pec sava ieskata ir tiesiga prasit no katra valdes locekla.
     
    Ko nozime but par krietnu un rupigu saimnieku?
     
    „Krietns un rupigs saimnieks” ir plaši interpretejams jedziens, kuru tiesu prakse un tiesibu zinatnieki piepilda ar konkretu saturu, jo ikviens gadijums javerte individuali, lai sasniegtu taisnigu un objektivi pamatotu tiesisko attiecibu noregulejumu.
     
    Vertejot, vai valdes loceklis ir pildijis savus amata pienakumus atbilstoši Komerclikuma prasibam, vera nemami ir ne tikai objektivie, bet ari subjektivie kriteriji. Krietna un rupiga saimnieka pienakumu apjoms neaprobežojas vien ar valdes locekla subjektivo attieksmi pret savu pienakumu pildišanu. Tatad, valdes loceklim, lai pieraditu, ka tas konkretaja situacija rikojies ka krietns un rupigs saimnieks, nepietiek pieradit, ka tas godpratigi pildijis savus amata pienakumus. Valdes loceklim ir japierada ari tas, ka pastavot analogai situacijai, lidzigi butu rikojusies jebkura cita vidusmera sapratiga persona, kurai ir pietiekamas zinašanas un kvalifikacija attiecigaja joma. Gadijuma, ja valdes loceklis nevar pieradit, ka tas rikojies ka krietns un rupigs saimnieks, tas ar visu savu mantu ir atbildigs par sabiedribai nodaritajiem zaudejumiem. Tatad, gadijumos, kad sabiedribai ir nodariti zaudejumi, valdes locekla atbildiba par šiem zaudejumiem tiek automatiski prezumeta.


    Krietns un rupigs saimnieks sevi ietver nepieciešamibu:
    ieverot normativos aktus, kas nozime, ka valdes loceklis atbild ne tikai par savu, ar likumu noteikto, pienakumu izpildi, bet ari par visas sabiedribas darbibas likumibu. Ta, piemeram, valdes loceklim vismaz reizi gada saskana ar Komerclikuma prasibam ir jasasauc dalibnieku sapulce gada parskata apstiprinašanai, vienlaikus raugoties, lai sabiedriba ieverotu ari citas normativo aktu prasibas.
    Ieverot sabiedribas statutus, kas nozime, ka valdes loceklis nedrikst parkapt sava pilnvarojuma apmeru, kas cita starpa var tikt ierobežots sabiedribas statutos. Piemeram, sabiedribas valdes loceklis nedrikst atsavinat sabiedribai piederošu nekustamo ipašumu, ja sabiedribas statutos ir paredzets, ka nekustamais ipašums atsavinams tikai ar dalibnieku sapulces piekrišanu.
    Ieverot dalibnieku sapulces likumigos lemumus, kas nozime, ka valdes loceklim ir japaklaujas lemumiem, kurus pienemusi sabiedribas dalibnieku sapulce, pie nosacijuma, ka dalibnieku sapulces pienemtie lemumi nav preteji likumiem un labiem tikumiem.
    But lojalam un uzticamam pret sabiedribu un tas dalibniekiem, kas nozime, ka valdes loceklim ir aizliegts rikoties savu vai trešo personu intereses. Piemeram, lojalitates parkapums bus saskatams gadijuma, ja valdes loceklis noslegs sabiedribai neizdevigu darijumu ar sev tieši vai netieši piederošu vai kontrolejošu sabiedribu.
    Sniegt patiesu un pilnigu informaciju gan valsts un pašvaldibu iestadem, gan sabiedribas dalibniekiem. Šaja gadijuma prasit zaudejumu atlidzibu no valdes locekla bus iespejams tikai gadijuma, ja tieši šis nepatiesi sniegtas informacijas del sabiedribai ir nodariti zaudejumi. Piemeram, sabiedribai ir uzlikts par pienakumu nomaksat soda naudu par nepatiesas informacijas sniegšanu valsts vai pašvaldibu iestadem, atbilstoši Latvijas Administrativa parkapuma kodeksam.
    Rikoties ar vislielako rupibu, pienemot lemumus par sabiedribas darbibu, tas vadibu un parvaldibu. Jaatzime, ka jebkura lemuma pienemšana, darijuma noslegšana un jebkuru citu darbibu veikšana valdes loceklis nedrikst pielaist pat vieglu neuzmanibu. Tapec katra lieta, darijuma vai darbiba valdes loceklim ir jarikojas maksimali efektivi, precizi un tiesiski prognozejot iespejama lemuma sekas.
    Savlaicigi pildit savus pienakumus, mazinot iespejamos komercdarbibas riskus. Janorada, ka jebkura komercdarbiba tomer ir saistita ar lielaku vai mazaku risku, kuru valdes loceklim, piemerojot savas zinašanas vai konsultejoties ar ekspertiem, ir pienakums izslegt vai vismaz minimizet.
    Sabiedribas prasibas celšana pret valdes locekli par sabiedribai nodarito zaudejumu atlidzinašanu
     
    Saskana ar Komerclikuma regulejumu, sabiedribas prasibu pret valdes locekli var celt:
    sabiedribas dalibnieku sapulce, par to pienemot attiecigu lemumu. Šada lemuma pienemšana ir viena no dalibnieku sapulces ekskluzivajam kompetencem. Sabiedribas prasibu pret valdes locekli cel un uztur padome. Ja sabiedribai nav padomes, dalibnieku sapulce, kura pienem lemumu par prasibas celšanu pret valdes locekliem, prasibas celšanai un uzturešanai ievele vienu vai vairakus sabiedribas parstavjus. Lemumu par sabiedribas prasibas celšanu dalibnieki var pienemt ar klatesošo dalibnieku vienkaršu balsu vairakumu. Svarigi atzimet, ka sabiedribas statutos prasibas celšanai nedrikst noteikt lielaku balsu vairakumu. Noteikti jaatzime, ka par zaudejumiem, kas sabiedribai radušies nepamatotas prasibas del, atbild solidari tie par prasibas celšanu balsojušie dalibnieki, kuru riciba konstatets launs noluks vai rupja neuzmaniba.
    Sabiedribas kreditors, kurš nevar panakt sava prasijuma apmierinašanu no sabiedribas. Jaatzime, ka sabiedribas kreditoriem ir tiesibas celt prasibu, un šis tiesibas nav ierobežotas ari gadijumos, ja:
    sabiedriba ir atteikusies no prasibas pret valdes locekli;
    ir noslegts izligums, vai
    zaudejums nodarits, pildot dalibnieku sapulces vai padomes lemumu. Tomer jaatceras, ka šadas prasibas var celt tikai piecu gadu laika no prasibas tiesibu rašanas dienas.
    Neatkarigi no ta vai sabiedribas prasibu cel dalibnieku sapulce, vai kreditors, svarigi ir atcereties, ka civiltiesiskie zaudejumi, kas radušies sabiedribai, nav isti tas pats, kas zaudejumi gramatvedibas izpratne.
     
    Butiski noradit, ka Latvijas Republikas Augstakas tiesas Senata Civillietu departaments sava 2006. gada 20. decembra lieta Nr. SKC-747 ir noradijis, ka sabiedribas prasibu iespejams celt ari pret valdes locekli, kurš jau beidzis pildit valdes locekla pienakumus, bet zaudejumus ir nodarijis pildot savus valdes locekla amata pienakumus.
     
    Tiesibu teorija tiek atzits, ka zaudejumu atlidzibas prasibas apmierinašanai ir nepieciešami tris priekšnoteikumi, kas attiecigi pieradami tiesa:
    valdes locekla prettiesiska riciba (darbiba vai bezdarbiba);
    zaudejumu esamiba un to konkrets apmers (zaudejumu var but tiešie un netiešie);
    celoniskais sakars starp prettiesisko ricibu un zaudejumiem, bet vaina – tiek prezumeta vai, saskana ar jaunakajiem tiesibu doktrinas atzinumiem, ir ieklaujama prettiesiskas darbibas objektivaja novertejuma.
    Butiski noradit, ka celot sabiedribas prasibu, atškiriba no visparejas civilprocesulas kartibas, tieši valdes locekla pienakums ir pieradit, ka vinš rikojies ka „krietns un rupigs saimnieks” un tadel zaudejumi, kas radušies sabiedribai nav vina ricibas sekas. Tadel, pienemot lemumu par prasibas celšanu, sabiedribas dalibnieku sapulcei ir jabut parliecinatai, ka tiesa bus iespejams pieradit zaudejumu esamibas faktu, savukart pieradišanas pienakums, ka zaudejumi nav radušies valdes locekla darbibas rezultata, ir valdes locekla pienakums.
     
    Gadijuma, ja prasibu sabiedribas laba nolemj celt kreditors, sakotneji kreditoram tiesa japierada, ka tas ir veicis visas iespejamas darbibas, lai panaktu sava prasijuma apmierinašanu no sabiedribas, tacu tas nav izdevies. Noteikti jaatzime, ka labveliga tiesas sprieduma gadijuma jebkura zaudejumu atlidziba, kas sanemta no valdes locekla, tiks novirzita sabiedribai un kreditors vares prasit sava prasijuma apmierinašanu tikai no sabiedribas, taja skaita, pretendejot uz zaudejuma atlidzibu.


    Ieteikumi valdes locekliem
     
    Dalibnieku sapulces apstiprinajums. Nemot vera, ka valdes locekli ir atbrivoti no atbildibas, ja vini rikojušies saskana ar likumigu dalibnieku sapulces lemumu, ipaši riskantu darijumu noslegšanai valdes loceklis var lugt dalibnieku sapulcei pienemt lemumu par šada darijuma apstiprinašanu. Atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, dalibnieku sapulcei ir tiesibas pienemt ari tadus lemumus, kas cita starpa ietilpst ari valdes kompetence. Šadas piekrišanas vai apstiprinajuma sanemšana izslegtu iespeju prasit zaudejumu atlidzibu no valdes locekla, ja sabiedribai radušies zaudejumi šada darijuma rezultata. Tas, ka padome apstiprinajusi valdes ricibu, neizsledz valdes loceklu atbildibu sabiedribas priekša. Šeit noteikti jamin ari iznemums – dalibnieku sapulces lemums par gada parskata apstiprinašanu, kas pats par sevi neatbrivo valdes loceklus no atbildibas par vinu ricibu attiecigaja parskata perioda.
     
    Valdes locekla civiltiesiskas atbildibas apdrošinašana. Atbilstoši speka esošo normativo aktu noteikumiem un lielako apdrošinašanas sabiedribu piedavajumiem, gan pats valdes loceklis, gan sabiedriba valdes locekla vieta var veikt valdes locekla civiltiesiskas atbildibas apdrošinašanu, nosledzot par to attiecigu apdrošinašanas ligumu. Saskana ar apdrošinašanas liguma noteikumiem tiek apdrošinata valdes locekla civiltiesiska apdrošinašana par sabiedribai vai trešajam personam nodaritajiem finansialajiem zaudejumiem. Apdrošinašanas sabiedriba saskana ar noslegta apdrošinašanas liguma noteikumiem, iznemumiem un nosacijumiem atlidzinas tos apdrošinašanas perioda laika atklatos finansialos zaudejumus, taja skaita juridiskos izdevumus un tiesašanas izdevumus, kas radušies sabiedribai vai trešajam personam valdes locekla neuzmanibas vai neveribas del, par kuru valdes loceklis ir atbildigs saskana ar speka esošajiem komercdarbibu regulejošiem normativajiem aktiem un kurus nodarijis valdes loceklis, veicot savus amata pienakumus. Tatad apdrošinatais risks ir apdrošinašanas polise paredzetais no valdes locekla gribas neatkarigs notikums, kura iestašanas iespejama nakotne, bet apdrošinašanas gadijums ir ar apdrošinato risku celonsakarigi saistits negaidits un neparedzets notikums, kuram iestajoties paredzeta apdrošinašanas atlidzibas izmaksa atbilstoši apdrošinašanas ligumam. Apdrošinašanas atlidzibas izmaksa tiek veikta pec zaudejumu kompensacijas principa, atlidzinot tikai pieradamos zaudejumus.

     

    For more information contact

    < Go back

    Print Friendly and PDF
    Subscribe to e-briefings