Global menu

Our global pages

Close

Valdībai ar likumu vajadzētu iegrožot izsniegto hipotekāro kredītu apjomu

  • Latvia
  • Other

27-10-2009

Intervija ar Deividu Greju

Pienemot premjera Valda Dombrovska priekšlikumu grutibas nonakušo kreditnemeju aizsardzibai, butu gruti panakt, ka bankas turpinatu izsniegt aizdevumus. Atbildiba par sarežgito situaciju jauznemas gan kreditnemejiem, gan bankam, tomer atbildibas ierobežošana ar kilu nav labakais risinajums - drizak nepieciešams liegt nesamerigi lielu kreditu izsniegšanu, ekskluziva intervija Db norada vienas no lielakajam advokatu firmam pasaule Eversheds International vaditajs Deivids Grejs (David Gray).

Pieņemot premjera Valda Dombrovska priekšlikumu grūtībās nonākušo kredītņēmēju aizsardzībai, būtu grūti panākt, ka bankas turpinātu izsniegt aizdevumus. Atbildība par sarežģīto situāciju jāuzņemas gan kredītņēmējiem, gan bankām, tomēr atbildības ierobežošana ar ķīlu nav labākais risinājums - drīzāk nepieciešams liegt nesamērīgi lielu kredītu izsniegšanu, ekskluzīvā intervijā Db norāda vienas no lielākajām advokātu firmām pasaulē Eversheds International vadītājs Deivids Grejs (David Gray).

Vai atbildību nepieciešams ierobežot ar kreditējamās lietas apjomu, kā to ierosina mūsu premjers?

Es to nedarītu. Tā būtu iejaukšanās finanšu sistēmas pamatstruktūrā. Ja to izdarīsiet, būs grūti panākt, ka bankas arī nākotnē izsniegs kredītus. Ir jāapzinās, ka lēmumiem, ko pieņemsim tagad, sekas būs tālejošas un tie var nonākt pretrunā mērķim, ko plānots sasniegt. Ja bankām dosiet signālu: ja būs grūti laiki, piedodiet, bet mēs mainīsim likumus, un jūs investīcijas atpakaļ nedabūsiet, - domāju, tad nākotnē bankas negribēs sniegt aizdevumus.

Vai neapdomīgs kreditors, jūsuprāt, nav līdzatbildīgs par kredīta atdošanu?

Atbildība ir jāuzņemas kredītņēmējiem. Cilvēki aizņēmās naudu, jo domāja, ka tā būs laba investīcija, ka īpašuma cenas kāps. Daži bija piesardzīgāki, tomēr bija citi, kas nopirka vairāk nekā vienu īpašumu, saskatot iespējas nopelnīt, tāpēc nevarētu teikt, ka kredītņēmēji ne pie kā nav vainīgi. Ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību.

Bet kā tad ir ar banku atbildību? Latvijā milzīgus kredītu apjomus izsniegušas Skandināvijas bankas ar ilgu darbības pieredzi.

Bankām Latvijā nemūžam nevajadzēja izsniegt tik daudz aizdevumu, kā tās izsniegušas. Ja bankas ir izsniegušas aizdevumu, apzinoties, ka ir maz ticams, ka kredītņēmējs būs spējīgs atmaksāt tādu summu, tad viennozīmīgi tā no banku puses bijusi bezatbildīga kredīta izsniegšana. Zinu, ka jums ir piemēri, kad hipotekārais kredīts reizes piecas septiņas pārsniedz cilvēka gada ienākumus. Tā, manuprāt, ir bezatbildīga kredītu izsniegšana, un šis ir lauciņš, ko dažas valdības sakārto, mainot noteikumus un aizliedzot šādu aizdevumu izsniegšanu. Tas arī ir saprātīgāks risinājums nekā mēģināt dzēst ugunsgrēku šodien.

Kā atrast robežšķirtni starp kredītņēmēja un devēja atbildību?

Šajā jautājumā nav viegla risinājuma, vienkāršas atbildes. Taču, ja atceros, kā pirku savu pirmo māju, maksimums, ko varēju aizņemties, bija divarpus reizes vairāk nekā mani tā brīža gada ienākumi. Ja šo 20 gadu laikā pieļaujamais aizdevuma apjoms palielinājies līdz sešām septiņām reizēm, varbūt ir laiks atgriezties pie aizņēmumiem, ko varam atļauties.

Latvijā daudz diskutēts, vai krīzi varam uzskatīt par force majeure. Kāds ir jūsu viedoklis?

Interesants jautājums, jo mums kā juristiem ir līgumi, kuros ir skaidri un gaiši definēts, kas ir force majeure. Es teiktu, ka force majeure ir kaut kas, ko jūs nevarat kontrolēt. Kā patērētājs vai uzņēmējs jūs, protams, varat teikt, ka pašlaik notiek lietas, ko nevaram ietekmēt, taču es uzskatu, ka tas, kas pašlaik notiek, ir sekas tam, ko cilvēki ir izdarījuši. Šī krīze nav Dieva pirksts kā cunami vai viesuļvētra. Krīzi izraisīja banku aktivitātes un cilvēku mantkārība. Tā kā es neuzskatu, ka krīze ir force majeure.

Latvijā notiek procesi pret tā dēvētajiem oligarhiem. Prokuratūrai trūkst kapacitātes gan pienācīgi izmeklēt lietas, gan uzturēt apsūdzību. Vai risinājums varētu būt tāds, ka valsts pērk pakalpojumu no neatkarīgiem, starptautiski atzītiem advokātu birojiem, kas izmeklē un uztur apsūdzību?

Manuprāt, labākais risinājums prokuratūrai ir veikt šo darbu un darīt to pienācīgi. Ja prokuratūrai šādās lietās nepieciešama starptautiski atzītu advokātu biroju palīdzība, runa varētu būt par viņu palīdzību lietas izmeklēšanā, sagatavošanā skatīšanai, tomēr apsūdzība tiesā jāuztur prokuratūrai.

Vai realitātē advokāts spēj ievērot ētikas kodeksu un labi nopelnīt, piemēram, ja klients tiek konsultēts par nodokļu optimizāciju?

Jā, spēj. Nedomāju, ka tur ir kāda pretruna. Sevi uzskatu par advokātu, kas ievēro ētikas normas, un man ir izdevies sevi nodrošināt jau 20-30 gadus. Juristi ir apmācīti rīkoties pareizi. Ja sniedzam padomus klientiem nodokļu jautājumos, mūsu sniegtajam padomam jābūt likuma rāmjos īstenojamam, nevis pretlikumīgam. Pirms divarpus gadiem strādājām pie savas (Eversheds) stratēģijas līdz 2012. gadam. Mums bija savs futurologs, un viena no lietām, par ko viņš runāja un ko mēs apspriedām ar saviem darbiniekiem, bija, ka, sniedzot konsultācijas klientam, ir jāskatās ne tikai uz likumu, bet arī ētisko pusi, turklāt ne tikai konkrētajā brīdī, bet izsverot arī to, kā tas no klienta ētikas viedokļa izskatīsies nākotnē. Ja pēc trīs gadiem tas, ko izdarījāt, izskatīsies nepareizi, reputācijai nelīdzēs, ka teiksiet - toreiz tas bija likumīgi un pareizi.

Kā kopumā situācija ietekmē advokātu birojus?

Tāpat kā citus uzņēmumus arī advokātu birojus ir ietekmējusi recesija un ekonomikas lejupslīde. Viens no izaicinājumiem, ar kuru jāsastopas lielākai daļai advokātu biroju, tiesa, ne katrā valstī un ne visām firmām, ir rūpīga biznesa plānošana. Esam novērojuši, ka klienti ir kļuvuši prasīgāki, vairāk norūpējušies par budžetu un vienlaikus ir ievērojami pieaugusi uzņēmuma padomes un kompānijas jurista loma uzņēmumos, jo vadītāji arvien vairāk spiesti vērsties pēc padoma. Arī mums tāpat kā citām kompānijām bija jāpārskata izdevumu daļa, jāskatās, uz kā rēķina varam ietaupīt. Piemēram jau 18 mēnešus neesam rīkojuši konferences, saaicinot vienuviet partnerus. Protams, neesam uz visiem laikiem atteikušies no šādiem pasākumiem, jo kompānijas izaugsmē tie ir būtiski. Tāpat šajā situācijā mums nereti jānāk pretim klientiem, kas nokļuvuši finanšu grūtībās - sniedzam viņiem pakalpojumu, ticot un cerot, ka klienti pārvarēs grūtības un samaksās mums. Tādās reizēs mēs varam uzlabot savas attiecības ar klientiem, apliecinot, ka grūtos laikos viņus nepametīsim nelaimē.

Vai ir palielinājusies konkurence, varbūt kāds no konkurentiem bankrotējis?

ASV, Lielbritānijā un dažās Eiropas valstīs tiešām konkurence advokātu biroju starpā ir palielinājusies, jo dažkārt juristu ir par daudz. Esam novērojuši milzu kritumu nekustamā īpašuma sektorā, uzņēmumu pārņemšanas lietās. Vairums kompāniju ir cīnījušās, lai tās nepaliktu bez finanšu līdzekļiem, savukārt tās, kam nauda bija, līdzekļus centušās uzglabāt rezervēs. Darbinieku skaita samazināšanu esam bijuši spiesti veikt tikai Lielbritānijā, bet citur Eiropā esam iztikuši bez atlaišanas.

Kāpēc tieši Lielbritānijā klājas visgrūtāk?

Daļēji tas skaidrojams ar uzņēmējdarbības struktūru Apvienotajā Karalistē. Mums ir ļoti liels nekustamo īpašumu biznesa sektors. Piemēram, pirms 18 mēnešiem mums bija 300 juristu, kas specializējās tikai šajā sektorā. Līdz ar to fakts, ka uzņēmums ir liels un milzīga bija nekustamo īpašumu tirgus biznesa daļa, darījumu apjomi arī ir galvenais iemesls, kāpēc tur mums klājas tik grūti.

Kādi ir uzņēmuma rezultāti?

Kopumā kompānijas apgrozījums un peļņa ir sarukuši, taču šādi rezultāti ir, galvenokārt pateicoties situācijai Lielbritānijā. Citviet gan apgrozījums, gan peļņa ir saglabājušies iepriekšējā līmenī.

Kā plānojat nākamo gadu?

Mēs cenšamies pēc iespējas vairāk runāt ar klientiem, izpētīt, noskaidrot, ko viņi no mums sagaida, kas viņiem ir nepieciešams. Juridiskās funkcijas loma uzņēmumos ir pieaugusi, līdz ar to palielinājusies mūsu loma.

Gan jūsu nozarei, gan ekonomikai kopumā kaitē tas, ka nezinām, vai zemākais punkts ekonomikā sasniegts. Kā jums šķiet, vai tas jau ir aiz muguras?

Es esmu optimists un man labpatīkas uzskatīt, ka sliktākais ir aiz muguras un situācija uzlabosies. Taču, plānojot biznesu, ir jātēmē pa vidu starp optimismu un pesimismu.



 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings