Global menu

Our global pages

Close

Speciāla kārtība var paātrināt būvatļauju apstrīdēšanas tiesvedību

  • Latvia
  • Construction and engineering

18-02-2013

Intervija ar Ilzi Kramiņu

Autori Uldis Andersons, Māris Ķirsons

Dienas Bizness, Nr. 34(4439) 18.02.2013

Tiesvedības laiku būvatļauju apstrīdēšanas gadījumos būtu iespējams saīsināt no gadiem līdz dažiem mēnešiem.

To varētu īstenot, ja tiktu ieviesta kārtība, kur būvatļauju apstrīdēšana tiek skatītas prioritārā kārtībā, ar saīsinātiem termiņiem. Vēl jo vairāk, ja Šādas lietas skatītu viena Administratīvā rajona tiesa ar kompetentiem tiesnešiem. DB Uzņēmēju kluba biedri norādījuši ne tikai uz būvatļauju pārsūdzības termiņu saīsināšanu, bet arī uz ātrāku tiesvedību, jo taisnīgums pēc vairākiem gadiem nav taisnīgums. Šo ideju atbalsta arī Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Precedents jau ir

šāda ideja ir aizgūta no Saeimā trešajā lasījumā akceptētajiem grozījumiem Civilprocesa likumam grozījumiem, kuri paredz speciālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. DB jau 11.02.2013. rakstīja, ka dalībnieku strīdu izskatīšana notiks tikai vienā tiesu instancē un par to varēs iesniegt sūdzību tikai kasācijas kārtībā. Senāta sēdē lieta tiek izskatīta ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Senāta rīcības sēdes vai pēc tam, kad rakstveida procesā pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

Vērtējama ideja

„Tā ir apspriežama ideja, kaut arī dalībnieku (akcionāru) strīds ir civiltiesisks strīds, kamēr būvatļauja ir administratīvs akts un tās apstrīdēšanu izskata Administratīvā tiesa,” tā ideju vērtē bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka, paredzot saīsinātos termiņus būvatļauju apstrīdēšanas gadījumos, kādu citu lietu izskatīšana var ari ie¬vilkties. „Saīsinātu termiņu un procedūru noteikšana Administratīvā procesa likumā attiecībā uz būvniecības strīdu izskatīšanas kārtību administratīvajās tiesās būtu vērtējama pozitīvi, vienlaikus neaizmirstot par visas tiesu sistēmas reformas nepieciešamību kopumā,” situāciju vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā Būvniecības un teritorijas plānošanas darba grupas vadītāja Ilze Kramiņa. Viņa gan atzīst, ka tas, kādi būtu ieguvumi vai zaudējumi no šo strīdu izskatīšanas tieši vienā konkrētā tiesu namā, būtu vēl izvērtējams.

Uzņēmēji ir par

Ieguvēji no šāda risinājuma varot būt visi, gan projektu attīstītāji - investori, gan būvnieki. Proti, attīstītāji salīdzinoši ātri iegūtu galīgo lēmumu un ilgstoši neatrastos labilā situācijā. „Jebkurā gadījumā kā komersants esmu abām rokām par to, lai lietas tiktu izskatītas pēc iespējas ātrāk - domāju, ka tas ir aktuāli ne tikai būvniecībā, bet arī jebkurā citā nozarē. Tā ir viena liela vispārēja problēma, ka tiesvedība notiek ļoti ilgā laikā, attiecinot to ne tikai uz specifiskiem būvniecības jautājumiem,” tā šo ideju vērtē SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.

Daudz runu, maz darbu

Savukārt investoru intereses pārstāvošais advokāts Aivars Blūmiņš atzīst, ka par šo jautājumu ir diskutēts. „Zinu, ka ari Tieslietu ministrijā par to ir bijušas diskusijas,” tā A. Blūmiņš. Kad pagājušā gada beigās tika sakults ūdens, domājot par risinājumu šim būvniecības regulējumam, tad viena no iespējamām idejām arī bija skatīt šo jautājumu paātrinātā kārtībā. „Taču ir viena problēma - pašreizējā tiesu kapacitāte varētu nebūt pietiekama. Un papildus tam ari dažiem Tieslietu ministrijas ierēdņiem bija skeptiska attieksme - proti, ja šo jautājumu likumdevējs akceptēs kā prioritāru, bet ir vēl virkne citu administratīvā kārtā risināmu jautājumu, kurus tāpat varētu izvirzīt kā prioritārus. Un, ja par vienīgo prioritāti noteiktu būvniecību, bet nerisinātu citus jautājumus, tad sabiedrība to nesaprastu,” skaidro A. Blūmiņš. Viņš gan piekrīt, ka būvatļauju strīdus gadījumi kas nonāk līdz tiesai, nav daudz (DB jau rakstīja, ka pērn Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi 1114 būvatļaujas, no kurām 15 tika apstrīdētas).

Larix Property valdes loceklis Romāns Astahovs atzīst, ka vēl labāk, ja būtu iespēja pieņemt paātrinātu pagaidu spriedumu, kas ari izskanējis priekšlikumos Būvniecības likuma grozījumiem. Lai ari tajā bridi attīstītājam saglabājas risks, taču, ja viņš ir pārliecināts, ka neko sliktu nav izdarījis un ka galaspriedums būs labvēlīgs, viņš var turpināt būvniecību.

Vairāki aspekti

„No investoru viedokļa būtu veicināmi tādi grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas saīsinātu būvniecības strīdu izskatīšanas termiņus,” norāda I, Kramiņa. Proti, būtu pieļaujams, ka, līdzīgi kā ar grozījumiem Civilprocesā, attiecībā uz dalībnieku strīdiem tiktu noteikts, ka būvatļaujas tiesiskumu pārbauda tikai divās instancēs - Administratīvajā rajona tiesā un pēc tam - Augstākās tiesas Senātā. Tāpat, pēc I. Kramiņas domām, būtu veicināma konkrētu procesuālu terminu noteikšana būvniecības strīda izskatīšanai katrā no instancēm, tā ļaujot pusēm ātrāk saņemt galīgo tiesas spriedumu. „Vienlaikus, protams, nedrīkst aizmirst, ka saīsinātu terminu noteikšana nerisina tiesu noslodzes problēmu kopumā, jo būtu nepieciešama izsvērta tiesu sistēmas reforma, kas ļautu samazināt lietu atlikumus un padarītu procesuālās tiesības un tiesu darbu efektīvāku - ar mērķi nodrošināt visu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos,” tā I. Kramiņa. Tas, vai visus būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumus nodot izskatīšanai kādam konkrētam Administratīvās rajona tiesas tiesu namam, viņasprāt, būtu tiesībpolitiska izšķiršanās. „Būtu jāņem vērā, ka šādā gadījumā palielinātos konkrētā tiesu nama noslodze, jāvērtē, vai konkrētajā tiesu namā ir nepieciešamā tiesnešu specializācija šādu nereti komplicētu strīdu izskatīšanā, kā ari jāizsver, vai pastāv pietiekams pamats noteikt, ka visiem potenciālajiem pieteicējiem, kas vēlas apstrīdēt būvatļauju un kuri var dzīvot dažādos Latvijas rajonos, būtu jādodas tieši uz vienu konkrēti noteikto tiesu namu savu interešu aizsardzībai,” uzsver I. Kramiņa. Šobrīd Administratīvā procesa likumā ir ietverts teritoriālās piekritības princips. Tādējādi gan pieteicējs, gan būvatļaujas saņēmējs strīdu risina teritoriāli vistuvākajā tiesā. „Viena konkrēta tiesu nama noteikšana būvniecības strīdu izskatīšanai šo kārtību varētu mainīt, tādējādi palielinot attālumu no pieteicēja un investora atrašanās vietas līdz strīda izšķiršanas vietai,” brīdina I. Kramiņa.

Liela ķēpa

R. Astahovs secina, ka būvatļaujas apstrīdēšanas jautājums skatāms no divām pusēm. „No vienas puses, teorētiski vienkārša bezargumentācijas apstrīdēšana nepalīdz attīstītājam. Protams, ja ātri tiek skaidrībā un termiņš nedaudz tiek pārcelts, tas vēl ir puslīdz risināms jautājums,” tā R. Astahovs. Viņš gan bilst, ka kopējās izmaksas, kas sakrājas laikā, kamēr iesniegums tiek izskatīts, tiek vākti pierādījumi, notiek skaidrošanās, un kamēr tiek pieņemts lēmums turpināt būvniecību, ir loti lielas. No otras puses, protams, tam, kas raksta iesniegumu un apstrīd būvatļauju, vajadzētu rēķināties, ka ir iespējams celt pretprasību. Un, ja, piemēram, gada laikā uzņēmējs pierāda, ka apstrīdēts nepareizi, tad var celī prasību pretim, lai apstrīdētājs nosedz zaudējumus. „Tas viss ir skaisti, taču, ja ir pagājis gads, divi vai četri, tad rodas jautājums, vai cilvēks, kas ir apstrīdējis būvatļauju, spēj vispār šos zaudējumus segt. Un, ja viņam nekā nav, tie ari paliks kā zaudējumi - lai ari tiesas spriedums būs attīstītājam labvēlīgs. Tādējādi, ja šī apstrīdēšanas procedūra ir pārāk vienkārša, tas ir liels risks, un nekas nedod 100% drošību, ka mēs varam būvēt,” tā R. Astahovs. jāatgādina, ka savulaik skaļā lieta, kurā pret būvfirmas N&J iecerēto iekšpagalma Brīvības gatvē apbūvēšanu tiesā vērsās līdzās esošās mājas iedzīvotāja Enesa Saburova, kuru aktīvi atbalstīja arī tā brīža Satversmes tiesas tiesnese un pašreizējā Saeimas deputāte Ilma Čepāne; lieta beidzās ar to, ka SIA N&j atsauca savu prasību par teju 0,33 milj. Ls piedziņu pret abām dāmām, jo vainīga bijusi Rīgas dome, tādēļ ka izdevusi prettiesisku būvatļauju.

Daļējs risinājums

Saeimā šobrīd ir atvērts eso¬šais Būvniecības likums, kurā paredzēts noteikt būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu - vie¬nu mēnesi. O. Ozoliņš uzskata, ka diskusija par būvatļauju apstrīdēšanas kārtību ir tikai daļējs risinājums. „Būvatļaujas šobrīd tiek izsniegtas tajā brīdī, kad process jau ir aizgājis tālu -ir iegādāta zeme, ir apspriesta būvniecības iecere un projekts jau ir izstrādāts,” norāda O. Ozoliņš. Respektīvi, attīstītājs līdz būvatļaujas saņemšanai jau ir izgājis vairākas būtiskas procesa kārtas un veicis pietiekami lielus ieguldījumus. „Un būvatļauja ir tikai tad, kad jau sākti reāli darbi būvlaukumā. Būtu loģiski, ja varētu būvatļauju apstrīdēt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc izsniegšanas, kā tas ir izskanējis priekšlikumos, taču ari tas būtībā jau ir stipri par vēlu. Loģiskāk būtu, ja tiktu apstrīdēta jau būvniecības iecere, kad process vēl ir tikai pašā sākumā, nevis tad, kad viss jau ir noticis,” tā O. Ozoliņš.

 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings