Global menu

Our global pages

Close

Galvinieka atbildība fiziskās personas maksātnespējas procesā

  • Latvia
  • Other

12-05-2017

Autore: Krista Bērziņa

www.itiesibas.lv, 12.05.2017.

Augstākās Tiesas (AT) Civillietu departaments ar 03.03.2017. spriedumu lietā Nr.SKC-81/2017 nepārprotami norādījis uz nemainīgu judikatūru saistībā ar galvinieka atbildību fiziskās personas maksātnespējas procesā.

Spriedumā lietā Nr.SKC-914/2017 AT risinājusi tiesību jautājumu, kas pēdējo gadu laikā raisījis plašas un diezgan pretrunīgas diskusijas. Lai gan AT jau vairākos savos iepriekšējos spriedumos norādījusi, ka galvinieka atbildība saglabājas, neskatoties uz parādnieka atbrīvošanu no saistībām tā maksātnespējas procesā, tomēr par šo jautājumu joprojām pastāvēja atšķirīga tiesību normu interpretācija gan tiesu praksē, gan juridiskajā literatūrā, ko apstiprina publikācijā analizētais tiesas spriedums.

Ar spriedumu tiesa ir skaidri izteikusi nostāju, ka fiziskās personas atbrīvošana no saistībām tās maksātnespējas procesā nav uzskatāma par galvenā parādnieka atsvabināšanu no saistībām Civillikuma (CL) 1710.un 1712.panta izpratnē. Būtībā spriedums nesatur fundamentāli jaunas tiesību normu interpretācijas atziņas, jo jau tolaik 2011.gadā AT Senāts 27.04.2011. spriedumā lietā Nr.SKC-86/2011 bija norādījis uz galvojuma akcesoritātes principa ierobežojumu iepretim galvojuma mērķim, tādējādi norādot, ka galvinieka atbildība saglabājas, neskatoties uz maksātnespējas procesu galvenajam parādniekam.

Neskatoties uz to, joprojām atvērts diskusijām tiesību normu piemērotāju vidū bija jautājums par galvojuma spēkā esamību fiziskās personas maksātnespējas gadījumā, kad persona tiek atbrīvota no saistībām sakarā ar saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu Maksātnespējas likuma (ML) 165.panta kārtībā.

Patiesībā daudzi tiesību normu piemērotāji uzskatīja, ka Senāta spriedums lietā Nr.SKC-86/2011 neesot piemērojams, jo minētais spriedums attiecināms tikai uz gadījumiem, kad galvenais parādnieks ir juridiska persona. Pēc šī sprieduma Saeimā tika rosināti CL grozījumi, kas nostiprinātu galvojuma akcesoritātes principu, izskatot šos priekšlikumus Saeimas Juridiskajā komisijā 03.10.2012. senators A.Laviņš cita starpā norādīja, ka "attiecībā uz fiziskajām personām tiesu prakse varētu šo jautājumu risināt caur tulkošanu - Maksātnespējas likuma normu, kurā ir paredzēta fiziskajām personām šī īpašā procedūra (saistību dzēšanas procedūra) maksātnespējas procesa ietvaros. Tad šī likuma norma, iespējams, izbeidz galveno saistību, un varētu, iespējams, izsecināt, ka beidzas arī galvojums”. Tomēr senators A.Laviņš kļūdījās un tiesu prakse šajā jautājumā aizgāja citā virzienā.

Gaidis Bērziņš, Saeimas deputāts, vēl 29.11.2013. rakstā "Galvojums kā akcesoriska jeb papildus (blakus) saistība parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesā", norādīja, ka likumdevējs pietiekami skaidri esot paudis savu gribu - tiesa, pabeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu saistību dzēšanas procedūru, ja persona ir izpildījusi saistību dzēšanas plānu, izbeidz un dzēš saistību dzēšanas plānā norādītās, bet pilnībā neizpildītās saistības. Šāds tiesas nolēmums būtu pamats galvojuma kā papildus (blakus) saistības izbeigšanai.

Tomēr Senāta atziņas lietā Nr.SKC-86/2011 tika attiecinātas arī uz gadījumiem, kad galvenais parādnieks ir fiziskā persona, ko skaidri apstiprina, piemēram,  AT 16.06.2016. spriedums lietā Nr.SKC-178/2016.Tieši šīs nevienveidīgās tiesu prakses un tiesību teorētiķu un praktiķu atšķirīgo viedokļu dēļ, visticamāk, AT ir šajā rakstā analizēto spriedumu publicējusi judikatūras nolēmumu arhīvā, t.i., ar nolūku uzlabot vienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu šajā jautājumā.

Lietas būtība

Izskatāmajā lietā AS "SEB banka" cēla prasību par parāda piedziņu pret 2 fiziskām personām, kuras bija devušas ekspromisorisko galvojumu (t.i., apņēmās galvot "kā pats parādnieks"), lūdzot solidāri no šīm personām piedzīt aizņēmējam izsniegto aizdevumu. Aizņēmējam tika uzsākts maksātnespējas process, kā rezultātā piedziņa no tā nebija iespējama. Maksātnespējas procesa ietvaros neizdevās pilnībā segt no kredīta līguma radušās saistības. AS "SEB banka" vērsās ar pretenzijām pret galviniekiem.

Gan pirmās instances tiesa, gan apelācijas instances tiesa prasītājas prasību noraidīja, kā pamatojumu norādot galvenokārt šādus apstākļus:

  • dzēšot galveno saistību maksātnespējas procesa ietvaros, esot izbeigušies arī paši galvojumi, kas nodrošinājuši aizdevumu, atbilstoši CL 1710.un 1712.pantam;
  • šādu tiesību izmantošana pret galvinieku liegtu galvinieku tiesības vērst regresa prasību pret galveno parādnieci;
  • AT Senāta Civillietu departamenta izteiktie atzinumi spriedumā lietā Nr.SKC-86/2011 neesot piemērojami, jo minētais spriedums attiecināms tikai uz juridisku personu, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek piemērots cits regulējums.

Par minēto spriedumu AS "SEB banka" iesniedza kasācijas sūdzību. AT Civillietu departaments apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un nodeva jaunai izskatīšanai.

AT secinājumi

Tiesa norādījusi, ka apsvērumi, uz kuriem balstījušās pirmo divu instanču tiesas ir nepamatoti.

Galvenie AT secinājumi, uz kuriem tā balstījusi savu spriedumu, ir šādi:

  • atbilstoši līdzšinējai judikatūrai galvojums kā akcesora saistība kļūst par patstāvīgu saistību parādnieka maksātnespējas gadījumā, jo galvojuma jēga ir kreditora papildus aizsardzība pret parādnieka maksātnespēju;
  • CL 1710.un 1712.panta noteikumi ir jātulko sistēmiski ar CL ceturtās daļas 10.nodaļu "Saistību tiesību izbeigšanās".
  • maksātnespējas process tiesā notiek sevišķā tiesāšanās kārtībā, bet ne prasības kārtībā, tādēļ nolēmums, ar kuru parādnieks atbrīvots no saistībām saistībā saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas dēļ, nav uzskatāms par kreditora prasījumu noraidīšanu CL 1892.panta izpratnē.

AT sprieduma secinājumu nozīme galviniekiem

Ja kāds vēl šaubījās par galvinieka atbildību fiziskās personas maksātnespējas procesā, tad ar šo AT spriedumu nepārprotami ir norādīts, ka judikatūra ir nemainīga - galvinieka saistības neizbeidzas līdz ar galvenā parādnieka atsvabināšanu no saistībām fiziskās personas maksātnespējas procesā. No minētā var secināt, ka pirms persona apņemas kļūt par galvinieku, tai rūpīgi jāapsver likumiskās sekas, uzņemoties šādu juridisku saistību. Vienīgā iespēja galviniekam izvairīties no šādu saistību segšanas ir pašam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Faktiski uz to, ka galvinieks ir atbildīgs par galvenā parādnieka saistībām, jau netieši norādīja likumdevēja veiktie grozījumi, ieviešot tā saucamo "ģimenes maksātnespēju". Tā tiek praksē pielietota gadījumos, ja galvojumu devis kāds no ģimenes locekļiem citam ģimenes loceklim (ML 131.panta pirmās daļas 1.un 2.punkts, 133.panta pirmās daļas 3.punkts), un tās mērķis ir ļaut pieteikt un virzīt  1 maksātnespējas procesu starp vienas ģimenes locekļiem, šādā veidā visiem iesaistītajiem ļaujot atbrīvoties no saistībām.

Tiesa rakstā analizētajā spriedumā lietā Nr.SKC-914/2017 gan nav apskatījusi jautājumu saistībā ar galvinieka regresa prasības iespējām, tikai norādījusi, ka tas neesot šīs prasības priekšmets, esot pavisam cits ar lietu nesaistīts jautājums, un jautājumi par galvinieka regresa prasības tiesībām esot jāvērtē galvinieka celtās prasības ietvaros, ja tāda tiek celta. ML 164.panta ceturtajā daļā skaidri noteikts prasījumus, kuri pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti, t.i.:

  • prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;
  • prasījumi no neatļautas darbības;
  • nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl ML 148.pantā minētā vienošanās nenosaka citādi;
  • prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

Līdz ar to var secināt, ka ar likumu netiek regulēts jautājums par galvinieka regresa prasību pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas, tādējādi regresa prasība, visticamāk, šādā gadījumā nebūtu iespējama.

Galvinieks faktiski atrodas neapskaužamā situācijā, jo galviniekam jāizpilda galvenā parādnieka saistība, turklāt tas zaudē regresa tiesības prasīt parādniekam atlīdzināt parāda samaksu. Tā kā galvinieks ir uzņēmies šādas saistības un tieši šāds ir galvojuma mērķis, tad galviniekiem ieteicams apdomāt, vai uzņemties šādas saistības un rūpīgi izvērtēt to iespējamās sekas.

Apkopojot minēto, jācer, ka šis AT spriedums lietā Nr.SKC-914/2017 beidzot ieviesīs vienveidīgu tiesību normu interpretāciju gan tiesu praksē, gan doktrīnā par galvinieka atbildību fiziskas personas maksātnespējas procesā.

 

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings