Global menu

Our global pages

Close

Latvijā intelektuālā īpašuma pārkāpumi visbiežāk saistīti ar plaša patēriņa precēm

  • Latvia
  • Other

12-05-2009

Intervija ar Agri Bitanu

www.bns.lv, 12.05.2009.

Daudzi ekonomisti uzsver - zinašanu ekonomikas laikmets piedzivo savu norietu un pasaule arvien uzstajigak sevi piesaka radoša ekonomika, kuru virza inovacijas un jaunrade. Tas pamata vairs nav "plikas" zinašanas un speja šis zinašanas izmantot, bet speja zinašanas apvienot viena kokteili ar sajutam, individualo pieredzi, talantu un prasmem, radot jaunu un negaiditu produktu. Tacu roku roka ar radošo ekonomiku iet intelektualais ipašums un nepieciešamiba to aizsargat, jo neko nav vienkaršak "nozagt" ka ideju. Kada pašlaik ir situacija ar intelektuala ipašuma aizsardzibu Latvija, intervija agenturas BNS biznesa informacijas portalam stasta zverinatu advokatu biroja "Eversheds Bitans" zverinats advokats Agris Bitans: 

-         Kada Latvija pašlaik ir situacija ar intelektuala ipašuma aizsardzibu?

-         Ka jebkura jautajuma ari šeit ir gan pozitivas, gan negativas lietas. Intelektuala ipašuma aizsardziba loti butiski ir divi faktori. Viens ir intelektuala ipašuma tiesibu turetaja aktivitate un spejas, otrs - valsts iestažu aktivitates. Ari parkapejus var iedalit divas grupas - vieni to dara apzinati un launpratigi, otri parkapumu izdara tadel, ka neizprot vai nepadoma par šim lietam. Tadel loti svarigi ir izglitot sabiedribu par intelektuala ipašuma jautajumiem. Savukart ar pirmajiem parkapejiem citu variantu nav, ka tikai sodit, tiesat un likt cietuma. Lai to realizetu, ir jabut ari labam un adekvatam valsts instituciju atbalstam. Te jateic, ka gan policija, gan prokuratura pedeja laika ir daudz macijušies par šiem jautajumiem, piemeram, dažados seminaros. Tam jau ir ari rezultati, jo notiek reidi un ir aizturetas viltotas preces. Otra uzskatama aktivitate ir datorprogrammas, kur aktivi kopa ar policiju darbojas "Business Software Alliance". Digitalaja laikmeta cilveki bieži vien uzskata, ka viss, ko var lejupieladet no interneta, ir par brivu un par to nav jamaksa. Parasti gan tas, kas nak par brivu, pec tam rada lielas sekas. Vel viena lidzdalibas sfera, kas gan iepriekš bija daudz izteiktaka, ir muitas darbiba, viltotas preces aizturot jau uz robežas. Latvija savulaik tika aizturetas loti lielas tranzitkravas ar viltotu produkciju.

Procesa beigas gan ir daudz problemu ar tiesam, kad šis lietas tur nonak. Ir loti svarigi, lai tiesas saprot, kas ir intelektualais ipašums, kuros gadijumos tas ir aizskarts, kuros nav. Valsts un tiesu uzdevums ir aizsargat intelektuala ipašuma tiesibu turetajus, gluži tapat ka tiek aizsargatas civiltiesibas vai cilvektiesibas.

-         Ar tiesam pašlaik intelektuala ipašuma zina ir problemas?

-         Ka kuro reizi. Protams, ja mes salidzinam tos spriedumus, kas bija pirms 10 vai 15 gadiem, tad ir progress. Tomer ari tagad ir dažas lietas, kur mes gaidam spriedumu tekstu, lai saprastu, kadel ir bijusi tada argumentacija un vai tiesa ir sapratusi un tulkojusi pareizi ne tikai Latvijas likumus, bet ari starptautiskas konvencijas un Eiropas Savienibas direktivas, kuras darbojas intelektuala ipašuma joma. Tas ari ir janem vera, bet diemžel ne visi to saprot, zina un pareizi piemero.

-         Kadi Latvija ir visbiežak sastopamie intelektuala ipašuma parkapumi?

-         Tas ir plaša paterina preces, kuras var dot lielu pelnu.

Saksim kaut vai ar alkoholu un cigaretem. Turklat viens no veidiem, ka policija sakotneji aiztur viltotu alkoholu, ir tieši precu zimes parkapums. Viltotas plaša paterina preces plaši tiek ražotas Kina. Kadreiz tas bija ari daudz tuvak - Polija, bet pec tas iestašanas Eiropas Savieniba daudzas lietas ir sakartotas. Bieži vien dzird ari to, ka kada nozime šai precu zimei, jo cilveki vienkarši gribeja nopirkt letak, tacu jaatceras, ka viltotajam precem loti bieži ir ari sliktaka kvalitate, lidz pat tadam limenim, ka tiek apdraudeta lietotaja veseliba. Ar slavenam precu zimem šis preces ir ari vieglak pardot - diezin vai kads gribes pirkt nevienam nezinamas markas cigaretes, bet, ja tiek piedavatas "Marlboro" cigaretes par divreiz zemaku cenu, tad kadel gan ne? Tomer patiesiba tas nav "Marlboro".

Intelektualais ipašums ir saistits ar cilveka emocijam, domam un izpratni par kvalitati, ka ari noteiktas produkcijas vai ražotaja reputaciju. Protams, ja produkcija ir laba, kvalitativa, plaši reklameta un tirgota, tad vieglak ir pardot ari tas viltojumu. Cilveki vienkarši parazite uz citu sasniegumiem.

Otra lieta ir apgerbs, apavi un plaša paterina preces, ari partika. Ar to gan tagad saskaras mazak, bet agrak, piemeram, bija viltota kafija. Pat veikalos tika tirgota Polija ražota bezkofeina kafija, kurai bija nomainita etikete un kura bija kluvusi par vienu salidzinoši slavenu kafijas marku. Latvija tika atklata ari "Lipton" tejas "ražotne". Atklaja ari šprotes, kuru karbas bija smiltis - pateretajs atver nopirkto šprotu karbu, bet tur, lai butu svars, ir vienkarši smiltis. Tas jau bija loti rupjš viltojums. Piemeram, pirma kriminallieta Latvija par intelektuala ipašuma parkapumu, kur bija notiesajošs spriedums, bija par to, ka tika tirgoti no Kinas ievesti viltoti "Bic" skušanas piederumi, kuri nebija droši. Vizuali ražojumi bija lidzigi, bet savienojums starp skuvekla galvinu un rokturi bija tikai salimets, nevis lietota speciala tehnologija, kura šaja gadijuma ir nepieciešama. Tas savukart nozimeja, ka skušanas laika, kad uz skuvekli bija spiediens, galvinas vienkarši luza. Lidz ar to lietotajs viegli vareja savainoties. Tadel intelektuala ipašuma parkapums ir tikai viena lieta, tam klat nak ari pateretaju drošiba.

Vel viena grupa ir tiešie viltotaji, kas izmanto svešu ipašumu "viens pret vienu" - tas ir datorprogrammas, ieraksti.

Vel ir ari atdarinataji. Vini gatavo it ka savu preci, bet megina izveidot loti lidzigu zimolu kadam labi zinamam produktam. Tadel ir stridi pie precu zimes registraciju un autortiesibam. Zimola sakotnejam ipašniekam tas, protams, nepatik, jo vinš ir ieguldijis daudz lidzeklu zimola izstrade un reklama, bet tagad to megina izmantot ari citi. Tas ari ir loti izplatits. Pasaule ir tada uznemeju grupa, kuru pamatprincips ir kopet, bet ta, lai vinus nevaretu piekert lidzibas. Varbut nesauksim vinus par intelektuala ipašuma huliganiem, bet viniem patik šadi darboties. Protams, ir ari tadi, kas citu personu tiesibas parkapj neapzinati, to nesaprot. Ar tadiem ir jastrada un jaizglito.

Ja skatas globali, visa musu dzive ir saistita ar intelektualo ipašumu, tikai daudzi to nesaprot. Piemeram, mobilaja talruni ir vairak neka 100 intelektuala ipašuma vienibu - gan patenti, gan dizaina un precu zimes. Vairums lietu, kas mums ir katru dienu, - pulkstenis, apgerbs - tas viss ir intelektualais ipašums. Mes bieži to uztveram ka pašu par sevi saprotamu. Tomer, ja intelektualais ipašums un to personu tiesibas, kas rada un izgudro, netiks aizsargatas, daudz ka vispar nebus. Piemeram, "generic" jeb visparejas lietošanas medikamenti, kurus var ražot jebkurš farmacijas uznemums. No vienas puses, cilvekiem ir nepieciešama pec iespejas letaka medicina un zales, lai vini varetu arsteties. No otras puses, ieguldijumi jaunu zalu izstrade ir loti lieli, jo ne viss, ko izgudro, uzreiz ir lietojams un derigs. Tadel ir uznemumi, kuri iegulda lielu naudu, lai raditu jaunas zales, bet citi to nokope un ražo letak. Ir jaspej šis lietas sabalanset starp sabiedribas interesi iegut kaut ko letak un starp motivaciju ieguldit lidzeklus izpete un jaunu risinajumu meklešana. Citadi iznak, ka vienkaršak ir pagaidit, kamer citi kaut ko izdoma, un tad vienkarši nokopet un gut no ta pelnu.

-         Tagad Latvija ir diezgan slikta ekonomiska situacija. Vai tas nerada bažas, ka palielinasies viltojumu skaits un citi intelektualo ipašumu tiesibu parkapumi?

-         Risks, protams, pastav. Ta var but, ka cilvekiem ekonomiskas situacijas del bus mazak iebildumu pret viltotu precu pirkšanu. Ja pietrukst naudas, lai paestu un samaksatu iri, cilveks, visticamak, nebus gatavs maksat adekvatu summu par sporta kurpem - kapec man jamaksa 25 lati veikala, ja "Latgalite" vai Centraltirgu lidzigas var nopirkt par pieciem latiem. Tada iespeja pastav.

Tomer, no otras puses, es domaju, ka intelektualais ipašums vienalga tiks aizsargats. Ja mes runajam par godpratigu komerciju, tad krizes laiks tieši paver iespejas tiem, kam nav lielu finansialu resursu, sacensties ar lielajiem zimoliem. "Coca Cola" savas reklamas iegulda miljonus un tadel ir viens no pasaules vertigakajiem zimoliem. Tacu krizes laiks dod iespeju radit jaunus produktus un precu zimes, neieguldot lielu naudu reklama, jo cilveki mekle produkciju, kas ir laba un letaka. Tadel ir iespeja radit jaunu produkciju, ar ko ieiet tirgu. Latvija ka labs franšizes piemers ir "Stendera ziepju fabrika", ka jauna precu linija - kosmetikas ražotajs "Madara". Tas pierada, ka var no it ka nelielas idejas radit labu produktu, kas talak attistas. Nav ta, ka ar tadiem lieliem tirgus dalibniekiem ka "Coca Cola" neviens nevar sacensties. Iespeja atrast kaut ko jaunu un unikalu pastav. Tadel vel jo vairak ir svarigi zinat, ka aizstavet to, ko tu izdoma.

-         Cik Latvijas uznemumi ir aktivi un zinoši sava intelektuala ipašuma aizsardziba?

-         Ka kurš. Paldies Dievam, izpratne pieaug, un cilveki arvien vairak saprot.  Faktiski uznemejiem ir divi varianti - vai nu vini par šim lietam izglitojas un uzzina, vai nu... Piemeram, vienu manu klientu piekera par nelicencetu datorprogrammu, un tad vinš saprata, cik butiski ir kontrolet, ko darbinieki instale uz datora. Dzive dažadi piespiež uzzinat par intelektualo ipašumu.

-         Vai Latvijas uznemumu produktus ari cenšas kopet un viltot vai ari parsvara tas attiecas uz starptautiskajiem zimoliem?

-         Ir šadi gadijumi ari Latvija. Tas gan nav tik bieži, un lietas nav tik skalas ka attieciba uz starptautiskajam precu zimem. Piemeram, "Latvijas balzams" - šnabis ir šnabis, bet, ja tam ir "Latvijas balzama" etikete, tam tomer ir labaks noiets. Bieži gan tas nenotiek tada loti apzinata viltošanas limeni, bet tiri fiziski - atrod tukšas pudeles un tur sapilda pašu pagatavoto degvinu. Skaidrs, ka bez nelegala alkohola ražošanas un tirgošanas ta ir gan pateretaju apkrapšana un veselibas apdraudešana, gan ari intelektuala ipašuma aizskarums.

-         Tomer tas nozime, ka masveida Latvijas uznemumu intelektualajam ipašumam uzbrukumi nenotiek?

-         Latvija kopuma ne, bet ir dzirdets, ka kads no kaiminiem ir meginajis viltot, piemeram, "Laimas" produkciju. Ta gluži nav, ka nemegina. Galvenais, lai šis produkts butu ejošs. Piemers par "Baltkom", kur viens no atbildibas pamatiem bija ari intelektuala ipašuma parkapums. Cilvekiem tika piedavats ligums par "Baltkom TV" televizijas ierikošanu, tika uzstadits dekoders, un viss darbojas. Nemot vera, ka datu parraide notiek pa gaisu, ik pa laikam tika mainiti ari kodi. Tomer viena bridi pardevejs, kurš iedzivotajiem šo TV programmu paketi pardeva, bija devies uz arzemem. Ta ka vinu nevareja sazvanit, cilveks vienkarši piezvanija uz "Baltkom TV" un pateica, ka vinam nerada televizors un paludza atsutit montieri. Beigas izradijas, ka šo dekoderu nav uzstadijis "Baltkom TV" un viniem pat nav liguma. Šis pardevejs bija pats izgatavojis dekoderu un, parkapjot "Baltkom TV" intelektuala ipašuma tiesibas, vienkarši tirgoja, uzstadija un apkalpoja dekoderus. Protams, izsauca policiju, un vinš sanema sodu.

-         Vai ari Latvija sistematiski nodarbojas ar viltotu plaša paterina precu ražošanu?

-         Nopietna viltojuma izgatavošanai ir jabut tehniskajai bazei, nemaz nerunajot par to, ka ir jabut noieta tirgum. Latvija tomer ir parak maza, lai tas atmaksatos. Pašlaik, lai viltojumus varetu pardot, ir jaizmanto gandriz vai tada pati tehnika, ko lieto rupnica. Viltotaji noperk originalu produkciju, sadala pa sastavdalam, izpeta un tad sagatavo gandriz identiskas sagataves ražošanai. Lai to varetu rupnieciski izdarit, tas prasa lielus apmerus un letu darbaspeku. Latvija tas ir pagruti. Kina to dara.

Lai gan busim godigi, ari Latvija ir cilveki, kuri rada nelegalas ražotnes, kuras, piemeram, ražo alkoholu, iepako cigaretes. Diemžel ir tadas.

-         Viena lieta ir materialu precu viltojumi, bet vai ir iespejams cinities ar ideju zagšanu?

-         Var. Lai gan likums saka, ka tieša veida ideja nav aizsargajama, netieša veida pastav iespejas ideju pasargat.

-         Bet ka gan? Es tacu vienmer varu pateikt, ka man gluži vienkarši ši lieta iešavas prata un es neko neesmu zinajusi, ka pirms tam ir tapusi lidziga izrade vai koncertnumurs?

-         Ta ir vispareja prezumpcija autortiesibas un intelektualaja ipašuma - priekšroka tiek dota pirmajam. Eiropa autortiesibas atškiriba no ASV nav jaregistre, bet, ja tu kaut ko izdari pirmais, tev ari ir pirmas rokas tiesibas. Precu zimes un patenti gan ir jaregistre. Tadel daudzi pielauj kludu ar to, ka kaut ko rada, tas darbojas, klust populars, bet netiek padomats par ta aizsardzibu. Pec tam var but par velu. Papirus ir svarigi sakartot. Svarigi atcereties, ka tu neesi tikai autors, bet tu vari savu intelektualo ipašumu izmantot ari komerciali, piemeram, izdot licenci, lai to ražo kads cits, un sanemt par to atlidzibu. Ir ari sabiedribas un zinatniskie institūti, kas tikai šadi darbojas - rada produktus un talak pardod licences ražošanai.

-         Cik labi intelektuala ipašuma jautajumos ir sakartoti Latvijas likumi?

-         Reti, kas ir perfekts, un ari šaja zina likumu akti nav perfekti. Ir jautajums par to, ko atzit par gatavošanos parkapumam, kas ir jaunakais grozijums Civilprocesa. Ari nemantiska rakstura aizliegumi, kur musu likumdevejiem vajadzetu piestradat. Tie butu galvenie.

-         Kur ir lielakas problemas šo likumu piemerošana?

-         Piemeram, ir gruti saprotama tiesu nekonsekvence attieciba uz personas negodpratibas atzišanu, registrejot citam personam piederošu precu zimi, ja iepriekš pret to pašu personu tiesa jau ir atzinusi, ka precu zimju registracija notika negodpratigi. Ari tiri no logikas viedokla liekas divaini, ka persona ne no ša, ne no ta registre samera pazistamu alkohola zimolu, lai gan alkoholu neražo un netirgo, un pec registracijas velak piedava registreto precu zimi par lielu naudu no vinas nopirkt. Tas nav korekti, un tadel nesaprotami, kadel tiesa neatzist to par negodpratigu ricibu.

-         Ka ir ar policijas darbu?

-         Policijas darbs ir uzlabojies, jo viniem ir bijis daudz lekciju un seminaru. Ar policiju ir ta - to, ko vini zina, vini ari dara. Gadas gan ari nestandarta gadijumi. Bet, piemeram, ir pozitivi, ka policija ir gatava ari pienemt parkapumus interneta vide, kur kads vienkarši nem un bez saskanošanas parpublice citu autoru rakstus, fotografijas. Tas ari ir autortiesibu parkapums.

-         Vai ir kadi jautajumi, kurus jus gribetu, lai likumdeveji pilnveido likumos, kas attiecas uz intelektualo ipašumu?

-         Lai to pateiktu, ir jaanalize prakse. Pašlaik ir lietas, kuras radis, ka veidosies prakse attieciba uz tadu jautajumu ka gatavošanas parkapumam. Tad ari vares pateikt, vai likumos viss ir korekti vai nav.

-         Tieslietu ministrijas informacija liecina, ka pedejo gadu laika nevienu gadu iztiesato lietu skaits, kas ir saistitas ar intelektualo ipašumu, nav parsniegušas simtu. Vai tas atspogulo realo situaciju?

-         Ir jaskatas, par ko tiesajas - lietas ir sakot no autortiesibam un beidzot ar nelegalam datorprogrammam un patentu parkapumiem. Protams, parkapumu ir daudz vairak, bet ne visi ir gatavi tiesaties. Pozitiva tendence ir ta, ka daudzas lietas tiek atrisinatas pirms tiesas. Parkapeji atzist savu parkapumu, un tiek noslegti izligumi. Diezgan daudz lietu ari aiziet uz kriminalprocesu.

-         Kada ir situacija Latvija, salidzinot ar parejam Baltijas valstim?

-         Lai varetu kaut ko konkreti pateikt, ir jabut precizai informacijai. Tas ir manu izjutu limeni - Igaunija situacija varetu but nedaudz labaka, bet Lietuva drusku sliktak neka Latvija. To daleji nosaka mentalitate, jo igauni ir vairak likumpaklausigi, tas ir tads attieksmes jautajums. Tomer negribetu teikt, ka situacija butu ka diena pret nakti.

-         Ja intelektuala ipašuma parkapumus meginatu izteikt finansiali, kuras nozares varetu but lielakas cietejas?

-         Vislielakais kaitejums ir tajos gadijumos, kad mes runajam par produkciju, kurai ir vislielaka pievienota vertiba. Pielauju, ka tas varetu but datorprogrammas. Šadu aprekinu gan Latvija nav. Labs piemers bija pirms septiniem-astoniem gadiem, kad Latvija aiztureja vairakus auto furgonus ar viltotam sporta precem (sporta terpiem, apaviem, cepurem u.tml.). Toreiz saprata, ka šo preci pat nevar saskaitit, un to aprakstija pec svara - 11 tonnas. Taja laika vertiba šai kravai - ari viltotai - tirgu bija pusmiljons ASV dolaru. Ta ka tie ir loti lieli skaitli.  

Avots: www.bns.lv, 12.05.2009.
Autore: Inguna Ukenabele

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings