Global menu

Our global pages

Close

Lai investors justos gaidīts

  • Latvia
  • Other

01-03-2014

Autors: Māris Vainovskis

Forbes, Nr.3(46) Marts, 2014

Gadu no gada dažādos politikas plānošanas dokumentos, stratēģiskās attīstības plānos un valdības deklarācijās kā viens no mērķiem tiek norādīta ārvalstu investīciju piesaiste un investīciju vides pilnveidošana. Taču šo mērķu izpildē, vismaz saskaņā ar starptautisku pētījumu datiem, Latvijai tomēr diez cik labi nesokas. Pasaules Ekonomikas foruma pasaules valstu konkurētspējas ziņojumos gan 2012.-2013. gadam, gan 2013.- 2014. gadam Latvija tādos rādītājos kā īstenotās politikas saprotamība un prognozējamība joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Arī pagājušā gada nogalē Pasaules Bankas publicētajā pētījumā Doing Business 2014 Latvijas rādītāji kopumā joprojām nedaudz atpaliek no kaimiņvalstīm (Latvija ierindojās 24. vietā, kamēr Igaunija - 22., Lietuva - 17. vietā).

Kā padarīt Latvijas investīciju vidi pievilcīgāku? Ārvalstu investoru padome Latvijā norāda - investīciju drošību garantējoša un efektīva tiesību aizsardzības sistēma valstī ir viens no galvenajiem kritērijiem investēšanas lēmuma pieņemšanā. Nepārskatāma uzņēmējdarbības vide un nestabilitāte kopumā kavē investīciju piesaisti.

Šajā saistībā būtu turpināms ne tikai darbs pie darījumu un tiesiskās apgrozības drošības veicināšanas, holdingu regulējuma pilnveidošanas un tiesu sistēmas efektivizācijas, bet arī pie normatīvā regulējuma stabilitātes veicināšanas un plašākas ieinteresēto pušu, nozares profesionāļu un sabiedrības iesaistīšanas likum¬došanas procesā. Bieži un sasteigti normatīvo aktu grozījumi var radīt nevēlamu priekšstatu par Latviju kā par nedrošu investīciju vidi. Savukārt kvalitatīvs un paredzams likumdošanas process un speciālistu vidē savlaicīgi izdiskutēti normatīvo aktu grozījumu projekti mazina nepieciešamību pēc biežiem normatīvo aktu grozījumiem un rada pārliecību par turpmāko tiesību politikas attīstības stabilitāti.

Latvija ir noslēgusi vairākus desmitus starptautisku ieguldījumu aizsardzības līgumu. Kā liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas 2013. gada Pasaules investīciju ziņojuma dati, investori aizvien aktīvāk izmanto savu interešu aizsardzības mehānismus - investīciju strīdu skaitam ir tendence pieaugt, turklāt strauji. 2012. gada beigās kopējais zināmo ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas izskatīto lietu skaits sasniedza 244, no tām 42% izlemti par labu valstij, 31% - par labu investoram, un tikai aptuveni 27% gadījumu puses nonāca pie izlīguma. 2012. gadā noslēdzās arī viens no vērienīgākajiem investoru strīdiem lietā Occidental Petroleum Corporation pret Ekvadoru par vienpusēju naftas līguma izbeigšanu. Rezultātā uzņēmumam tika piespriesta augstākā līdz šim zināmā zaudējumu kompensācija -1,77 miljardi dolāru.

Jāuzsver, ka starpvalstu ieguldījumu aizsardzības līgumos ietverto strīdu risināšanas mehānismi parasti tiek izmantoti kā galējais līdzeklis gadījumos, kad visi pārējie tiesību aizsardzības mehānismi vairs nepalīdz. Tikai retais investors, izvēloties iespējamo ieguldījuma valsti, jau prezumē iespējamas domstarpības ar to un izvērtē ieguldījuma aizsardzības līguma esamību kā kritēriju ieguldījuma veikšanai. Tas, ko investors vienmēr izvērtēs (un atzinīgi novērtēs), plānojot nākotnes investīcijas, ir valsts normatīvais regulējums un tā stabilitāte, valsts nodokļu politika un tās prognozējamība, kā arī tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas efektivitāte. Savukārt investoru interešu ievērošana un aizsardzība ir viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā valstij, pieņemot vai grozot jau esošo normatīvo regulējumu, lai izvairītos no iespējas tik iesaistītai garā un arī izmaksu ziņā nepatīkamā tiesvedības procesā.

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings