Global menu

Our global pages

Close

Lai izvairītos no tiesvedības

  • Latvia
  • Intellectual property

26-02-2013

Autore: Inese Kalnāja-Zelča

Kapitāls, 03/2013 (183)

Zīmols nav juridisks termins. Latviešu valodā tas tika ieviests, meklējot piemērotu latviskojumu angļu valodas vārdam brand, un jāsaka, ka ļoti veiksmīgi - vārds zīmols īsā laikā iemantoja lielu popularitāti, tikai diemžēl to joprojām bieži lieto kā sinonīmu vārdam preču zīme.

Preču (pakalpojumu) zīme ir juridisks termins, un, atbilstoši likuma sniegtajai definīcijai, tas ir apzīmējums, ko lieto, lai viena uzņēmuma preces (vai pakalpojumus) atšķirtu no citu uzņēmumu precēm (vai pakalpojumiem). Tādējādi par komercdarbībā lietotiem zīmoliem jānorāda, ka ikviens zīmols būs arī preču zīme, savukārt ne katra preču zīme ir zīmols. Zīmols ir vairāk kā atpazīstama preču zīme, tam ir zināms tēls, kas saistās ar attiecīgo produktu, nereti tas ietver solījumu par piederību zināmam dzīvesstilam vai sociālai grupai, tam var būt kāda emocionāla nokrāsa, papildu apsolījums par produkta īpašībām, izcelsmi, vēsturi, turklāt katram patērētājam, kuru attiecīgais zīmols uzrunā, šis priekšstats par produktu var būt atšķirīgs, un tam var nebūt nekādas saistības ar reālo situāciju.

Un laba vēlējumi produkta pielietošanā

Piemēram, zīmols Stenders man asociējas ne tikai ar dabīgu kosmētiku, bet arī senām tradīcijām, turklāt šiem produktiem ir zināma sevis lutināšanas aura: lai arī tie, piemēram, ziepes, ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa, tās var būt jebkuras ziepes - un tās var būt Stendera ziepes, kuras es esmu rūpīgi un ar apdomu izvēlējusies, lai palutinātu sevi un savus ģimenes locekļus dabīgā sastāva vai burvīgās smaržas dēļ u. tml. Šis piemērs lieliski parāda, ka zīmolu rada pats produkts ar savām īpašībām, produkta iesaiņojuma veidošanas stils, reklamēšanas un pat izplatīšanas veids, savukārt preču zīme ir tikai viens no elementiem.

Stendera kosmētika tiek tirgota tikai firmas veikalos, kas viennozīmīgi palīdz radīt priekšstatu par šo preci kā kaut ko īpašu, ne ikdienišķu; jāpiebilst, ka ari pārdevēju sevišķi laipnā apkalpošana šajos veikalos lieliski papildina šo konceptu, radot katram pircējam priekšstatu, ka viņš ir īpašs un tiek novērtēts, jo ikvienam pircējam tiek veltīta individuāla uzmanība un palīdzība produkta izvēlē, nemaz nerunājot par smaidu un laba vēlējumiem produkta lietošanā.

Iepriekš minētais uzskatāmi parāda, cik daudz dažādu aspektu veido zīmolu, un nenoliedzami - tas nav vienas dienas darbs un nepieciešams daudz pūļu un ieguldījumu, kā arī ideju, kas aizrauj visas iesaistītās personas.

Kā uzņēmējam nodrošināt savu interešu aizsardzību

Sākot produkta tēla veidošanu, talkā tiek pieaicināti radoši cilvēki gan no paša uzņēmēja darbiniekiem, gan no ārpuses, tomēr svarīgi neaizmirst, ka šādas radošas darbošanās laikā var tikt izpaustas idejas un informācija, kuru nopludināšana trešajām personām var ļoti kaitēt uzņēmējam vai apdraudēt visu ieceri kopumā, savukārt radošas darbošanās rezultātā tiks radīti objekti, kas var būt, piemēram, autortiesību aizsardzības objekti.

Jāpiebilst, ka, pretēji bieži dzirdētajai pārliecībai „es pasūtu un maksāju, tātad tas pieder man”, tiesības uz radīto objektu būs tās radītājam, fiziskai personai, vienalga, vai šī persona ir uzņēmēja darbinieks vai, piemēram, pieaicinātās reklāmas aģentūras darbinieks. Tāpēc, jau sākot šādu projektu, jāvelta pavisam nedaudz laika, lai pārliecinātos, ka uzņēmējs ir nodrošinājis savu interešu aizsardzību. Pirmkārt, būtu jāpārliecinās, ka visas iesaistītās personas saistītas ar konfidencialitātes pienākumu, tostarp jāparedz samērīgs līgumsods par informācijas prettiesisku izpaušanu, jo radīto zaudējumu apmēru nereti ir ļoti grūti pierādīt, turklāt mantisku soda sankciju esamība nereti liek pat radošiem cilvēkiem pievērst uzmanību formalitātēm.

Otrkārt, jāpārliecinās, ka ikviena iesaistītā persona (vienalga, vai tas ir komercsabiedrības īpašnieks, valdes loceklis, darbinieks vai piesaistītās zīmolu radīšanas vai reklāmas aģentūras darbinieks) piekrīt nodot uzņēmējam savas intelektuālā īpašuma tiesības, kādas varētu būt radušās attiecīgā projektā radītajiem objektiem, vai citādi skaidri nosakot komercsabiedrības un iesaistīto personu tiesību apjomu un sadalījumu šī objekta turpmākā izmantošanā, neaizmirstot arī par autora personisko tiesību izmantošanas aspektiem.

Tā kā uzņēmējs parasti nepastarpināti neslēdz līgumus, piemēram, ar reklāmas aģentūru radošajiem cilvēkiem, svarīgi līgumā ar reklāmas aģentūru paredzēt, ka tai ir pienākums iegūt nepieciešamās atļaujas, nodrošināt konfidencialitātes saistības ievērošanu u. tml., kā arī pārliecināties, ka reklāmas aģentūra patiesi to ir izdarījusi.

Neizpaust pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīža

Kā jau minēts, zīmola pamatā var būt dažādi rūpnieciskā īpašuma objekti, piemēram, preču zīmes, dizainparaugi vai izgudrojumi. Šiem objektiem, lai izvairītos no pārpratumiem, noteikti pielīgstama uzņēmēja tiesība reģistrēt tos uz sava vārda, turklāt jāpatur prātā vēl dažas lietas.

Pirmkārt, pirms izlemšanas, kādu apzīmējumu lietot kā preču zīmi, būtu nepieciešams pārliecināties, ka kāds jau nelieto līdzīgu apzīmējumu iecerētajam kādām līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Šeit var lūgt profesionālu palīdzību, tostarp Patentu valdē, vai ari patstāvīgi veikt pārbaudi publiski pieejamajās preču zīmju tiešsaistes datubāzes, kurām viegli piekļūt ar Patentu valdes mājaslapu starpniecību, kā arī nenoniecinot Google vai citu meklētājsistēmu piedāvātās iespējas.

Otrkārt, lai arī likums neliedz izmantot nereģistrētu preču zīmi, pastāv daudz iemeslu, kāpēc tas ir izdevīgi, un būtu svarīgi to pieteikt reģistrācijai pēc iespējas ātrāk, jo tieši pieteikšanas datums (ar nosacījumu, ka zīme vēlāk tiks reģistrēta) noteiks jūsu izņēmumtiesību rašanās bridi pret trešajām personām. Turklāt, ja vēlaties, lai arī citās valstis, kur nepieciešama aizsardzība (jo preču zīme, tāpat kā citi rūpnieciskā īpašuma objekti, piemēram, dizainparaugu un izgudrojumu patenti, ir spēkā tikai to reģistrācijas valstī), šādas tiesības jums tiktu rezervētas no šī paša datuma, reģistrācijas pieteikums citās valstīs jāiesniedz 6 mēnešu laikā.

Arī dizainparaugiem iepriekš minētais termiņš ir 6 mēneši, savukārt izgudrojuma patentiem - viens gads. Par dizainparaugiem un izgudrojumiem papildus jāpiebilst, ka tos nedrīkst publiski izpaust (izņemot likumā norādītos gadījumus un apjomu) pirms to reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīža, tādēļ konfidencialitātes saistības ievērošana ir nozīmīga arī šajā aspektā.

Viss iepriekš minētais jāpatur prātā, veidojot jaunu zīmolu, lai mazinātu reizēm ilglaicīgu un neprognozējamu tiesvedību risku, kas var ne tikai tieši apdraudēt produktā veiktos ieguldījumus, bet ari radīto produkta labo slavu (goodwill).


For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings