Global menu

Our global pages

Close

Pēdējā instancē - tikai zvērināti advokāti

  • Latvia
  • Other

23-01-2013

Intervija ar Agri Bitānu

Autore Elīna Pankovska

Dienas Bizness, Nr.16 (4421) 23.01.2013.

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā varētu panākt nepamatoto kasācijas sūdzību skaita samazināšanos Senātā

Par to ir pārliecināti aptaujātie eksperti, atbildot uz jautājumu, kāpēc rodas problēmas, pārsūdzot tiesas spriedumus kasācijas instancē. Viņi norāda, ka nevar izdalīt tikai vienu tiesu instanci, kurā būtu problēmas, sistēma esot jāskata kopumā. Zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda - tā kā apelācijas instances spriedumu atcelšana nav retums Augstākās tiesas Senāta praksē, tas liecinot par zināmām problēmām, piemēram, lietu izspriešanā apelācijas instancē.

Ilgie termiņi

«Atbildība par tiesas spriedumu kvalitāti un procesa efektivitāti ir jāuzņemas ne tikai tiesām, bet arī pašiem tiesas procesa dalībniekiem,» uzskata zvērināts advokāts Kārlis Vītols. Viņš skaidro, ka civillietās, īstenojot sacīkstes principu, lietas dalībniekiem ir būtiska loma maksimāli objektīva tiesas lēmuma pieņemšanā. Lietas dalībniekiem ir jāpierāda un jāargumentē sava pozīcija attiecībā uz izskatāmo jautājumu. To kvalitatīvi izdarīt bez juridiskām zināšanām ir praktiski neiespējami. Būtiska loma, lai ulabotu tiesas procesu kvalitāti, ir pušu juridisko konsultantu kvalifikācijai.
Tāpēc būtu nepieciešams ar normatīvajiem aktiem maksimāli veicināt, lai lietas dalībniekus pārstāvētu kvalificēti juristi, piemēram, zvērināti advokāti, piebilst K. Vītols. Tam piekrīt arī zvērināts advokāts Sergejs Rudans. Viņš stāsta, ka nesen apspriesti Civilprocesa grozījumi, kas paredz, ka personas kasācijas instancē varētu pārstāvēt tikai advokāti. «Tas saistīts arī ar to, ka brīžiem paši klienti vai juristi, kam nav pietiekama kvalifikācija, raksta kasācijas sūdzības, tāpēc veidojas liels dokumentu apjoms. Kasācijas sūdzību var iesniegt tikai par ierobežotu pārkāpumu skaitu, te nevar izplūst un stāstīt par lietu pēc būtības. Tas neietilpst Senāta kompetencē,» uzsver S. Rudans, piebilstot, ka, iespējams, šie grozījumi samazinātu nepamatoto kasācijas sūdzību skaitu un tādējādi samazinātos arī senatoru slodze. Pirms pāris gadiem tika sašaurināts to gadījumu skaits, kad persona, kas nav apmierināta ar apelācijas instances spriedumu, var to pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Pēc būtības šāda likumdevēja rīcība nav pretrunā ar Satversmi, jo arī Eiropas cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka neviens likums valstij neuzliek pienākumu izveidot trīs instanču tiesas sistēmu. Savukārt, runājot par apelācijas sūdzību izskatīšanu, A. Bitāns norāda, ka pirmkārt jāņem vērā lielā tiesu noslogotība. Piemēram, Augstākajā tiesā apelācijas sūdzību izskatīšana vidēji jāgaida gandrīz divi gadi no tās iesniegšanas. «Šajā laika periodā var parādīties jauni pierādījumi, kāda no pusēm var kļūt maksātnespējīga vai fiziska persona - mirt,» skaidro zvērināts advokāts. Pēc viņa domām, esot vērts iesniegt maksimāli visus nepieciešamos pierādījumus jau pirmās instances tiesā, lai tas netraucētu izskatīt lietu pēc iespējas ātrāk. Runājot par termiņiem un kasāciju, S. Rudans piebilst, ka līdz rīcības sēdei Senātā var paiet pat vairāk nekā gads. Brīžam var apšaubīt, vai tas ir efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu aizskarto personu interešu aizsardzību tiesas ceļā.

Spriedumu kvalitāte

Daži no aptaujātajiem ekspertiem atzīst, ka, piemēram, spriedumu kvalitāte AT Senāta Civillietu departamentā un Administratīvo lietu departamentā acīmredzami atšķiras. Pēdējam spriedumi ir skaidri strukturēti, ar plašu pamatojumu atšķirībā no Civillietu departamenta. Bet tas esot atkarīgs arī no konkrēta tiesneša. Savukārt uz apelācijas instances tiesas spriedumu kvalitāti uzmanību vērš A. Bitāns. Viņš norāda, ka pamati apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai esot divi - materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi. Visbiežāk saistībā ar materiālo tiesību normu pārkāpumiem tiek norādīts uz nepareizu tiesību normu iztulkošanu un piemērošanu. Advokāts iesaka - lai neradītu sev nepatīkamus pārsteigumus, esot vērts sekot judikatūras izmaiņām, jo Senāts reizēm mainot savu pastāvošo praksi likuma iztulkošanā

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings