Global menu

Our global pages

Close

Kas jāzina pirms uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu?

  • Latvia
  • Other

01-03-2021

Avots: iBizness.lv, Aprīlis 2021

 

Šī brīža ekonomiskā situācija Covid-19 pandēmijas ietekmē kopumā ir radījusi finanšu grūtības daudziem. Esošās situācijas gaismā daļa no uzņēmumiem apsver iespēju restrukturizēt parādsaistības vai novērst iespējami draudošu uzņēmuma maksātnespēju. Viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt tiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī -TAP). TAP nav maksātnespējas process, tomēr saistās ar zināmiem riskiem, kas būtu jāapsver, pirms nolemt spert šādu uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanai būtisku soli.

TAP lietas ierosināšana un TAP pasākumu plāns

Būtiskākie TAP lietas ierosināšanas ieguvumi ir aizliegums nodrošinātajiem kreditoriem prasīt ieķīlātās uzņēmuma mantas pārdošanu un aizliegums kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī, līgumsoda un nokavējuma procentu pieaugumu apturēšana līdz ar TAP lietas ierosināšanas datumu. Vienlaikus uzņēmumam ir pienākums nekavējoties apzināt visus kreditorus un gatavot kreditoru sarakstu un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu (turpmāk - Plāns). Likumā noteiktais termiņš Plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem ir divi mēneši, ar iespēju šo termiņu ar kreditoru piekrišanu pagarināt vēl par vienu mēnesi. Priekšnoteikums veiksmīgai Plāna saskaņošanai ir atklāta un aktīva komunikācija ar kreditoriem. Papildus jāņem vērā, ka nodokļu likumos ir noteikts speciāls regulējums Plāna saskaņošanai ar nodokļu administrāciju, kas noteic, ka gadījumos, kad Plāna saskaņošanai ir nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana, Plāna projekts ir iesniedzams nodokļu administrācijai 10 dienu laikā no TAP lietas ierosināšanas dienas.

TAP piemērojamās metodes

Lai uzņēmums varētu veiksmīgi īstenot TAP, Plānu nepieciešams gatavot tā, lai to būtu iespējams izpildīt. Atkarībā no uzņēmējdarbības veida un parādsaistību apmēra, Plānā nepieciešams paredzēt TAP piemērojamās metodes, lai tās būtu atbilstošas gan uzņēmuma saistību restrukturizēšanas risinājumam, gan arī atbilstu saimnieciskās darbības veidam, proti, paredzētās metodes būtu iespējams izpildīt, vienlaikus izpildot arī citus likuma nosacījumus. Piemēram, dažiem uzņēmumiem var būt pavisam īslaicīgas parādsaistības, līdz ar to, maksājumu termiņa atlikšana vai pagarināšana ir pilnībā pietiekamas metodes, lai veiksmīgi atjaunotu uzņēmuma maksātspēju. Tomēr vairumā gadījumu ir nepieciešams īpaši pārdomāts un komplekss risinājums, apvienojot un pielāgojot dažādas TAP metodes.

Maksātnespējas likuma 38.pantā ir noteiktas šādas TAP piemērojamās metodes: maksājumu saistību izpildes atlikšana; mantas atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu; pamatkapitāla palielināšana (arī ieguldot pamatkapitālā kreditoru prasījumu tiesības pret parādnieku); un reorganizācija (46.pants). Ir pieļaujamas arī citas metodes, ja tās atbilst Plāna mērķim - atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības. Vienlaicīgi ņemams vērā, ka Plāna uzdevums ir nodrošināt, lai Plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā Plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process. Tāpat Plānā var paredzēt tikai proporcionālu pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanu vai samazināšanu vienas kreditoru grupas (nodrošināto vai nenodrošināto) ietvaros. Līdz ar to likums aizliedz paredzēt atsevišķiem kreditoriem īpašus labvēlīgākus nosacījumus, nekā citiem. Veiksmīgai Plāna saskaņošanai ar kreditoriem gan šie, gan citi likumā noteiktie ierobežojumi ir jāņem vērā jau sākotnēji, izstrādājot pirmo Plāna projektu, lai saskaņošanas gaitā nerastos domstarpības ar kreditoriem.

Ierobežojumi saimnieciskajā darbībā TAP laikā

Īpaši uzņēmumam pielāgota un detalizēta Plāna izstrāde ir priekšnoteikums veiksmīgai TAP īstenošanai. Papildus TAP piemērojamām metodēm, jāņem vērā arī likumā noteiktie vispārīgie ierobežojumi uzņēmumam, kas var potenciāli ietekmēt uzņēmuma saimniecisko darbību.

Maksātnespējas likuma 49.pantā noteikti šādi rīcības ierobežojumi uzņēmumam:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt uzņēmuma finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus (kredītus), izņemot gadījumus, kad aizdevumu (kredītu) izsniegšana ir parādnieka pamatdarbība un tas ierakstīts TAP Plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts TAP Plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt mantiskās saistības, kas nav ietvertas Plānā.

Lai gan pirmajā acumirklī var domāt, ka šie ierobežojumi ir šauri, specifiski, vai tiem būtībā nav saistības ar uzņēmuma parasto saimnieciskās darbības veikšanu, tomēr iepriekš minētie ierobežojumi varētu sagādāt izaicinājumus lielākiem uzņēmumiem, it īpaši tādiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība ir cieši saistīta ar citiem uzņēmumiem, un kuru bizness ir atkarīgs no savstarpējas sadarbības.

Piemēram, var gadīties, ka kādam no biznesam kritiski svarīgiem darījumu partneriem ir nepieciešams pagarināt iepriekš izsniegta aizdevuma atmaksas termiņu, izsniegt papildu garantiju vai piešķirt kādu citu mantisku labumu vai priekšrocību.  Tāpat ražojošiem uzņēmumiem var rasties nepieciešamība aizņemties papildu naudas līdzekļus, lai apmaksātu izejvielas vai ražošanas līdzekļus pirms projekta, vai neplānotus lielāka apmēra remontdarbus.

Šādos un citos līdzīgos gadījumos nepieciešams objektīvi izvērtēt, vai potenciālais darījums neatbilst kādam no likumā noteiktajiem aizliegumiem un nevar pasliktināt uzņēmuma finansiālo stāvokli, piemēram, palielinot kopējo parādsaistību apmēru vai kādā citā veidā kaitējot kreditoru kopuma interesēm.

Ja minētie gadījumi nav paredzēti Plānā, tad uzņēmums var nonākt grūtas izvēles priekšā – (1) atteikt būtiskiem darījumu partneriem, kas var potenciāli negatīvi ietekmēt biznesu nākotnē un līdz ar to apdraudēt veiksmīgu uzņēmuma TAP īstenošanu, vai arī, (2) pirms katra būtiska darījuma atkārtoti grozīt Plānu, kas varētu radīt risku, ka kreditori grozījumus varētu nesaskaņot.

Līdz ar to, domājot par tiesiskās aizsardzības procesu un plānojot TAP piemērojamās metodes, ir būtiski paredzēt Maksātnespējas likumā noteikto ierobežojumu ietekmi uz uzņēmuma darījumiem, nepieciešamības gadījumā attiecīgi paredzot Plānā atbilstošu risinājumu tā, lai Plāns atbilstu ne tikai parādsaistību restrukturizēšanas risinājumam, bet arī konkrētā uzņēmuma saimnieciskās darbības specifikai un biznesa modelim, uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un turpināšanai ir nozīmīga loma veiksmīgā TAP norisē.

Autori norāda, ka šajā rakstā minētais neatceļ uzņēmuma galveno pienākumu nodrošināt, ka TAP Plānā ietvertais risinājums primāri apmierina uzņēmuma kreditoru kopuma intereses. Vienlaikus uzņēmuma saimnieciskās darbības vajadzībām īpaši pielāgots Plāns var palīdzēt izvairīties no iespējamiem sarežģījumiem TAP īstenošanas gaitā.