Global menu

Our global pages

Close

Vai uzņēmējiem drīkst izmaksāt naudas balvas?

  • Latvia
  • Other

21-01-2016

Autore: Elīna Umbraško

www.ifinanses.lv 21.01.2016.

Vai drīkst izmaksāt naudas balvas (par papildu pakalpojuma sniegšanu) darbiniekiem, ar kuriem noslēgts uzņēmuma līgums, izdodot atsevišķu rīkojumu? Varbūt to var definēt kā prēmiju vai piemaksu par laikā un kvalitatīvi paveiktu pakalpojumu? Uzņēmums ir strādājis ar peļņu un līdz ar to vēlas "prēmēt" šos pakalpojuma sniedzējus. Ja nē, tad kā to drīkst darīt?

Precīzas atbildes sniegšanai uz lasītāja jautājumiem būtu jāpārzina visi situācijas faktiskie apstākļi. Ievērojot minēto, zemāk sniegts vispārīgs skaidrojums par aprakstīto situāciju un vairāki iespējamie risinājumi.

Tiesiskās attiecības, kas izriet no darba un uzņēmuma līguma, ir savstarpēji atšķirīgas. Līdz ar to, ir jāizvērtē, vai promesošā darbinieka veiktie pienākumi ir piemēroti izpildei uzņēmuma līguma ietvaros. Turpmāk uzskaitītas būtiskākās šo līgumu atšķirības.

Pirmkārt, darba līguma gadījumā darbinieks veic darbu vispār (uzsvars ir uz darba veikšanu kā procesu), savukārt uzņēmēja uzdevums ir nodot pasūtītājam konkrētu rezultātu. Otrkārt, darbiniekam ir jāpakļaujas darba devēja noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, savukārt uzņēmējs pats organizē savu darbu. Treškārt, darba devējs darbiniekam nodrošina darba izpildei nepieciešamos resursus, savukārt uzņēmējs pasūtījumu izpilda ar saviem darba rīkiem un ierīcēm.

Balvu vai prēmiju piešķiršana uzņēmuma līguma ietvaros nav raksturīga. Tas izriet no uzņēmuma līguma būtības, kur maksa tiek noteikta par sasniedzamo rezultātu.

Atbilstoši Civillikuma 2212.panta noteikumiem ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Saskaņā ar Civillikuma 2223.pantu tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. T.i., noslēdzot uzņēmuma līgumu, puses vienojas par izpildāmo pasūtījumu un atbilstošu maksu. Praksē šādu maksu nosaka, ņemot vērā ekvivalentu pakalpojumu cenu tirgū, pasūtījuma raksturu, uzņēmēja zināšanas un pieredzi un citus faktorus. Tādējādi puses jau sākotnēji vienojas par tādu maksu, kas atbilst nolīgtajam pasūtījumam un ir abpusēji pieņemama. Saņemot izpildījumu, pasūtītājs veic samaksu tādā apmērā, kā nolīgts.

Praksē ir sastopamas situācijas, kad pasūtītājs pēc pasūtījuma izpildes pēc savas iniciatīvas samaksā uzņēmējam vairāk nekā nolīgts, taču tas, galvenokārt, saistīts ar pasūtījuma izpildes rezultātā pasūtītāja iegūto papildu labumu: piemēram, pasūtījums tika veikts steidzamā kārtā, uzņēmējs pasūtījuma izpildes ietvaros izpildīja kādu papildu uzdevumu, kas nebija nolīgts. Vienlaikus, papildu atlīdzības samaksa sastopama, galvenokārt, fizisko personu vidū: uzņēmējdarbības vidē nav pieņemts maksāt vairāk par norunāto atlīdzību, jo tas nonāk pretrunā ar uzņēmējdarbības mērķi - gūt peļņu.

Ievērojot minēto, nav pamata maksāt papildu maksu uzņēmējam, kurš pasūtījumu izpildījis kvalitatīvi un savlaicīgi, jo pienākums pasūtījumu izpildīt kvalitatīvi un laikā jau izriet no uzņēmuma līguma.

Nav arī pamata izmaksāt papildu maksu sakarā ar uzņēmēja sasniegtajiem finanšu rezultātiem, jo tas nav saistāms ar uzņēmēja izpildīto pasūtījumu.

Naudas balvu un prēmiju piešķiršana ir raksturīga darba tiesiskajām attiecībām. Tāpēc papildu atlīdzība uzņēmējam, kas nav piešķirta tiešā kopsakarībā ar uzņēmēja darba rezultātu, no tiesību aktu viedokļa norāda uz iespējamu faktisku darba attiecību pastāvēšanu starp uzņēmēju un pasūtītāju.

Ja pasūtītājam ir papildu finanšu resursi, ko tas vēlas novirzīt tieši maksai par uzņēmēju darbu, tas var piedāvāt uzņēmējiem lielāku maksu par turpmāk izpildāmajiem pasūtījumiem.

For more information contact

< Go back

Print Friendly and PDF
Subscribe to e-briefings