Global menu

Our global pages

Close

Bez vainas vainīgie? Civiltiesiskā atbildība būvniecībā

  • Latvia

    25-10-2017

    Autori: Ilze Kramiņa, Jānis Zuļķis

    "Latvijas Būviecība", Nr.5, 2017 septembris/oktobris:

    "Nevienam nepatīk atzīt savu vainu. Vēl mazāk patīkami tas ir,  ja  tā  rezultātā jāuzņemas konkrēta atbildība par savas rīcības sekām. Turklāt nekāda atbildība jau nav patīkama: nedz civiltiesiskā, jo visbiežāk tā saistīta ar finansiāliem izdevumiem:, nedz adminis­tratīvā, kas parasti beidzas ar naudas so­diem un izsniegto atļauju atcelšanu, un vismazāk krimināltiesiskā, jo var būt sais­tīta arī ar brīvības atņemšanu un profesio­nāliem ierobežojumiem. Atbildības uz­ ņemšanās būvniecībā var izrādīties īpaši izaicinoša, jo visbiežāk ir saistīta ar lieliem finanšu resursiem, profesionālo sertifikātu anulēšanu un pat nopietniem kriminālso­diem, ja būvniecības rezultātā nodarīts kai­tējums trešajām personām. Ņemot vērā pēdējā laikā aktuālās diskusijas šajā jomā, ieskatīsimies, kas tad īsti lācītim vēderā, šoreiz apskatot atbildības civiltiesiskos un krimināltiesiskos aspektus.

     

    CIVILTIESISKĀ ATBILDĪBA BŪVNIECĪBĀ

    Civiltiesiskā atbildība būvniecībā izriet no diviem pamatiem - līgumiskā un liku­miskā. Civiltiesiskās attiecības un līdz ar to arī savstarpējo atbildību par līgumisko saistību nepildīšanu starp būvniecības da­lībniekiem pamatā regulē starp tiem no­ slēgtie civiltiesiskie līgumi (projektēšanas, būvdarbu utt.). Šajā griezumā spēles noteikumi ir skaidri - atkarībā no līguma redakcijas precizitātes, pušu nodoma un pierādījumiem tiesas strīdos par zaudē­ jumu atlīdzību, līgumsodu piedziņu, lī­ guma izbeigšanu vai tml. uzvar viens vai otrs būvniecības dalībnieks. Visbiežāk vē­rojami strīdi starp pasūtītāju un būvuzņē­mēju, galveno būvuzņēmēju un apakšuz­ņēmējiem, salīdzinoši retāk - starp pasūtī­tāju un projektētāju.

    Pavisam citāda aina paveras, ja aplū­kojam būvniecības dalībnieku atbildību pret trešajām personām būvdarbu laikā. Šīs attiecības neregulē nekādi līgumi, tādēļ izšķirošs ir likuma regulējums un tiesu interpretācija. Tā kā ikviena būve top vismaz vairāku, visbiežāk - daudzu būvspeciālistu un citu personu darba ieguldījuma rezultātā, gadījumā, kad būve vai ar to saistītie būv­darbi nodara kaitējumu trešajām personām, atbilde par atbildīgo personu nedodas rokā tik vienkārši. Būvniecības likuma 19. pants it kā regulē katras būvniecībā iesaistītās per­ sonas atbildības robežas. Papildus Būvnie­cības likums noteic, ka būvniecības procesa dalībniekam ir pienākums Būvniecības li­kumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citiem būvniecības procesa dalīb­niekiem un trešajām personām tos zaudē­jumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. Arī Civillikums līdzīgi no­ teic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zau­dējumus, ko viņš ar savu darbību vai bez­ darbību nodarījis. 

    Pirmajā  acu uzmetienā viss šķiet samērā vienkārši - atliek no­ skaidrot vainīgo, un tas arī atlīdzina zaudē­jumus. Tomēr, kā teicis slavenais Mērfijs, nekas nav tik vienkārši, kā izskatās. Civillikums pazīst arī tā saukto stingro atbildību jeb atbildību bez vainīguma izvērtēšanas (strict liability), nosakot, ka tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīsta­mību apkārtējiem (transports, uzņēmums, būvniecība, bīstamas vielas u.tml.), jāatlī­dzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots. Atbrīvoties no šīs atbildības var tikai tad, ja pierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā no­ domu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ. Faktiski tas nozīmē, ka gadījumā, ja kaitē­ jums cēlies no paaugstinātas bīstamības avota, persona atbild pret trešajām personām neatkarīgi no tā, vai ir vainojama pie noda­ rītā kaitējuma, proti, vai ir pieļāvusi kādu prettiesisku rīcību.

     

    Vienlaikus Civillikums nesniedz skaidru atbildi par to, kurš tad būvniecības gadījumā ir persona, kam pie­ mērojama stingrā atbildība, proti, kura ir persona, kuras darbība (būvniecība) ir sais­tīta ar paaugstinātu bīstamību. Visādā ziņā skatieni visdrīzāk vēršas būvdarbu veicēja vai pat pasūtītāja virzienā. Tas, kuram pirmajam būtu jāatbild pret cietušajiem, attiecīgi kom­pensējot zaudējumus, šobrīd vēl nav pilnīgi skaidrs, jo gan tiesu prakse, gan likumu aktu regulējums ir attīstības un pārmaiņu priekšā.”

     

    Pilna raksta versija pieejama šeit.

    This information is for guidance purposes only and should not be regarded as a substitute for taking legal advice. Please refer to the full terms and conditions on our website.

    < Go back