Covid-19 | Informācija par likumdošanas aktu izmaiņām un praktiski padomi turpmākai rīcībai komercdarbībā

Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā paziņoja, ka Covid-19 ir sasniedzis pandēmijas apmērus, tādēļ 2020. gada 12. martā, reaģējot uz šo paziņojumu, Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.103, ar kuru izsludināja ārkārtējo situāciju valstī no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 14. aprīlim (Rīkojums Nr.103). Savukārt 2020. gada 14. martā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.105 noteica papildu ierobežojumus un aizliegumus (Rīkojums Nr.105).

Covid-19 uzliesmojums ir būtiski pasliktinājis vispārējo finanšu situāciju pasaulē un negatīvi ietekmējis uzņēmumu ikdienas darbu, radot pēkšņas un straujas izmaiņas. Eversheds Sutherland Bitāns komanda aktīvi seko līdzi likumdošanas aktu izmaiņām, lai varētu piedāvāt risinājumus šīs ārkārtējās situācijas pārvarēšanai.

 

Paplašināts dīkstāves pabalsta saņēmēju loks un noteikts dīkstāves pabalsta slieksnis

23.04.2020.

Ministru Kabinets šā gada 23.aprīlī pieņēma grozījumus saistībā ar dīkstāves pabalstu, kā arī lēma par dīkstāves palīdzības pabalsta izmaksas kārtību. Galvenie grozījumi paredz:

• paplašināt dīkstāves pabalsta saņēmēju loku. Dīkstāves pabalstam var pieteikties pašnodarbinātas personas, kuras strādā nepilnu darba laiku, un to ienākumi no šī darba vidēji pēdējo 6 mēnešu laikā nepārsniedz minimālo mēneša darba algu – 430 eiro mēnesī, tai skaitā valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, kuri veic pedagoģisko vai radošo darbu, un privātajā sektorā vai NVO strādājošajiem. Tāpat pabalstam var pieteikties arī vecuma un izdienas pensijas saņēmēji.

• noteikts papildu pabalsts 50 eiro apmērā pašnodarbinātajām personām par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru pašnodarbinātajai personai uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

• dīkstāves pabalsta apmēra aprēķināšanai ņem vērā pēdējos divos 2019.gada ceturkšņos gūtos ieņēmumus.

Lasīt vairāk

 

 

Dīkstāves pabalsts pašnodarbinātām personām

02.04.2020.

Covid-19 izplatība ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas tautsaimniecību, un daudziem saimnieciskās darbības veicējiem ievērojami ir samazinājies apgrozījums un tie atrodas piespiedu dīkstāvē. Lai reaģētu uz Covid-19 radītajām sekām, valdība ir nodrošinājusi iespēju pašnodarbinātām personām, kā arī pašnodarbinātām personām, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji vai autoratlīdzību saņēmēji, pie noteiktiem apstākļiem saņemt dīkstāves pabalstu. Eversheds Sutherland Bitāns komanda aktīvi seko līdzi normatīvo aktu izmaiņām.

Piedāvājam detalizētu pārskatu par dīkstāves pabalsta pašnodarbinātiem regulējumu atbilstoši 2020.gada 31.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.179 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”.

(!) Uz pašnodarbinātām personām nav attiecināmi atbalsta mehānismi, kas noteikti ar Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumiem Nr.165 „Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”.

Regulējums stāsies spēkā 2020.gada 3.aprīlī

Lasīt vairāk

 

Dīkstāves pabalsts

27.03.2020.

Dīkstāves pabalsts ir Latvijas valsts noteikts īpašs atbalsta mehānisms darba devējiem Covid-19 krīzes izraisīto ekonomisko seku novēršanai un izdevumu kompensācijai sakarā ar darbinieku (darba ņēmēju) dīkstāvi. Dīkstāves pabalstos ir plānots izmaksāt aptuveni kopā 50 - 200 miljonus eiro.

Piedāvājam detalizētu pārskatu par 2020.gada 24.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.151 “Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija” un noteikumiem Nr.152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība”.

Lūdzu ņemiet vērā, ka informācija par dīkstāves pabalstu regulējumu  var tikt mainīta un papildināta. Zemāk pieejama informācija atjaunināta: 27.03.2020.

Lasīt vairāk

 

Atbalsta pasākumi nodokļu maksātājiem nodokļu jomā saistībā ar Covid-19 izraisīto ārkārtējo situāciju

02.04.2020.

Līdz ar Covid-19 krīzes saasināšanos valdības visā pasaulē ievieš īstermiņa aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu sabiedrību un uzņēmumus no šīs krīzes ekonomiskās ietekmes. Arī Latvijas valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu, ar mērķi sniegt atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem. Šajā pārskatā Eversheds Sutherland Bitāns nodokļu prakses komanda ir apkopojusi informāciju par valsts atbalsta pasākumiem Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem.

Lasīt vairāk

 

Korporatīvā pārvaldība un uzņēmuma pārvaldes institūciju lēmumu pieņemšanas iespējas

24.03.2020.

Piektdien, 2020.gada 20.martā, Saeima pieņēma Tieslietu ministrijas steidzami virzītos grozījumus Komerclikumā, lai saistībā ar COVID-19 Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā nodrošinātu SIA dalībniekiem un AS akcionāriem iespēju dalībnieku (akcionāru) sapulcēs piedalīties attālināti.

Grozījumi paredz arī atvieglot valdes un padomes sēžu protokolu parakstīšanu, nodrošinot iespēju valdes un padomes sēdes noturēt attālināti, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus.

Minētie grozījumi stājās spēkā 2020.gada 22.martā.

Lasīt vairāk

 

Informācija par Latvijas uzņēmumiem paredzētajiem atbalsta pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību

20.03.2020.

2020.gada 22.martā stājās spēkā likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (COVID-19 Likums), kura mērķis ir mazināt Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Likums primāri attiecas uz krīzes skartajām nozarēm, kurām sakarā ar COVID-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Krīzes skartās nozares vēl tiek apzinātas un, visticamāk, tiks izziņotas šīs nedēļas laikā. Tāpat vēršam uzmanību, ka nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma, nomas maksas samazinājuma un dīkstāves pabalsta izmaksas kārtība tiks noteikta ar Ministru Kabineta noteikumiem, kas tiek izstrādāti.

Zemāk apkopoti galvenie COVID-19 Likumā iestrādātie palīdzības mehānismi krīzes skartajām nozarēm.

Lasīt vairāk

 

Force Majeure

18.03.2020.

Ņemot vērā, ka komercdarbība ir cieši saistīta ar dažādu līgumsaistību izpildi, esošās apstākļu izmaiņas var būtiski apgrūtināt saistību izpildi, to izpildi noteiktajā termiņā un apjomā.

Komercdarbībā plaši zināms, taču reti piemērots pušu interešu aizsardzības instruments ir  “nepārvaramas varas” jeb force majeure institūts. Force majeure situāciju rada ārkārtēji, pušu nekontrolējami, neparedzami un nenovēršami apstākļi, kuru dēļ kādai no pusēm nav iespējams pildīt līgumsaistības, kā rezultātā citam līdzējam rodas vai var rasties zaudējumi. Ja tiek pierādīta force majeure situācija, tad šādi otrai pusei radītie zaudējumi nav jāatlīdzina. Līgumsaistību izpilde šajā gadījumā vai nu tiek apturēta uz laiku, kamēr pastāv force majeure situācija, vai arī līgumsaistības tiek izbeigtas, ja to izpilde sakarā ar force majeure gadījumu vairs nav iespējama.

Ņemot vērā minētās sekas, ko rada pašreizējā force majeure situācija, aicinām izvērtēt nepieciešamību veikt šādus turpmāk norādītos primāros piesardzības pasākumus: 

Lasīt vairāk