Global menu

Our global pages

Close

Izdevuma "Jurista Vārds" 1000. numurs!

  • Latvia

    08-11-2017

     

    Saistībā ar izdevuma "Jurista Vārds" 1000. numuru, zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" zvērināti advokāti un partneri - Agris Bitāns, Ilze Kramiņa un Ginta Sniedzīte - dalās ar savām pārdomām, pieredzi un viedokli par to, kāda tiesību nozare ir pašlaik, kā arī iespējamo nākotnes vīziju par to, kā tiesību sistēmai būtu nepieciešams attīstīties, norādot izaugsmes virzienus.

    Jurista Vārds, 07.11.2017., Nr. 46 (1000):


    "Ir patiess gandarījums praksē redzēt, ka administrativās  tiesības turpina savu dinamisko attīstību. Šķiet, ka liels nopelns tajā ir administratīvajām tiesām,  kuru  nolēmumi  kļūst arvien drosmīgāki un izvērstāki. Piedaloties tiesvedības procesā administratīvajās lietās, gandrīz nekad nerodas šaubas, ka tieši administratīvās tiesas ir tās, kas raugās uz lietu pēc būtības, ne tikai pēc likuma burta.

    Grūti spriest, vai tā ir citas paaudzes dominēšana administratīvo tiesnešu vidū   salīdzlnājumā ar vispārējās jurisdikcijas tiesām vai vienkārši teicama administratīvo tiesnešu kvalifikācija, bet visādā ziņā administratīvās tiesas praktiķu vidū ir saglabājušas savu labo vārdu kā neatkarīgas un taisnīgas tiesas, kurās ir iespējama patiesa cīņa par principiāliem tiesību jautājumiem. Protams, neiztikt arī bez kļūmēm pirmajās instancēs, tomēr tas nekādā ziņā nemazina uzticību administratīvajām tiesām kopumā.

    Īpaši atzīmējamas atsevišķas administratīvo lietu kategorijas. Nodokļu lietas iestādēs un tiesā joprojām virzās smagnēji. Nereti nodokļu auditu ietvaros  netiek noskaidrota visa nepieciešamā informācija, un tad apjomīgas informācija iesniegšana turpinās  tiesā, lai gan patiesībā attiecīgie  apstākļi bija noskaidrojami pašas iestādes līmenī. Jādomā arī par tiesnešu kvalifikacijas paaugstinašanu nodokļu lietās. Nopietnos nodokļu strīdos pieteicēji uz tiesu dodas ne tikai kopā ar advokātu, bet arī nodokļu konsultantu, kas parasti iesaistās karstās diskusijās ar Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem. Tiesnesim būtu jāsniedz savs viedais verdikts, tomēr ne vienmēr ir pārliecība, ka tiesnesim atliek laika un iespējas pietiekami iedziļināties nodokļu specifikā.

    Tas pats attiecināms uz konkurences tiesībām un vēl dažām tiesību nozarēm, kas prasa ne tikai juridiskās zināšanas, bet arī izpratni un pieredzi ekonomiskajos, finanšu un nodokļu jautājumos. Ar interesi sekoju līdzi jaunākajai tiesu praksei būvniecības un vides aizsardzības jomā. Ņemot vērā aktuālo tiesu  praksi, ik palaikam salīdzinoši klusi izskanējušās bažas, ka būvniecības procesā pretēji likumdevēja mērķim  trešo personu  tiesību apjoms aizkavēt būvdarbu veikšanu  ir ievērojami  palielināts, nevis   samazināts.  Proti,  būvniecības  pasūtītājs  var nonākt  tiesā vismaz trīs reizes saistībā ar vienu un to pašu būvatļauju. Kaut arī pareizi pēc likuma, ietekme uz investīciju  vidi  šādai likuma interpretācijai neapšaubāmi ir negatīva. Tagad jāgaida Ekonomikas ministrijas iniciatīva   un likumdevēja  galīgais vārds. Arvien salīdzinoši gausi tiek sniegti pieteikumi saistībā ar prasījumiem  atlīdzināt zaudējumus,  kas nodarīti ar iestāžu prettiesiskiem administratīvajiem aktiem vai faktisko rīcību. Tomēr vienlaikus nav šaubu, ka  privātpersonas ir skaidri apzinājušās šo iespēju.

    Prakse liecina, ka strīda gadījumā ar valsts pārvaldes iestadēm klienti ir informēti par zaudējumu atlīdzības iespēju  un  jau strīda  sākumā veic iekšējos  aprēķinus par sagaidāmajiem  izdevumiem  un aktīvi  interesējas par  to piedziņas iespēju  no attiecīgās iestādes. Gribētos sagaidīt, ka arī valsts pārvalde būtu aktīvāka tad, kad pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumu iestādei patiešām tiek noteikts, izvērtētu iespējas piedzīt šos izdevumus regresa kārtībā no valsts amatpersonas, kas kļūmi pieļāvusi."

    Ilze Kramiņa, zvērināta advokāte, ZAB "Eversheds Sutherland  Bitāns" partnere, Administratīvās tiesības - "Administratīvās tiesības turpina dinamiski attīstīties". Jurista Vārds, 07.11.2017., Nr. 46 (1000), 63.lpp.


    "Līdzīgi kā Rīga, izskatās, ka arī Civilprocesa likums nekad nebūs pabeigts. Daudzie Civilprocesa likuma grozījumi neļauj izveidot noturīgu praksi attiecībā uz tiesvedību civillietās. Taču nevar teikt, ka ar šiem grozījumiem  Civilprocesa likums un līdz ar to civilprocess ir uzlabojušies. Aktuāls ir klasiskais jautājums: vai likuma grozījums ir labākās zāles jebkuras problēmas risinājumam, vai tomēr adekvāta reakcija uz procesa dalībnieka negodprātību  vai tiesas kļūdu būtu daudz atbilstošāka? Vēl aizvien ir redzams vienotas pieejas trūkums, sadrumstalotība līdzīgu jautājumu risināšanā. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību vai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir vajadzīgas lietas, taču būtu jādomā par vienota pagaidu noregulējuma  institūta ieviešanu civilprocesā, līdzīgi kā tas ir noteikts Administratīvā procesa likumā.

    Arī esošais prasības nodrošinājuma regulējums ir novecojis, un tas būtu būtiski modernizējams. Tāpat būtu jāpadomā par tiesas laika efektīvāku izmantošanu, piemēram, paredzot nepieciešamību pusēm pirms tiesas sēdes apmainīties ar rakstiskiem paskaidrojumiem un argumentiem, un tiesas sēdē laiku atvēlēt diskusijām par tiem apstākļiem vai jautājumiem, kuros pusēm ir atšķirīgas pozīcijas. Tas kopumā liek aizdomāties, vai pēc kāda laika nebūs jāapsver jaunas Civilprocesa likuma redakcijas rakstīšana vai pilnīgi jauna Civilprocesa likuma pieņemšana "salāpītā" vietā.

    Taču tiesvedību  civillietās var uzlabot  bez likuma grozījumiem, izvērtējot jau esošā likuma efektīvākas izmantošanas iespējas. Kā pozitīvs piemērs ir jāmin diskusijas starp apgabaltiesas tiesnešiem un zvērinātiem advokātiem par civilprocesa efektīvāku piemērošanu. Kā labs praktisks ievedums ir zvērinātu advokātu noslodzes kalendārs, kas palīdz plānot tiesas sēdes un samazināt lietas izskatīšanas termiņus. Ja vēl būtu iespēja piekļūt lietas materiāliem elektroniski, kā tas jau labu laiku ir Lietuvā, tad tas dotu iespēju mums sevi pieskaitīt pie mūsdienu tendenču sekotājiem. Arī advokātu procesa ieviešana civilprocesā cels tiesāšanos kvalitāti.

    Un noslēgumā vēlētos padalīties ar Austrijas kolēģa vērtējumu, kuru viņš šovasar  sniedza  pēc vairāku tiesas sēžu apmeklējuma.  Kā vienu no pozitīviem momentiem viņš norādīja Latvijas tiesneša aktīvo lomu  un lielāku kārtību procesā. Tas liek ne tikai novērtēt mūsu  tiesāšanās kārtības  priekšrocības, bet arī kritiski vērtēt jauninājumus, lai to rezultātā nepazustu tas labais, kas mūsu civilprocesā ir sasniegts."

    Agris Bitāns, LU Juridiskās fakultātes lektors, zvērināts advokāts - "Tiesvedību var uzlabot arī bez likuma grozījumiem". Jurista Vārds, 07.11.2017., Nr. 46 (1000), 104.lpp.

    "Sveicot žurnālu apaļajā jubilejā, jāsecina, ka, sākot no pirmā un ar katru nākamo "Jurista Vārda" numuru, ar katru jaunu kvalitatīvu juridisku zinātnisko diskusiju, kuras aktīvākais un uzskatāmākais paudējs ir tieši žurnāls "Jurista Vārds", ir pieaugusi Latvijas tiesiskā sistēmas kopējā apziņa par to, ka tiesību teorijā  izstrādātie  un  pētītie koncepti  šo gadu gaitā ir likumsakarīgi  pārvērtušies  par katra  aktīva jurista darba ikdienu. Darbs, ko aizsāka profesors E. Meļķisis, liekot  dabisko  tiesību  izpratnē  mūsdienīgā eiropeiskā  diskursā  balstītu  fundamentu   tiesību teorijas attīstībai Latvijā, ir nesis daudzus, arī ļoti vērtīgus augļus.

    Šo augļu patieso nozīmi un attīstības līmeni  Latvijā ļauj  apzināties  nesens  notikums: līdz šim augstākais starptautiska līmeņa  zinātniskais pasākums tiesību teorijā Latvijā - Centrāleiropas un Austrumeiropas tiesību teorijas tīkla (Central  and Eastern European Network of Jurisprudence, CEENJ) XII ikgadējā  konference,  kas Rīgā notika  no šā gada 14. līdz 16. septembrim. Konference bija patiesi vērtīgs un plašs forums, kas nodrošināja augsta līmeņa zinātniskas diskusijas un aktuālo atziņu apmaiņu tiesību teorijas, tiesību filozofijas un socioloģijas jomā vairāk nekā 70 akadēmiķu  starpā  no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Tā bija iespēja apzināties Latvijas juridiskās domas un pētījumu progresa līmeni pārējo šīs institūcijas valstu kontekstā.

    Gan šādā salīdzinošā aspektā, gan tīri nacionālā ietvarā vērtējot, patīkami konstatēt, ka no diskusijas par to, kādas juridiskās metodes pastāv un vai tās ir pieļaujams izmantot, kādiem subjektiem ir tiesības veikt, piemēram, tiesību tālākveidošanu un vai vispārējie tiesību principi vai judikatūra ir atzīstami par tiesību avotu Latvijā, diskusija ir nonākusi citā līmenī. Tā ir attīstījusies līdz dziļai un niansētai analīzei un savstarpēji sekojošu judikatūras atziņu "sarunai", piemēram, par tiesas kompetences apjomu analoģijas metodes ietvaros formulēt jaunus tiesību normu tekstus, balstoties uz vispārējiem tiesību principiem, nevis konkrētu  rakstīto tiesību normu, vai par šķietamu tiesībpolitisku robu nošķiršanas metodoloģiju no likuma plānam atbilstoša tiesiskā regulējuma trūkuma. Ievērojams kvalitātes progress tiesību teorijas aspektā vērojams tieši tiesu darbībā. Tiesas ir uzņēmušās ne tikai tiesībteorētisku institūtu un konstrukciju aprakstošu vai atzīstošu lomu, bet arvien biežāk darbojas arī kā subjekts, kas vienu vai otru tiesībteorētisku jautājumu precīzi izprot, korekti piemēro un attīsta tālāk.

    Lai savstarpējs atbalsts un paškritiskums ļauj neapstāties attīstībā un rezultāts dod pamatu būt lepniem par sevi!"

    Dr. iur. Ginta Sniedzīte, zvērināta advokāte ZAB "Eversheds Sutherland  Bitāns" - "Latvijas juridiskās domas progress: tiesību teorijas koncepti kā jurista darba ikdiena" Jurista Vārds, 07.11.2017., Nr. 46 (1000), 135.lpp.

    For more information contact

    Ginta Sniedzīte, Partner

    Disclaimer

    This information is for guidance purposes only and should not be regarded as a substitute for taking legal advice. Please refer to the full terms and conditions on our website.

    < Go back

    Print FriendlyTwitterLinkedInEmailShare
    Register to receive regular updates via email.