Global menu

Our global pages

Close

Kā sagatavoties nezināmajam? Lielbritānijas referenduma rezultāti

  • Latvia

    28-06-2016

    Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) rezultāts - ko nozīmē balsojums par izstāšanos no ES?

    2016.gada 24.jūnijā tika paziņoti rezultāti Lielbritānijas referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit). Kā jau izskanējis masu medijos, šajā referendumā ar nelielu balsu pārsvaru tika nolemts, ka Lielbritānijas tauta vēlas izstāties no Eiropas Savienības

    Tā kā šāds balsojums ir novedis pie lielas politiskas nenoteiktības, kam var būt būtiska ietekme arī uz biznesa attiecībām ar Lielbritāniju, mēs vēlamies vērst uzņēmēju uzmanību uz jautājumiem, ko būtu ieteicams paturēt prātā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības procesa gaitā, kā arī norādīt uz potenciāliem riskiem, ko būtu vēlams izvērtēt jau tagad, lai jau savlaicīgi sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām un lai labāk aizsargātu savas biznesa intereses un mērķus.

    Vai Lielbritānijai joprojām jāievēro Eiropas Savienības tiesību normas?

    Īsā atbilde ir jā – Lielbritānijai ir jāievēro Eiropas Savienības tiesību normas līdz Lielbritānijas pilnīgai izstāšanās no Eiropas Savienības. Izstāšanās pārrunu laikā, kas var ilgt divus gadus no oficiāla izstāšanas paziņojuma iesniegšanas Eiropas Padomei, no juridiskā viedokļa ES tiesību akti turpinās būt piemērojami Lielbritānijā tieši tādā pašā veidā kā pirms referenduma. Tas nozīmē, ka arī uzņēmumiem, kas darbojas Lielbritānijā, būs jāturpina ievērot ES tiesību normas tieši tāpat kā līdz šim. Brīva preču, cilvēku, pakalpojumu un kapitāla kustība turpināsies, un Lielbritānija turpinās veikt iemaksas ES budžetā. Tāpat Lielbritānijai būs jāievieš visi jaunie ES tiesību akti, kas stāsies spēkā izstāšanās pārrunu laikā.

    Taču jānorāda, ka vairāki komentētāji ir norādījuši, ka pārrunu par Lielbritānijas izstāšanos no ES laikā jauno ES tiesību aktu ieviešana visticamāk būs krietni lēnāka, jo tā visticamāk nebūs jau tā pārslogotās Lielbritānijas valdības galvenā prioritāte. Jānorāda, ka referenduma kampaņas laikā organizācija “Vote Leave” paziņoja, ka pārrunu par izstāšanos perioda laikā būtu jāveic speciāli pasākumi Lielbritānijas izstāšanās tiesību ātrākai nodrošināšanai, tajā skaitā jāpieņem likumi Eiropas Savienības Tiesas pilnvaru ierobežošanai, jāveic izmaiņas attiecībā uz PVN piemērošanu, jāļauj Lielbritānijai slēgt pašai savus starptautiskās tirdzniecības līgumus un jāierobežo ES imigrācijas noteikumi. Bez šaubām, ka šāda britu attieksme varētu izraisīt neapmierinātību Eiropas Savienības institūcijās un novest pie Lielbritānijas uzņemto starptautisko saistību pārkāpumiem, tādēļ līdz mirklim, kamēr šādi noteikumi nav tikuši pieņemti tie uzskatāmi vienīgi par politiskiem viedokļiem, kam nav juridiska spēka.

    Kādas būs Lielbritānijas tirdznieciskās attiecības ar ES pēc Brexit?

    Starptautiskās tirdzniecības līgumu apspriešana ir ļoti grūts un ilgs process un līdz ar to vienošanās par to noteikumiem var aizņemt pat vairākus gadus. Tā būtu ļoti liela veiksme, ja jaunu tirdzniecības līgumu noslēgšana starp Lielbritāniju un ES dalībvalstīm tiktu pabeigta divos gados pēc Lielbritānijas izstāšanas paziņojuma iesniegšanas Eiropas Padomei. Faktiski visām ES dalībvalstīm būtu jāvienojas ar Lielbritāniju par jaunu tirdzniecības līgumu noteikumiem un katrai dalībvalstij būtu tiesības noslēgt sev pieņemamus tirdzniecības līgumus ar Lielbritāniju.

    Pēc Brexit Lielbritānijas attiecības ar ES var attīstīties dažādos veidos. Eversheds jau iepriekš ir norādījis uz pieciem iespējamiem modeļiem, kā varētu balstīties ES un Lielbritānijas attiecības pēc Brexit. To detalizēts apskats ir atrodams mūsu brošūrā "Making Sense of Brexit".

    Pašreizējā stadijā gan nav skaidrs, kādas attiecības Lielbritānija varētu vēlēties veidot ar ES un tās dalībvalstīm. Pat organizācijas “Vote Leave” vidū pastāv atšķirīgi viedokļi par šo jautājumu, taču šajā sakarā jāuzsver, ka pārrunas par izstāšanos no Eiropas Savienības vedīs Lielbritānijas valdība un nevis organizācija “Vote Leave”, tādēļ, ņemot vērā šā brīža politisko situāciju Lielbritānijā, ir pāragri spriest par to kuru modeli Lielbritānijas valdība varētu piedāvāt Eiropas Padomei izstāšanas sarunu gaitā.

    Šobrīd tiek uzskatīts, ka ja vienošanās par starptautiskās tirdzniecības līgumiem ar ES un tās dalībvalstīm netiks panākta divu gadu laikā no oficiāla izstāšanas paziņojuma iesniegšanas Eiropas Padomei, tad tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES notiks saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“WTO”) noteikumiem. Tas nozīmē, ka ES var nākties piemērot savu vienoto ārējo tarifu Lielbritānijas preču importam, bet Lielbritānija varētu brīvi piemērot importa tarifus no ES ienākošajām precēm. Precēm varētu tikt noteiktas arī muitas barjeras. Šā brīža ES vienotie ārējie preču importa tarifi svārstās no 0% kokvilnai, 11,5% apģērbiem un 25,6% cukuram un konditorejai līdz 45% atsevišķiem piena produktiem. Tāpat jāuzsver, ka no Lielbritānijas uz ES eksportētajām precēm joprojām būs jāatbilst ES standartiem.

    Lielbritānijas uzņēmumiem, kas importē preces no ES vai eksportē uz ES, vai ietilpst ES uzņēmumu grupā, šī neskaidrība nozīmē to, ka savas darbības plānošana būs ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama. Uzņēmumiem būtu jāaplūko dažādi turpmākās komercdarbības modeļi un jāizvērtē šo modeļu radītās finansiālās sekas un juridiskie riski. Mūsu tirdzniecības tiesību grupas juristi ir konsultējuši klientus par Brexit ietekmi uz importa tarifiem vēl pirms referenduma, tādēļ sīkākas informācijas saņemšanai par starptautiskās tirdzniecības jautājumiem lūdzu sazinieties ar kādu no mūsu juristiem.

    Tirdzniecība ar pārējo pasauli

    Kad Lielbritānija atstās ES, tā visticamāk zaudēs ES brīvās tirdzniecības līgumu priekšrocības starptautiskos darījumos ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Lielbritānija, bez šaubām, centīsies kompensēt šīs ES brīvās tirdzniecības līgumu priekšrocības noslēdzot pati savus brīvās tirdzniecības līgumus, kā arī radīt jaunas tirdzniecības attiecības ar valstīm, kurām šobrīd nav tirdzniecības līgumu ar ES.

    “Vote Leave” ir norādījusi, ka tā sāks apspriest brīvās tirdzniecības līgumus jau izstāšanās perioda laikā, tomēr ir kritiski jāvērtē, vai personām, kas veido “Vote Leave” grupu, būs šādām pārrunām nepieciešamās pilnvaras un vai Lielbritānijai būs nepieciešamie resursi šādu pārrunu vešanai.

    Kas notiks ar ES tiesību aktiem pēc Brexit?

    Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir nepieciešama zināma izpratne par dažādajiem instrumentiem, kas tiek izmantoti ES tiesību piemērošanai un ieviešanai.

    ES līgumi (EU Treaties) ir ES konstitucionālais pamats, un tie rada ES vienoto tirgu, kā pamatā ir četras kustības brīvības: preču, cilvēku, pakalpojumu un kapitāla kustības brīvība. Šie ES līgumi ir ieviesti Lielbritānijas likumos ar 1972.gada Eiropas Kopienas likumu (the European Communities Act 1972 “ECA”). Jānorāda, ka šis Lielbritānijas likums nosaka ES tiesību normu pārākumu pār Lielbritānijas tiesībām.

    Daļa no ES tiesībām, kas ir noteiktas direktīvu veidā, katrai valstij ir jāievieš savos likumos tādā veidā, kādu tās uzskata par atbilstošu. Lielbritānijā, tās ir ieviestas ar tādu likumdošanas aktu palīdzību kā likumi (Acts of Parliament) vai sekundārās likumdošanas aktu palīdzību kā noteikumi (Statutory Instruments). Savukārt ES regulas ir tieši piemērojamas, un tam nav nepieciešama Lielbritānijas parlamenta apstiprinājums. ES tiesības veido arī Eiropas Savienības Tiesas pieņemtie spriedumi, kuriem Lielbritānijas tiesām un regulējošajām institūcijām ir juridisks pienākums sekot un pakļauties.

    Tas, kuras no ES tiesībām turpinās būt spēkā Lielbritānijā pēc tās aiziešanas no ES, būs atkarīgs no piemērojamā Brexit modeļa – piemēram, ja Lielbritānija pievienosies Eiropas Ekonomiskajai zonai (“EEA”), lai izmantotu vienotā tirgus priekšrocības, tai turpinās būt saistošas vienotā tirgus prasības.

    Ja izstāšanās ietvaros Lielbritānijai netiks piemērota prasība ievērot ES tiesības, tad uz Lielbritāniju vairs neattieksies ES līgumi un ES izdotie tiesību akti. Tiek sagaidīts, ka tiks atcelts Eiropas Kopienas likums (the European Communities Act 1972) un tas savukārt nozīmētu, ka ES tiesības vairs nebūtu pārākas pār Lielbritānijas tiesībām.

    Neskatoties uz iepriekš minēto, pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības ES regulas, visticamāk, vairs nebūs piemērojamas, ja vien Lielbritānijas parlaments tās atsevišķi neieviesīs Lielbritānijas tiesību aktos. Taču ES direktīvām, kas ieviestas Lielbritānijas sekundāras likumdošanas aktu (piemēram, noteikumu, lēmumu) formā, kā arī atsevišķi likumi par ES tiesību aktu ieviešanu, paliks spēkā līdz brīdim, kad Lielbritānijas parlaments izlems, kuras no tām jāatstāj, jāatceļ vai jāmaina.

    Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas atspoguļoti tiem sekojošos Lielbritānijas likumos, tajā skaitā, Lielbritānijas tiesas spriedumos, turpinās būt spēkā, līdz Lielbritānijas parlaments vai tiesa nepieņems citādu lēmumu.

    Ņemot vērā lielo ES tiesību normu skaitu un plašo ietekmi visdažādākajās jomās, lai izlemtu, kuras ES tiesības būtu jāatstāj spēkā, bet kuras jāatceļ, Lielbritānijas valdībai būs nepieciešami vairāki gadi. Tas attiecīgi nozīmē, ka laika gaitā var rasties pieaugošas atšķirības starp ES un Lielbritānijas tiesībām, kuras būs jāievēro veidojot sadarbību un biznesa attiecības ar Lielbritāniju.

    Eversheds ir sīkāk aplūkojis iespējamo Brexit ietekmi uz sekojošām tiesību jomām:

     

    Kā Eversheds var palīdzēt?

    Mēs turpināsim cieši sekot politisko notikumu attīstībai Lielbritānijā, kā arī pārrunām starp Lielbritāniju un ES par izstāšanos no ES, kad tās tiks uzsāktas. Šo pārrunu iznākumam, kā arī jebkādiem Lielbritānijas valdības veiktiem pasākumiem Brexit īstenošanas laikā, būs būtiskas sekas katram uzņēmumam, kas sadarbojas ar Lielbritāniju. Attiecīgi mēs iesakām būt informētiem par šo notikumu attīstību un laicīgi izvērtēt potenciālos biznesa riskus ilgtermiņa sadarbībai ar Lielbritāniju.

    Kā zvērinātu advokātu birojs ar tiesību ekspertiem visās tiesību jomās mēs varam sniegt juridiskās konsultācijas par Brexit iespējamo ietekmi uz Jūsu uzņēmumu neatkarīgi no tā darbības specifikas. Tāpat mēs varam palīdzēt identificēt potenciālos riskus Jūsu uzņēmuma biznesam, kā arī palīdzēt sagatavot ārkārtas pasākumu plānu vai ieteikt praktiskus risinājumus identificēto risku mazināšanai.

    Ja Jums ir jautājumi saistībā ar iepriekš minēto vai jebkādi citi juridiski jautājumi par Brexit, mūsu  juristi  priecāsies Jums palīdzēt.

    Papildus aktuālo informāciju par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības notikumu attīstību ir iespējams uzzināt Eversheds Brexit vietnē.

     

    Disclaimer

    This information is for guidance purposes only and should not be regarded as a substitute for taking legal advice. Please refer to the full terms and conditions on our website.

    < Go back

    Print Friendly and PDF
    Register to receive regular updates via email.