Global menu

Our global pages

Close

Par Satversmes tiesas spriedumu, kas atzīst personas tiesības apstrīdēt šķīrējtiesas līgumus vispārējās jurisdikcijas tiesās

  • Latvia

    01-12-2014

    2014.gada 28.novembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr.2014-09-01, ar kuru atzina par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam Šķīrējtiesu likuma 24.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 495.panta pirmo daļu, kas noteic, ka par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību. Satversmes tiesa atzina minētās normas par neatbilstošām tiktāl, ciktāl tās liedz vispārējās jurisdikcijas tiesā apstrīdēt šķīrējtiesas kompetenci.

    Minētā Civilprocesa likuma norma līdz šim praksē bija radījusi lielas problēmas gadījumos, kad kāda no pusēm uzskatīja šķīrējtiesas līgumu par viltotu vai spēkā neesošu citu iemeslu dēļ un vēlējās apstrīdēt šo līgumu nevis tajā šķīrējtiesā, kas bija „pielīgta” spēkā neesošajā šķīrējtiesas līgumā, bet gan vispārējās jurisdikcijas tiesā, tādējādi nododot strīdu izskatīšanai valsts tiesai. Šādos gadījumos visbiežāk bija jāsastopas vai nu ar atteikumu prasības pieteikumu pieņemt, vai, ja pirmās instances lietu bija pieņēmušas un izskatījušas - ar Augstākās tiesas Senāta nostāju, ka tiesvedība ir izbeidzama, jo strīds ir jāizskata pašai šķīrējtiesai.

    Eversheds Bitāns partnere Ilze Kramiņa uzskata, ka Satversmes tiesas spriedums ir ievērojama, pozitīva virzība tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā. Viņa norāda, ka arī ZAB Eversheds Bitāns klientiem nereti ir jāsastopas ar apzināti viltotiem vai citu iemeslu dēļ spēkā neesošiem šķīrējtiesu līgumiem, tomēr grūtības sagādā vispārējās jurisdikcijas tiesu nostāja neskatīt strīdus par šādu līgumu spēkā esamību, liekot vērsties attiecīgajā šķīrējtiesā. Tomēr, ja attiecīgā šķīrējtiesa izrādās pretējās puses pārstāvja birojā reģistrēta vai kādam tuvam radiniekam piederoša „šķīrējtiesa”, tad ir skaidrs, ka nekāds tiesisks iznākums, apstrīdot šķīrējtiesas līguma spēkā esamību pašā šķīrējtiesā, nav sagaidāms. Arī iebildumu izteikšana izpildraksta izdošanas stadijā par šķīrējtiesas spriedumu nereti nedeva vēlamo rezultātu. Tādēļ ir milzīgs gandarījums, ka Latvijas tiesību sistēma ir spērusi lielu soli attīstīto tiesību sistēmu virzienā un turpmāk personām nebūs liegtas tiesības uz savu ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību taisnīgā tiesā saistībā ar spēkā neesošiem šķīrējtiesu līgumiem.

    Papildus, Ilze Kramiņa vērš uzmanību, ka tās personas, kas ir saņēmušas noraidošu vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmumu ar atteikumu izskatīt strīdu par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, var apsvērt, vai nav lietderīgi iesniegt pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Tā kā Civilprocesa likums par jaunatklātu apstākli atzīst arī lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, triju mēnešu laikā no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas var lūgt izskatīt attiecīgo lietu no jauna, ja kopš attiecīgajā lietā taisītā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi.

    This information is for guidance purposes only and should not be regarded as a substitute for taking legal advice. Please refer to the full terms and conditions on our website.

    < Go back